Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Trešdien, 18. jūlijā, stājas spēkā grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz aizlieguma importēt un eksportēt donora dzimumšūnas medicīniskās apaugļošanas mērķim atcelšanu, vienota valsts uzturēta dzimumšūnu donoru reģistra izveidi un virkni citu jauninājumu. Tāpat kā līdz šim, dzimumšūnu donori varēs būt gan vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem, gan sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
Viens no jaunievedumiem, ko paredz grozījumi likumā, ir vienota, valsts uzturēta dzimumšūnu donoru reģistra izveide. “Vienota reģistra izveide ir būtiska, lai tiktu ievēroti noteiktie dzimumšūnu izmantošanas ierobežojumi. Tāpat šāda reģistra izveide nodrošinās informāciju par medicīniskās apaugļošanas apjomiem valstī,” skaidroja par likumprojektu atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Likums patlaban nosaka ierobežojumu, ka medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena donora dzimumšūnām valstī nevar būt vairāk par trim dzimušiem bērniem (izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus). Iepriekš šī ierobežojuma kontrole bija problemātiska, jo katrai klīnikai ir savs atsevišķs reģistrs. Vienotais dzimumšūnu donoru reģistrs sāks darboties 2019. gada 1. jūlijā. Plānots, ka tajā tiks iekļautas ziņas arī par iepriekš veiktām dzimumšūnu donācijām.
Tāpat kā līdz šim, dzimumšūnu donori varēs būt veseli cilvēki – vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
Vienlaikus grozījumi likumā paredz atcelt aizliegumu importēt un eksportēt donora dzimumšūnas medicīniskās apaugļošanas mērķim. Pamatojot nepieciešamību atcelt dzimumšūnu importa un eksporta aizliegumu, likumprojekta autori norāda, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Eiropā neauglīgi ir vidēji 8–10 procenti pāru. Latvijā ik gadu tiek veiktas vidēji 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst 200–300 bērnu. Neauglības ārstēšana un medicīniskā apaugļošana ir daļa no Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna, kas cita starpā paredz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru.
Likuma 5. pants papildināts ar piekto daļu, kas paredz grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu psiholoģisku konsultāciju. Konsultācija būs brīvprātīga, un to varēs saņemt pie ģimenes ārsta, ārsta psihoterapeita, ginekologa vai citas ārstniecības personas, kura ir apmācīta sniegt šādu palīdzību. Apmācības programmas saturu un nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Tāpat likums ir papildināts ar 28. pantu, kas paredz iespēju gadījumā, ja grūtniecība pārtraucas līdz grūtniecības 22. nedēļai, pacientei saņemt nedzīvi dzimušā augļa mirstīgās atliekas apglabāšanai. Grūtniecības līdz 22. nedēļai pārtraukšanas gadījumā ārstniecības iestāde izsniegs izrakstu un rakstveidā informēs pacienti par iespēju saņemt mirstīgās atliekas. Likumā noteikts – ja paciente atsakās no nedzīvi dzimuša augļa mirstīgo atlieku apglabāšanas, ārstniecības iestādei ir jānodrošina cilvēka cieņai atbilstoša attieksme pret nedzīvi dzimuša augļa mirstīgajām atliekām.
Seksuālās un reproduktīvās veselības likums nosaka tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.
