Viens no iemesliem, kādēļ sabiedrība Latvijā vairās iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs, kas vērstas uz dialogu ar valsts un pašvaldību iestādēm, ir izplatītā neticība, ka iedzīvotāju viedoklis tiks ņemts vērā. Tādējādi pilsoniskā līdzdalība nereti tiek uzlūkota kā bezjēdzīga nodarbe vai lieks apgrūtinājums. Arī pārvaldes iestādēs strādājošo vidū pietrūkst gan izpratnes par sabiedrības līdzdalības nozīmi lēmumu pieņemšanā, gan pieredzes un mehānismu tās efektīvākai īstenošanai.
“Sabiedrības iesaistei jābūt platformai konstruktīvām diskusijām un kopīgiem lēmumiem, turklāt būtiski, ka iedzīvotāju viedokļi ir ne tikai jāuzklausa, bet arī konstruktīvi jāizvērtē,” secinājusi Valsts kanceleja pēc diskusijām nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes konferencē “Informēšana – līdzdarbība”. Konferencē gan valsts pārvaldes, gan nevalstiskā sektora pārstāvji uzsvēra, ka būtisks priekšnoteikums sabiedrības iesaistei ir arī abpusēja atgriezeniskā saite. Kā uzsvēra Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, iedzīvotāji būs motivētāki līdzdarboties, ja būs pārliecība, ka viedoklī ieklausās nevis formāli, bet pēc būtības.
Vairāk par konferencē “Informēšana – līdzdarbība” spriesto lasiet LV portāla publikācijā “Pilsoniskā līdzdalība – uz zema pakāpiena”.
