Stājas spēkā jaunā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un samaksas kārtība

Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka, sākot no 2019. gada 1. janvāra, Latvijā sāks darboties valsts veselības apdrošināšanas sistēma.  Tās ietvaros visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināts valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojumu minimums jeb pamata grozs. Savukārt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pilns grozs tiks nodrošināts tikai apdrošinātām personām (plašāk LV portāla skaidrojumā “No 1. septembra var veikt veselības apdrošināšanas iemaksas”).

Ministru kabineta noteikumi Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” definē pakalpojumu minimālo un pilno apjomu. Iepazīstinot mediju pārstāvjus ar jauno kārtību, veselības ministre Anda Čakša uzsvēra: “Veselības aprūpe būs pieejama visiem, taču atšķirsies tās apjoms. Personām, kuras ir apdrošinātas, pakalpojumu klāsts būs lielāks.”

Veselības aprūpes pakalpojumu minimums visiem

Personām, kuras nebūs sociāli apdrošinātas vai veikušas valsts veselības apdrošināšanas iemaksas, sākot ar 2019. gadu, tiks nodrošināts valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimums. Kas tajā iekļauts, uzskaitīts MK noteikumu Nr. 555 3. punktā.

Veselības aprūpes pamata grozs:

• neatliekamā medicīniskā palīdzība (neatliekamās medicīniskās palīdzība, ko sniedz NMP dienesta brigādes, slimnīcu uzņemšanas nodaļās un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, tai skaitā traumu gadījumos, slimnīcās līdz dzīvības briesmu novēršanai);
• grūtniecības aprūpe un dzemdību palīdzība;
• valsts organizētais vēža skrīnings;
• ģimenes ārsta aprūpe – profilaktiskās apskates, vakcinācija atbilstoši Vakcinācijas kalendāram, mājas vizītes noteiktos gadījumos (piem., gripas saslimšana);
• ģimenes ārsta praksē veiktās manipulācijas;
• diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, – ģimenes ārstam ir tiesības nosūtīt pacientu uz valsts apmaksātiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un laboratoriskajām analīzēm, kuru rezultātu izvērtēšana ir ģimenes ārsta kompetencē;
• ārstniecība, tai skaitā kompensējamās zāles personām ar psihisku slimību, atkarību, onkoloģisku saslimšanu, cukura diabētu, infekcijas slimību, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi;
• hroniskās hemodialīzes, hemofiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras (procedūras pacientiem ar nieru mazspēju);
• onkoloģija, tai skaitā “zaļais koridors”, ārstēšana, medikamentu kompensācija, medicīniskā rehabilitācija;
• programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.

Pēc veselības ministres A. Čakšas domām, pakalpojumu pamata grozs ir pietiekami liels, lai sabiedrības veselības rādītāji nepasliktinātos, iedzīvotāji saņemtu palīdzību akūtās situācijās, primāro veselības aprūpi, tai skaitā profilaksi, vēža skrīningu. Būtiski uzsvērt, ka pamata grozā ir iekļauta arī onkoloģija, sākot ar “zaļo koridoru” un beidzot ar ārstēšanu un kompensējamiem medikamentiem.

Pilnais veselības aprūpes pakalpojumu grozs

Valsts nodrošināto veselības pakalpojumu klāstu, kādu apdrošinātai personai būs tiesības saņemt papildus noteiktajam veselības aprūpes pakalpojumu minimumam, var atrast MK noteikumu Nr. 555 4. punktā. 

Veselības aprūpes pilnais grozs:

• primārā aprūpe – tai skaitā zobārstniecība bērniem līdz 18 gadu vecumam un atsevišķām iedzīvotāju grupām atbilstoši MK noteikumos noteiktajam;
• laboratoriskie un diagnostikas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu;
• ārstniecība dienas stacionārā;
• ārstniecība stacionārā – tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumi traumatoloģijā un ortopēdijā (traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšana, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis traumatologu ortopēdu konsīlijs, endoprotezēšanas operācijas u. c.), orgānu un audu transplantācija u. c.;
• medicīniskā rehabilitācija;
• kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces;
• psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība – tai skaitā metadona terapijas kabinetos sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi noteiktos gadījumos;
• veselības aprūpe mājās;
• vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība – tai skaitā sporta ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, medicīniskā apaugļošana, redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšana bērniem;
• izdevumu atlīdzība par citās ES un EEZ valstīs saņemtu ārstniecību u. c. pakalpojumi.

Noteikumu 2. punktā ir uzskaitīti tie veselības aprūpes pakalpojumi, kuri netiek apmaksāti no valsts budžeta. To vidū, piemēram, ir homeopātiskā ārstēšana un netradicionālā medicīna, estētiskā ķirurģija, kosmetoloģija, aborti, izņemot abortus medicīnisko indikāciju dēļ, u. c.

Labāka hronisku slimību medikamentu pieejamība

Noteikumi aizstāj līdzšinējos apjomīgos MK noteikumus Nr. 1529, kas 1. septembrī zaudēja spēku. Jaunajā regulējumā saglabāti līdzšinējie veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas pamatprincipi un precizējumi veikti atbilstoši aktuālajām izmaiņām.

Piemēram, noteikumi paredz uzlabot kompensējamo medikamentu pieejamību, nosakot, ka no 1. septembra ģimenes ārsta komandā strādājošie ārsta palīgi un māsas varēs izrakstīt kompensējamos medikamentus.  “Pirmreizēji medikamentus izraksta ārstējošais ārsts, taču hronisku saslimšanu gadījumos, kad medikamenti jālieto ilgstoši, tos izrakstīt varēs arī ārsta palīgi un māsas, tādējādi padarot vieglāku kompensējamo zāļu receptes saņemšanu,” skaidro veselības ministre A. Čakša.

Neatliekamajai palīdzībai jāierodas ātrāk

No 1. septembra precizēts arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu ierašanās laiks izsaukuma vietā. Proti, noteikts, ka pie pacienta 75% gadījumu jāierodas:

• republikas pilsētās – ne vēlāk kā 12 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas brīža;
• novadu pilsētās – ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas brīža;
• pārējās teritorijās – ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas brīža.

Veselības ministre uzsver, ka ātrās palīdzības sasniedzamības laiks tiek uzlabots, nevis pasliktināts. Piemēram, lielajās republikas pilsētās neatliekamās palīdzības brigādei ir jāierodas par trim minūtēm ātrāk, nekā bija noteikts iepriekš.

Plašākas diagnostikas un ārstēšanas iespējas

Paredzēts paplašināt valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu, nosakot kritērijus pozitronu emisijas datortomogrāfijas (PET) izmeklējuma veikšanai arī bērniem, kā arī pacientiem ar limfoīdo audu ļaundabīgo audzēju un mielomas ekstramedulāras diseminācijas gadījumos. Rezultātā vēža slimniekiem būs iespējams piemērot precīzāku ārstēšanu.

Tāpat paplašinātas ģimenes ārsta aprūpes iespējas, pacientiem ar psihiskām slimībām nodrošinot mājas vizītes. Savukārt no nākamā gada 1. aprīļa paredzēts uzlabot HIV pacientu aprūpes organizāciju, nodrošinot ātrāku pacienta nokļūšanu pie speciālista. Plānots, ka pēc HIV pozitīva eksprestesta veikšanas kādā no HIV profilakses punktiem persona varēs vērsties HIV līdzestības kabinetā pie infektologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Noteikumos precizētas arī normas saistībā ar ģimenes ārstu prakšu darba organizāciju, kā arī paredzēta sadarbības līgumu slēgšana starp slimnīcām par stacionārās veselības aprūpes nodrošināšanu.

Par tūkstoš lapām mazāk

Kopumā Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības noteikumi ir kļuvuši pārskatāmāki – drukātā formā apjoms samazināts par 1000 lapām.

Veselības ministre A. Čakša uzsver, ka viens no ministrijas mērķiem bija padarīt noteikumus mazāk smagnējus un birokrātiskus, jo tā ir rokasgrāmata, pēc kuras visas ārstniecības iestādes veic ārstniecības pakalpojumus.

Tāpēc noteikumos iekļauti valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifu veidošanas principi. Savukārt katra pakalpojuma izcenojumi vairs nebūs iekļauti noteikumu tekstā, kā tas bija līdz šim, bet līgumā starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi.