Izmaiņas OCTA regulējumā – kādi uzlabojumi gaidāmi no 1. maija

Likumprojekta Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (turpmāk tekstā – likumprojekts) anotācijā skaidrots, ka grozījumu mērķis ir pilnveidot un papildināt spēkā esošās Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma normas. Tajā norādīts, ka likumprojektā piedāvātie risinājumi novērš praksē konstatētās nepilnības un ievieš uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietušo personu, apdrošināšanas ņēmēju un autovadītāju interesēs, kā arī ievieš jaunus apdrošinātāja atbildības limitus personai un mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

OCTA likuma grozījumi Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti vakar, 14. martā. Plānotās izmaiņas likumā stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā.

Pašreizējā OCTA likuma nepilnības

Atbilstoši likumprojekta anotācijai OCTA likumā tā šobrīd spēkā esošajā redakcijā ir vairākas nepilnības.

OCTA likums līdz šim neregulēja šādus jautājumus:

• to, kam jāslēdz OCTA līgums attiecībā uz tirdzniecībai paredzētiem (Latvijā no uzskaites noņemtiem) transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar tirdzniecības numura zīmēm;
• neierobežo apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās termiņu, proti, OCTA likumā nav noteikts termiņš, cik ilgā laikā pēc līguma noslēgšanas līgumam jāstājas spēkā.

Dažas OCTA normas praksē interpretē dažādi, piemēram:

• lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanu;
• apdrošinātāja un biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) tiesības iesniegt regresa prasības;
• CSNg novēršanas pasākumu definēšanu.

OCTA likumā nepieciešami pilnveidojumi attiecībā uz:

• apdrošinātāja atbildības limitiem personai un mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai no 2019. gada 1. janvāra;
• apdrošināšanas līguma izbeigšanos pirms termiņa;
• personai un mantai nodarīto zaudējumu pozīcijām un to novērtēšanas un aprēķināšanas kārtību, piemēram, nesaņemto ienākumu aprēķināšanas kārtību, to, ka tiesība uz apdrošināšanas atlīdzību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem ir personiska, t.i., ka šāda tiesība nav mantojama u. tml.;
• izdevumu pozīcijām, kas sedzamas no OCTA Garantijas fonda;
• apdrošinātāja pienākumiem pēc tā izstāšanās no LTAB;
• LTAB sniegtajiem pakalpojumiem OCTA jomā, kas šobrīd nav atrunāti OCTA likumā, piemēram, informācija par apdrošinātājiem, pie kuriem iespējams noslēgt apdrošināšanas līgumu, informācija par apdrošināšanas līguma prēmijas piemaksas vai atlaides klasi, informācija par zaudējumiem sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu par laika posmu, kamēr transportlīdzeklis ir reģistrēts Latvijā.

Ko paredz jaunie likuma grozījumi

Plašāk par būtiskākajiem grozījumiem OCTA likumā LV portālam stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins:

OCTA līgums stāsies spēkā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas: tas ir nepieciešams, lai mazinātu to gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrības darbības apturēšanas (šobrīd šāds nosacījums OCTA likumā nav noteikts).

Turpmāk varēs atgūt neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu: pašlaik spēkā esošais regulējums neparedz, ka transportlīdzekļa īpašniekam, nododot Latvijā no uzskaites noņemtu transportlīdzekli tirdzniecības komersantam tirdzniecībai, ir iespēja izbeigt apdrošināšanas līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu. Stājoties spēkā OCTA likuma grozījumiem, par OCTA līguma slēgšanu šādiem tirdzniecībā pieņemtiem transportlīdzekļiem atbildīgs būs tirgotājs. Proti, transportlīdzekļa īpašniekam, kurš savu automašīnu nodos pārdošanai, apdrošināšanas līgums automātiski zaudēs spēku un viņš varēs saņemt atpakaļ neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu.

Transportlīdzeklim ar ārvalsts numura zīmi, kurš reģistrēts citā Eiropas Ekonomiskās zonas valstī vai Šveices Konfederācijā un pēc tam ievests Latvijā, reģistrēšanas brīdī Latvijā automātiski zaudēs spēku pirms tam uz 30 dienām noslēgtais apdrošināšanas līgums: likumprojektā ir piedāvāts šāds risinājums, jo nav pieļaujams, ka minētie apdrošināšanas līgumi turpina darboties arī pēc transportlīdzekļa pārreģistrācijas Latvijā. Proti, OCTA līguma slēgšana uz 30 dienām noteikta, lai citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli varētu nogādāt līdz Latvijai un veikt citas nepieciešamās darbības dalībai ceļu satiksmē.

Novērsīs gadījumus, kad transportlīdzekļa īpašnieks pēc OCTA polises iegādes to pārreģistrē un saņem taksometra numura zīmes, lai transportlīdzekli izmantotu citiem mērķiem, nekā sākotnēji norādīts, slēdzot apdrošināšanas līgumu: likumprojektā noteikts, ka šādos gadījumos apdrošināšanas līgums automātiski zaudēs spēku un īpašniekam būs jāiegādājas jauna OCTA polise, savukārt apdrošinātājiem tādējādi tiks nodrošināta iespēja noteikt atbilstošu apdrošināšanas prēmijas apmēru atkarībā no patiesā transportlīdzekļa izmantošanas mērķa.

Ar zagtu transportlīdzekli nodarītos zaudējumus kompensēs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, nevis izmaksās no OCTA Garantijas fonda: par zagtu transportlīdzekļu nodarītajiem zaudējumiem izmaksas turpmāk veiks no Garantijas fonda tikai gadījumos, ja transportlīdzeklis nebūs apdrošināts. Savukārt apdrošinātājam un LTAB būs tiesības iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš vadījis noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu transportlīdzekli, izņemot gadījumus, ja CSNg brīdī transportlīdzekļa vadītājs būs labticīgs valdītājs.

Precizēs personai, kā arī mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas limitus: no 2019. gada 1. janvāra, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai LTAB (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:

• par personai nodarītajiem zaudējumiem līdz 5 210 000 eiro (neatkarīgi no cietušo skaita);
• par mantai nodarītajiem zaudējumiem līdz 1 050 000 eiro (neatkarīgi no trešo personu skaita).

Papildinās kārtību, kādā pirms termiņa var izbeigt OCTA līgumu: likumprojektā paredzēts, ka OCTA līgumu pirms termiņa varēs izbeigt arī tad, ja apdrošinātājam būs anulēta licence, uzsākta tā pašlikvidācija vai transportlīdzeklim mainīts identifikācijas numurs.

Neatlīdzinās zaudējumus, kuri nodarīti ar transportlīdzekli, kas izmantots terorakta veikšanai: Apdrošināšanas līguma likumā terorisms paredzēts kā izņēmums, tāpēc tas jāietver arī OCTA likumā.

Precizēs normu, ka OCTA nav jāiegādājas transportlīdzekļa tiesīgajam lietotājam, kas ir darba un dienesta attiecībās ar transportlīdzekļa īpašnieku vai transportlīdzekļa līzinga gadījumā – ar transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, kā arī transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nodevis transportlīdzekli līzingā citai personai: likumprojektā konkretizēts, ar kuru personu transportlīdzekļa tiesīgajam lietotājam ir jāatrodas darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās, lai tai neiestātos apdrošināšanas pienākums.

Noteiks, ka tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem ir personiskas: tādā veidā šādas tiesības nepāries uz cietušās personas mantiniekiem, jo cietušā prasība par personai nodarīto nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanu ir tīri personiska un saistīta tikai un vienīgi ar cietušo personu un cietušās personas ciešanām. Šāds regulējums ieviests skaidrības nolūkos, jo cietušā tuviniekiem OCTA likums jau paredz morālā kaitējuma atlīdzību apgādājamā vai apgādnieka nāves gadījumā vai laulātā nāves gadījumā.

Noteiks, ka ārstēšanās izdevumos būs iekļauti arī ceļa izdevumi par nogādāšanu mājās no ārstniecības iestādes, kurā CSNg cietusī persona nogādāta vai griezusies pati pēc CSNg: šīs izmaiņas paredzēs, ka atlīdzināmi ir arī izdevumi par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto palīdzību cietušajai personai.

Precizēs, ka cietušajai personai, kas CSNg brīdī ir nepilngadīga vai mācās vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādē un kura nav apguvusi profesiju, darba spēju zuduma gadījumā apdrošinātājs vai LTAB segs mācību maksu un citus ar profesionālās izglītības apguvi saistītus saprātīgus izdevumus.

Precizēs kārtību, kā paziņot par apdrošināšanas gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs to nav izdarījis, un kādas ir apdrošinātāju tiesības vērst regresa prasību:

•  apdrošinātājam būs tiesības iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš CSNg brīdī vadījis transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam (piemēram, persona vadīja transportlīdzekli ar mehānisko pārnesumkārbu, bet vadītāja apliecību ieguva par tādas automašīnas, kas aprīkota ar automātisko pārnesumkārbu, vadīšanu), un CSNg nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu;
• apdrošinātājam būs regresa tiesības pret īpašnieku vai turētāju, ja tas pēc apdrošinātāja pieprasījuma nav iesniedzis viņa rīcībā esošo aizpildītu saskaņoto paziņojumu vai nav sniedzis informāciju par CSNg apstākļiem, t.sk. transportlīdzekļa vadītāju.

Ar visiem grozījumiem OCTA likumā sīkāk var iepazīties Saeimas tīmekļvietnē.