SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
4
4

Līdz ar kandidātu sarakstu jāiesniedz partijas programma un jāiemaksā drošības nauda

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pirms četriem gadiem Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu izlozē pie pirmā numura tika partija “Latvijas attīstībai”. 13. Saeimas partiju sarakstu izloze plānota 10. augustā.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Šodien, 18. jūlijā, Centrālā vēlēšanu komisija sāk kandidātu sarakstu pieņemšanu 6. oktobrī gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām. LV portāls skaidro, kā tiek veidoti partiju kandidātu saraksti un kādi priekšnosacījumi jāievēro, lai sarakstu reģistrētu dalībai vēlēšanās.

īsumā
  • Kandidātu sarakstu pieņemšana notiks no 18. jūlija līdz 7. augustam.
  • Kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība, ņemot vērā dažādos nosacījumus partiju statūtos, var būt atšķirīga.
  • Līdz ar kandidātu sarakstiem partijām CVK jāiesniedz arī programma 4000 zīmju apjomā un ziņas par kandidātiem.
  • Vienu un to pašu kandidātu atļauts pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā.
  • Kandidātu saraksti numurus, kas norādīti arī uz vēlēšanu zīmēm, iegūst izlozes kārtībā.

Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju, Eiropas Parlamenta darbā. Partija ar deputātu starpniecību īsteno partijas programmu, kā arī iesaistās publiskās pārvaldes institūciju izveidē, teikts Politisko partiju likumā. Partiju kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) 6. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām sākas 18. jūnijā un noslēgsies 7. augustā. 

Kas veido kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām?

Politisko partiju likumā noteikts: partijas biedriem ir tiesības lemt par partijas kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijas statūtos noteiktajā kārtībā. Latvijas lielāko politisko partiju statūtos noteiktā kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība ir atšķirīga.

Piemēram, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) statūtos noteikts, ka biedriem ir tiesības “lemt par partijas kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās”. Izvirzīt Saeimas deputātu kandidātus ir tiesības visām LZS statūtos minētām partijas institūcijām. Institūciju izvirzīto kandidātu sarakstus apkopo pa vēlēšanu apgabaliem un apspriež apgabalu pilnsapulcēs. Uz pilnsapulču lēmumu pamata LZS valde sagatavo kandidātu sarakstu projektus pa vēlēšanu apgabaliem. Kandidātu sarakstus apstiprina partijas centrālā padome, kas sastāv no ģenerālsekretāra, pa diviem pārstāvjiem no katras LZS nodaļas, apgabalu koordinatoriem, LZS ministriem un Saeimas frakcijas deputātiem. Šī institūcija arī apstiprina kandidātu sadalījumu sarakstos, ja partija piedalās apvienībā ar citām politiskajām partijām, kā tas arī praktiski noticis, LZS Saeimas vēlēšanās startējot vienotā sarakstā Zaļo un zemnieku savienības ietvaros.

Partijas “Vienotība” statūti nosaka: tās biedriem ir tiesības “piedalīties lemšanā un izteikt viedokli par kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī pretendēt uz iekļaušanu kandidātu sarakstos”. Izvirzīt deputātu kandidātus Saeimas, Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiesības ir partijas nodaļām, kā arī partijas valdei, kurai dotas arī tiesības veidot kandidātu sarakstus. Apstiprina tos partijas dome, kuras sastāvu veido partijai piederīgie Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, Ministru kabineta locekļi, pašvaldību vadītāji, partijas nodaļu vadītāji un pārstāvji, valdes un ētikas komisijas locekļi, valdes apstiprināto darba grupu vadītāji un to vietnieki, ģenerālsekretārs un revīzijas komisijas locekļi.

Politisko partiju likumā noteikts: partijas biedriem ir tiesības lemt par partijas kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijas statūtos noteiktajā kārtībā.

Nacionālās apvienības (NA) statūti paredz, ka biedriem ir tiesības Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanās izvirzīt NA deputātu kandidātus un tikt izvirzītam par deputāta kandidātu. Kandidātu sarakstus apstiprināšanai domē izvirza partijas valde, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, seši Saeimas frakcijas deleģēti deputāti, viens NA ministru deleģēts Ministru kabineta loceklis, Jaunatnes organizācijas vadītājs, kā arī deviņi šī politiskā spēka kongresā ievēlēti valdes locekļi. Savukārt politiskās apvienības domes sastāvā ir visi valdes locekļi, vēlēšanu apgabalu pārstāvji, Jaunatnes organizācijas valdes locekļi, Ētikas komisijas vadītājs, NA biedri, kuri ir Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību domju deputāti, Ministru kabineta locekļi, parlamentārie sekretāri, kā arī NA nodaļu pārstāvji proporcionāli biedru skaitam attiecīgajā nodaļā.

Bet sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” statūti paredz, ka kandidātus Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām var izvirzīt partijas biedri un nodaļas. Taču deputātu kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām apstiprina partijas kongresā 20 locekļu sastāvā ievēlēta valde.

Kas drīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās?

Saeimā var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja vien uz viņu neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Kas drīkst iesniegt deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām?

Deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām drīkst iesniegt likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politiskā partija vai politisko partiju apvienība. Partijai, kas startē vēlēšanās, jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām, un partijā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem. Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, arī katrai no partiju apvienībā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem. Tiesības iesniegt partijas vai partiju apvienības kandidātu sarakstu ir attiecīgās partijas vai partiju apvienības pilnvarotai personai.

Kandidātu sarakstam pievienojami katra tajā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā noteiktie ierobežojumi, kā arī apliecinājums par valsts valodas prasmi apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.

Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstu nevar atsaukt, kā arī deputātu kandidāti un saraksta iesniedzēji nevar to grozīt.

Sarakstam par katru kandidātu pievienojamas ziņas, kurās norāda tā vārdu, dzīvesvietu, pilsonību, darbavietas, ieņemamos amatus, izglītību apliecinošus dokumentus. Tāpat jānorāda, vai kandidāts ir vai nav sadarbojies ar PSRS vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem, kā arī ziņas, kas attiecas uz interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Līdz ar kandidātu sarakstu CVK iesniedzama priekšvēlēšanu programma apjomā līdz 4000 iespiedzīmēm, kuru paraksta visi attiecīgā vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā ietvertie kandidāti.

Pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas Centrālās vēlēšanu komisijas bankas kontā partijai jāiemaksā drošības nauda 1400 eiro apmērā, kuru atmaksā, ja kandidātu saraksts vēlēšanās iegūst vismaz vienu vietu. Ja kandidātu saraksts negūs pārstāvniecību Saeimā, drošības naudu ieskaita valsts budžetā.

Cik kandidātu atļauts iekļaut sarakstā?

Katrā deputātu kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu. Mazākais kandidātu skaits, kuru atļauts pieteikt kandidātu sarakstā, ir viens.

CVK atbilstoši vēlētāju skaitam 13. Saeimas vēlēšanu izsludināšanas dienā ir noteikusi vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu:

  • Rīgas vēlēšanu apgabals – līdz 38 kandidātiem;
  • Vidzemes vēlēšanu apgabals – līdz 28 kandidātiem;
  • Latgales vēlēšanu apgabals – līdz 17 kandidātiem;
  • Zemgales vēlēšanu apgabals – līdz 17 kandidātiem;
  • Kurzemes vēlēšanu apgabals – līdz 15 kandidātiem.

Vienu un to pašu kandidātu atļauts pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai vairākos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūru svītro no visiem kandidātu sarakstiem.

Par kandidātu saraksta iesniegšanas dienu un laiku uzskatāms brīdis, kad iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, CVK sekretārs tos pieņēmis un iesniedzējam izsniedzis izziņu par dokumentu pieņemšanu. Kandidātu saraksts ir reģistrēts Saeimas vēlēšanām, kad Centrālā vēlēšanu komisija ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Lēmumu par deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanu, ja tas atbilst iesniegšanas prasībām, pieņem CVK sēdē.

Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstu nevar atsaukt, kā arī deputātu kandidāti un saraksta iesniedzēji nevar to grozīt. Grozījumus tajos var izdarīt tikai CVK, svītrojot kandidātu, ja tas neatbilst likumā paredzētajām prasībām vai ir miris, arī tad, ja nepieciešams veikt tehniska rakstura labojumus.

Kā kandidātu saraksti iegūst numuru?

Kandidātu saraksti numurus, kas norādīti arī uz vēlēšanu zīmēm, iegūst izlozes kārtībā. Vispirms izlozē numurus tiem kandidātu sarakstiem, kuri ir reģistrēti Saeimas vēlēšanām visos piecos vēlēšanu apgabalos. Pēc tam izlozē numurus tiem sarakstiem, kuri ir reģistrēti četros vēlēšanu apgabalos, pēc tam attiecīgi – trijos, divos un vienā vēlēšanu apgabalā. Katrā no šīm grupām izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā. Viena nosaukuma kandidātu sarakstam visos vēlēšanu apgabalos ir vienāds numurs.

Vēlēšanām iesniegtie kandidātu saraksti, priekšvēlēšanu programmas un ziņas par kandidātiem tiks publicētas CVK 13. Saeimas vēlēšanu mājaslapā. No 1. oktobra ar kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem vēlētāji varēs iepazīties arī vēlēšanu iecirkņos. 

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI