SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
22. martā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Uzturlīdzekļi
11
11

Definēs kritērijus, kad uzturlīdzekļu parādnieks saucams pie kriminālatbildības

FOTO: Freepik

Kā saistītie grozījumi likumos, kas skatāmi vienkopus ar valsts budžeta projektu 2019. gadam, steidzamības kārtībā tiek virzītas izmaiņas arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Likumprojekts paredz noteikt šaujamieroču turēšanas aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem, pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu no fonda pilngadīgām personām, ja tās paralēli mācībām strādā, kā arī definēt apstākļu kopumu, kad likuma izpratnē būtu uzskatāms, ka vecāks izvairās no uztura došanas savam bērnam. Iecerēts, ka tas ļaus efektīvāk piemērot kriminālatbildību uzturlīdzekļu parādniekiem.

īsumā
  • Likumprojekts paredz noteikt liegumu uzturlīdzekļu parādniekiem iegādāties, nēsāt, realizēt un glabāt pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieročus.
  • Definēts apstākļu kopums, kurus konstatējot prezumējams, ka persona izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes. Minētais ļaus efektīvāk piemērot kriminālatbildību uzturlīdzekļu parādniekiem.
  • No 2019. gada 1. jūlija pilngadīgai personai uzturlīdzekļus no fonda vairs neizmaksās par periodu, kurā tā gūst ienākumus vismaz minimālās mēnešalgas apmērā.
  • Fonda administrācijai paredz tiesības atteikt valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu, ja pastāv strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu.

Ieroču atļaujas darbības apturēšana

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz likumprojekts Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, ir liegums uzturlīdzekļu parādniekiem iegādāties, nēsāt, realizēt un glabāt pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieročus.

“Grozījumi izstrādāti ar mērķi nepieļaut situācijas, kad parādnieks, kurš nenodrošina savu bērnu ar uzturlīdzekļiem, vienlaikus var atļauties izlietot savus līdzekļus aktivitātēm un hobijiem, kas prasa finansiālu ieguldījumu,” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāvis.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas sniegtā informācija liecina, ka pagājušā gada beigās bija aptuveni 500 parādnieki, kuriem pieder viens vai vairāki šaujamieroči. Šīm personām der zināt, ka šaujamieroča atļaujas darbību neapturēs, ja uzturlīdzekļu parādnieks noslēgs vienošanos ar fonda administrāciju par uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumu veikšanas kārtību un to godprātīgi pildīs (ja pienākums maksāt uzturlīdzekļus ir noteikts ar fonda administrācijas lēmumu) vai tiks veikti regulāri maksājumi zvērināta tiesu izpildītāja kontā (ja uzturlīdzekļu piedziņa tiek veikta tiesas sprieduma izpildes kārtībā).

Ieroču lietošanas aizliegumu neattiecinās uz kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanas šaujamieročiem, jo šādas atļaujas izsniedz juridiskām personām, kā arī dienesta ieročiem, tādējādi nepārkāpjot personas pamattiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.

Ierobežos uzturlīdzekļu izmaksu pilngadīgiem bērniem

Likumprojektā ir iekļautas izmaiņas līdzšinējā valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas kārtībā pilngadību sasniegušam bērnam.

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz – ja bērns pēc pilngadības sasniegšanas turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā un vecāks nenodrošina bērna uzturam valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru (30% no minimālās algas), bērnam ir tiesības saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus līdz izglītības iegūšanas brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai.

Savukārt likumprojekts paredz noteikt, ka no 2019. gada 1. jūlija pilngadīgai personai uzturlīdzekļus no fonda vairs neizmaksās par periodu, kurā tā gūst ienākumus vismaz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā.

Neizmaksās, ja vecākiem ir strīds par uzturlīdzekļiem

Šobrīd spēkā esošais regulējums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā neparedz tiesības fonda administrācijai atteikt uzturlīdzekļu izmaksu no fonda, ja starp bērna vecākiem pastāv strīds par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus. Tomēr fonda administrācija praksē nereti saskaras ar situācijām, ka vecāks, no kura tiek pieprasīti uzturlīdzekļi, cenšas pierādīt, ka īsteno bērna aprūpi Civillikuma 177. panta izpratnē. Piemēram, šādas situācijas veidojas, ja bērna tēvs neveic tiešus uzturlīdzekļu maksājumus bērna mātei, bet ik mēnesi iegulda naudas līdzekļus bērna aprūpē, apmaksājot izglītības u. c. veida pakalpojumus, kas sasniedz vai pat pārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, vai apgalvo, ka bērns līdzīgu laiku pavada pie viņa un saņem nepieciešamo aprūpi.

Valsts pārvalde nevar risināt vecāku strīdus. Tie ir risināmi tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tāpēc likumprojekts paredz tiesības fonda administrācijai atteikt valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu, ja pastāv strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu.

Vienlaikus likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, ka, lai atteiktu uzturlīdzekļu izmaksu no fonda, nebūs pietiekami tikai ar parādnieka iebildumu, ka vecāku starpā ir strīds par uzturlīdzekļiem. Parādniekam šāds apgalvojums būs jāpierāda, un tikai gadījumos, kad fonda administrācija, izvērtējot parādnieka iesniegtos pierādījumus, objektīvi nevarēs konstatēt, kurš no vecākiem veic bērna ikdienas aprūpi vai abi vecāki to dara vienlīdzīgi, uzturlīdzekļu izmaksa no fonda tiks atteikta, un personai būs ceļama prasība tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu.

Kritēriji kriminālatbildības piemērošanai

Uzturlīdzekļu nemaksātājiem der zināt, ka likumprojektā pirmoreiz tiek definēts to apstākļu kopums, kurus konstatējot būs prezumējams, ka persona izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes. Tas ļaus efektīvāk piemērot kriminālatbildību uzturlīdzekļu parādniekiem saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu.

Piemēram, ja līdz šim persona nemaksāja uzturlīdzekļus un krimināllietas ierosināšanas gadījumā attaisnojās ar to, ka tai nav darba un ienākumu, tad turpmāk, ja tā nebūs reģistrējusies kā bezdarbnieks Nodarbinātības valsts aģentūrā, būs uzskatāms, ka ir notikusi izvairīšanās no uztura došanas bērnam pienākuma izpildes.

Likuma grozījumos paredzēti atsevišķi izņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka parādnieks objektīvi nespēj pildīt saistību maksāt uzturlīdzekļus un nebūtu krimināli sodāms, piemēram, ja parādnieks ir persona ar I vai II grupas invaliditāti un viņam nav mantas vai ienākumu.

“Vienlaikus uzsverams, ka apstākļu konstatēšana, kuru dēļ personu nevar saukt pie kriminālatbildības, parādnieku neatbrīvos no pienākuma nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem,” norādīja Tieslietu ministrijas pārstāve.

Iespēja parādniekam dzēst soda procentus

Padomāts arī par iespēju parādniekiem dot laiku sakārtot savas saistības. Proti, personām, kuras divu gadu laikā no likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas nosegs savu pamatparādu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai, tiks dzēsti likumiskie procenti.

Minētais gan neietekmēs piespiedu izpildes darbību veikšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja tiesas nolēmums, vienošanās par uzturlīdzekļiem vai fonda administrācijas lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu jau ir nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Izmaksu pieaugums jāaptur

Kopumā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā ir vērsti uz to, lai veicinātu vecāku pienākumu, kas ietver uzturlīdzekļu maksāšanu, pildīšanu. Ieviešot papildu ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem un efektivizējot uzturlīdzekļu izmaksu, plānots, ka tiks mazināts turpmāko izmaksu pieauguma risks un tiks veicināta no fonda izmaksāto līdzekļu atgūšana. Tiek lēsts, ka šie pasākumi ļaus ietaupīt ap pusmiljonu eiro jau šogad. Vienlaikus tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzina, ka ar ierobežojošiem pasākumiem vien nebūs līdzēts. “Neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, pieprasījums pēc valsts garantētajiem uzturlīdzekļiem pieaug. Šobrīd valsts vecāku vietā nodrošina uzturlīdzekļus 12 procentiem visu Latvijas bērnu. Lai mazinātu šo problēmu, sabiedrībā ir jāveicina ģimenes vērtības, piemēram, ar izglītības sistēmas palīdzību,” uzsvēra J. Bordāns.

Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar likumprojektu Par valsts budžetu 2019. gadam, ko paredzēts gala lasījumā skatīt jau 3. aprīlī. Savukārt grozījumi, kas attiecas uz medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas, realizēšanas vai nēsāšanas atļaujas apturēšanu, stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Ieroču aprites likumā.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU