Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pētījums “Nelegālais darba tirgus un nelegālas izcelsmes produktu pirkšana” rāda – aptuveni vienas trešdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju draugu vai paziņu lokā ir cilvēki, kuri vai nu strādā bez darba līguma, vai arī pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši “aplokšņu” algu. Labā ziņa – situācija tomēr uzlabojas.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kas piedalījās pētījuma metodoloģijas veidošanā, uzsver: “Labā ziņa attiecībā uz Latviju – situācija uzlabojas. Pētījumā ar identisku metodoloģiju, kas tika veikts 2015. gadā, norādītais draugu un paziņu loks, kuri vai nu strādā bez darba līguma, vai arī pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši “aplokšņu” algu, sasniedza par 4% vairāk – 36%.”
Pētījuma rezultāti arī parāda, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāji šādā veidā ēnu ekonomikā iesaistās tieši būvniecības nozarē. Visbiežāk (22% aptaujāto respondentu) norāda, ka mēnesī “aploksnē” tiek saņemti 301–500 eiro, savukārt 19% respondentu – robežās no 101 līdz 300 eiro, bet 13% respondentu – līdz 100 eiro.
Pētījums balstās uz reprezentatīvām iedzīvotāju aptaujām, kuras veica “Springer Research” 2018. gada martā un aprīlī. Tajā piedalījās vairāk nekā 6000 iedzīvotāju no sešām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas un Zviedrijas. Tā metodoloģijas izstrādē piedalījās A. Sauka, profesors Frīdrihs Šneiders un Lietuvas Brīvā tirgus institūta darbinieki.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē marta beigās Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Edijs Ceipe informēja, ka 2018. gadā, valsts iestādēm sadarbojoties ar nozarēm, varētu būt panākts būtisks progress ēnu ekonomikas apkarošanā. Konkrēti, apjomīgi pasākumi minēti valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020. gadam.
Pēc A. Saukas un Tāļa Putniņa pētījuma datiem, 2017. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars no iekšzemes kopprodukta (IKP) bija 22%, kas ir augstākais Baltijā un par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā. Kopumā valsts mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz 18,3% no IKP 2021. gadā.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padome tika izveidota 2014. gada 16. septembrī – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 549 “Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes nolikums”. Padomes mērķis – ēnu ekonomikas apkarošanas jomā koordinēt un uzraudzīt atbildīgo institūciju – valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju – darbību.
Padome secinājusi, ka kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai īpaši vajadzīgi šādās nozarēs:
Pateicoties ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, 2018. gadā gan būvniecības un auto tirdzniecības nozarē, gan apsardzes, taksometru, sabiedriskās ēdināšanas nozarē auguši ieņēmumi un nodokļu nomaksa, deputātiem klāstīja E. Ceipe.
E. Ceipe informēja, ka 2019. gadā turpinās ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Piemēram, būvniecības nozarē, kurā no 2017. gada 1. oktobra būvlaukumos ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite, paredzēts to ieviest paplašināti, kā arī plānotas izmaiņas normatīvajos aktos, ar kuriem nosaka sodu par pārkāpumiem saistībā ar elektroniskās darba laika uzskaites prasību ievērošanu būvniecībā. Apsardzes nozarē iecerēta apsardzes darbības reģistra izveide un iespējamā izmantošana darba laika uzskaitē.
