“LatPos” sistēmā valsts ģeodēziskā tīkla pakalpojumi būs bez maksas

Ģeotelpiskās informācijas likuma (ĢIL) 12. panta otrā daļa nosaka, ka ģeodēziskā atskaites sistēma sastāv no valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla, kuru izveidi un uzturēšanu koordinē un uzrauga Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk tekstā – aģentūra). Vienlaikus sistēma “LatPos” (GNSS bāzes staciju sistēma) ir noteikta kā valsts ģeodēziskais tīkls, tādēļ aģentūras uzdevums ir nodrošināt valsts ģeodēziskā tīkla pakalpojumus bez maksas. Līdz ar to no 1. jūlija likumā iekļautie nosacījumi par aģentūras tiesībām slēgt maksas līgumus par “LatPos” pakalpojuma izmantošanu zaudē spēku.

Aģentūra izveido un uztur valsts ģeodēzisko tīklu, kā arī uztur valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē informāciju par valsts ģeodēziskā tīkla punktiem, savukārt valsts ģeodēziskā tīkla datubāze ir ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa. Vienlaikus aģentūra iegūst, sagatavo un atjaunina sekojošus pamatdatus:

• zemes virsmas attēlus, tālizpētes datus un ortofoto mērogu rindas 1:50 000 – 1:2000 ietvaros;
• digitālos apvidus un virsmas modeļus, kas izmantoti topogrāfisko plānu un topogrāfisko karšu izstrādei mērogu rindas 1:250 000 – 1:10 000 ietvaros;
• ģeotelpisko informāciju, kas ietverta topogrāfiskajos plānos un topogrāfiskajās kartēs mērogu rindas 1:250 000 – 1:2000 ietvaros;
• ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, lai nodrošinātu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un to dalībai NATO Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt minētie grozījumi, ir mērnieki, ģeodēzisti, būvnieki, lauksaimnieki, mežu apsaimniekošanas darbinieki, transporta jomas speciālisti, valsts universitāšu studenti un zinātnieki, kā arī citas tautsaimniecības nozares, kurām nepieciešami augstas precizitātes mērījumi apvidū.

Tāpat grozījumi ĢIL precizē 10. panta trešo daļu, paredzot, ka ģeodēzisko darbību var veikt attiecīgi sertificētas personas, kā arī normatīvajos aktos noteiktos gadījumos valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuri ir ieguvuši akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ģeodēzijas inženiera vai zemes ierīcības inženiera, vai kartogrāfijas inženiera profesionālo kvalifikāciju vai arī ieguvuši inženierzinātņu maģistra grādu ģeomātikā, ģeodēzijā, zemes ierīcībā vai kartogrāfijā.

Savukārt, precizējot grozījumos ĢIL 10. panta piekto daļu, 16. panta 1. punktā minētās kartogrāfiskās darbības turpmāk var veikt personas, kuras ieguvušas akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību ģeogrāfijā, ģeomātikā, ģeodēzijā, zemes ierīcībā, kartogrāfijā, vides zinātnē un kuru profesionālā kompetence atbilst attiecīgo darbību veikšanai.

Vienlaikus personas, kuras līdz 2018. gada 30. jūnijam veic iepriekš minētās darbības, bet nav ieguvušas izglītību, ko paredz ĢIL no 2018. gada 1. jūlija, ir tiesīgas turpināt, vienā gadījumā ģeodēzisko, otrā – kartogrāfisko, darbību ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam.