Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Saeima steidzamības kārtā galīgajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, uz pusgadu atliekot divu pakalpojumu grozu principa ieviešanu veselības aprūpē. Tas nozīmē, ka visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa saglabā līdzšinējās tiesības saņemt valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu pilnā apjomā vēl līdz šī gada 30. jūnijam.
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmai, kas paredz sasaistīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ar veiktajām sociālajām iemaksām, bija jāsāk darboties jau 2019. gada 1. janvārī. Taču, konstatējot kļūdas IT infrastruktūras darbā, tās darbība tika apturēta līdz īpašam Nacionālā veselības dienesta (NVD) paziņojumam.
Lai gan sistēmas tehniskās nepilnības NVD sola novērst līdz janvāra beigām, Saeima, pieņemot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ir lēmusi apdrošināšanas sistēmas ieviešanu atlikt līdz vasarai, lai pārliecinātos, ka sistēma strādā bez pārtraukumiem un tehniskām problēmām, kļūdas ir novērstas un tā darbojas atbilstoši prasībām.
Kā norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, pusgads ir pietiekami ilgs laiks, lai sakārtotu sistēmu. Savukārt, tā kā komisijā ir izskanējuši priekšlikumi par nepieciešamību paplašināt to iedzīvotāju loku, kam pienākas pilns veselības aprūpes pakalpojumu grozs, pagarinātais pārejas periods ir laba iespēja jaunievēlētajiem 13. Saeimas deputātiem aktīvi rīkoties.
Pārejas perioda pagarināšana neietekmē apdrošināšanas iemaksu apmēru.
“Taču, ja iedzīvotājs jau ir veicis brīvprātīgo veselības apdrošināšanas iemaksu un saistībā ar veselības apdrošināšanas sistēmas darbības atlikšanu šobrīd vēlas to atgūt, ar iesniegumu jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā,” LV portālam norādīja NVD pārstāve Evija Štālberga.
Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai saņemtu pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu pēc 2019. gada 1. jūlija, pacientam tik un tā būs jābūt apdrošinātam. Līdz ar to, ja persona būs lūgusi atmaksāt apdrošināšanas iemaksu, bet no 1. jūlija vēl arvien nebūs darba ņēmējs/-a, kas veic sociālās iemaksas, vai neiekļaujas kādā no iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts, lai brīvprātīgi pievienotos apdrošināšanas sistēmai, iemaksas būs jāveic atkārtoti.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam likumam periodi, par kuriem iedzīvotājam ir jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, saglabājas tie paši:
Tāpat nav atcelts Veselības aprūpes finansēšanas likuma 12. pantā noteiktais – ja persona pēdējo divu gadu laikā nav veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas kā darba ņēmējs un nav piederējusi pie kādas no 21 personu grupas, kuru apdrošina valsts, lai iekļautos valsts veselības apdrošināšanas sistēmā, tai ir jāveic apdrošināšanas iemaksa par kārtējo gadu, kā arī par iepriekšējiem diviem kalendāra gadiem.
Valsts obligātā veselības apdrošināšana ir uz solidaritātes principa balstīts pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai nodrošinātu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Šobrīd tie ir pieejami visiem, taču, pārejas periodam noslēdzoties, pakalpojumu pilnais grozs tiks nodrošināts tikai tām personām, kuras veic sociālās iemaksas kā darba ņēmēji vispārējā nodokļu režīmā vai pieder pie kādas no sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupas, kuras apdrošina valsts, vai ir pievienojušās apdrošināšanas sistēmai brīvprātīgi, veicot apdrošināšanas iemaksas.
Sīkāks izklāsts par iedzīvotāju grupām, kuras iekļaujas valsts obligātās apdrošināšanas sistēmā, un to, kā pārbaudīt savu apdrošināšanas statusu un kāda veida veselības aprūpes pakalpojumi ir iekļauti pamata un pilnajā pakalpojumu grozā, kā arī cita informācija apkopota LV portāla skaidrojumā par obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas darbību.
