Uzņēmējs Aivars, kura bilde divās teju vienādās ziņās ir atšķirīga, nesen it kā atvērtā auto pārdošanas uzņēmumā aicina darbā uz pilnu slodzi – astoņu stundu darbadienu – dažādus palīgstrādniekus: auto un logu tīrītājus, dažādus palīgus auto labotājiem u. c., solot algu 1500 eiro mēnesī. Lai sludinājuma autors sazinātos ar darba pretendentu, viens no noteikumiem bija ar ziņu dalīties sociālajā tīklā “Facebook”. Tad arī tika solīts uzdāvināt 50 eiro. Pēc dažām dienām šī pati ziņa jau bija nedaudz atšķirīga – Aivars meklēja vēl 100 palīgus: alga 1500 eiro mēnesī. Turklāt visiem, kas dalīsies ar šo rakstu, šoreiz solīja jau 100 eiro.
Ar šo vēstījumu sociālajos tīklos bija dalījušies aptuveni 10 000 lietotāju. Eksperimentālā kārtā arī es uz brīdi dalījos ar šo vēsti, aizrakstīju arī Aivaram ziņu, ka vēlos strādāt šajā uzņēmumā un labprāt saņemtu solīto naudu, atbildi tomēr nesaņēmu. Toties manu sekotāju reakcija bija zibenīga – viņi aizrādīja, ka esmu dalījusies ar viltus ziņu, kuras vienīgais mērķis ir klikšķu vākšana.
Nereāli solījumi, neesošas darbavietas
Biedrības “Auto asociācija” valdes loceklis Ingus Rūtiņš, vērtējot ziņas saturu, saka: “Vēstījums kopumā izskatās drusku uzjautrinoši – tajā ir savstarpēji nesaderīgas lietas, interesanti amatu nosaukumi un pilnīgi nereāls darbinieku skaits.”
Latvijas auto tirdzniecības nozarē par lielu ir uzskatāms uzņēmums ar dažiem desmitiem darbinieku. Lai biznesa modelis būtu dzīvotspējīgs, lielākajai daļai personāla ir jābūt iesaistītai tieši pārdošanas procesā, tātad jāģenerē ienākumi un peļņa, jānodrošina klientu serviss u. tml. “200 “palīgi” ir nereāli, gan runājot par auto skaitu, kas būtu nepieciešams, lai šādu armiju nodarbinātu, gan par fizisko vietu vai telpām, kas būtu nepieciešamas, lai visiem šiem darbiniekiem izveidotu darba vietas,” tā I. Rūtiņš. “Turklāt auto tirdzniecībā nekādi palīgi vai palīgstrādnieki nav nepieciešami. Tieši pretēji – katrs tirgotājs vēlas pie sevis redzēt atbildīgus, profesionālus darbiniekus neatkarīgi no tā, vai darba pienākumi ir saistīti ar klientu apkalpošanu, auto sagatavošanu vai kādu citu darbu.”
“Arī auto tirdzniecības nozarē ir augstāk kvalificēti un zemāk kvalificēti darbinieki, kas attiecīgi ir augstāk un zemāk atalgoti. Alga 1500 eiro, pat ja tā ir domāta kā bruto alga, ir ļoti liela vienkāršāku darbu veicējiem. Turklāt tāda alga nav darbiniekiem, kas nodarbojas ar auto sakopšanu vai tamlīdzīgiem darbiem,” uzsver biedrības pārstāvis.
Algas apmērs
I. Rūtiņa teikto apstiprina arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati gan par vidējo algu valstī, gan arī par samaksu atsevišķās nozarēs. Šī gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro, savukārt privātajā sektorā – 957 eiro.
Vislielākā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2081 eiro) un informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā (1581 eiro). Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (662 eiro), kā arī tirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta jomā – 875 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tātad solītā alga auto tirdzniecības uzņēmumā ir gandrīz divreiz lielāka, nekā tā patiesībā ir darba tirgū.
Kā nopelnīt tūkstošus
Pēc dažām dienām viltus ziņu portāls publicēja vēl vienu vēsti, reklamējot, kāds ir vienīgais legālais veids, kā Latvijā nopelnīt tūkstošiem eiro mēnesī. Šo ziņu var vērtēt kā kādas pasākumu organizatoru mājaslapas slēpto reklāmu. Informācijā tika klāstīts, ka dažu mēnešu laikā projektu autoriem šis projekts ir nopelnījis jau vairākus tūkstošus, turklāt tas strauji augot, katru dienu papildinot sadaļas, un pat spējot nolīgt darbiniekus, kas strādā pie portāla attīstības. Mājaslapa reklamēja gan konkrētus rīkojamos pasākumus, gan arī aicināja darbā pasākumu vadītājus. Aizrakstot uz mājaslapā norādīto e-pasta adresi vēstuli ar tajā paustu vēlmi organizēt bērnu ballīti un vaicājumu, cik par to saņems, šī raksta autore atbildi nesaņēma.
Informācija “Firmas.lv” par mājaslapas uzturētājiem – SIA “Big show” un biedrību “Street Warriors” – liecina, ka pērn uzņēmums apgrozījis 1070 eiro, bet nopelnījis 520 eiro. Savukārt biedrības gada pārskats liecina, ka 2016. gadā tā apgrozīja 9004 eiro, bet nopelnīja 3078 eiro. Dati par pērno gadu nav iesniegti. Tātad par tūkstošiem mērāmu peļņu vienā mēnesī runāt ir diezgan grūti.
Turklāt informācija liecina, ka SIA “Big show” pērn strādāja tikai viens darbinieks, bet biedrība “Street Warriors” 2016. gadā nodarbināja trīs cilvēkus. Savukārt pasākumu rīkotāju mājaslapā, piemēram, zem informācijas par vakara vadītājiem ir fotogrāfijas, telefona numuri, e-pasta adreses un apraksti par 23 darbiniekiem, turklāt kontaktu sadaļa liecina, ka galvenie darītāji uzņēmumā ir trīs puiši.
Iespējama krāpniecība
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis brīdina, ka šādu viltus ziņu izplatīšana gan tīmekļvietnēs, gan sociālajos tīklos var būt saistīta ar iespējamām krāpnieciskām darbībām, jo īpaši, ja darba sludinājumu piedāvājumi vai iespējamie darījumu veidi nav pamatoti ar ekonomiskiem apsvērumiem un ir neloģiski, maldinoši, sludinājumā solot noteiktam saimnieciskās darbības veidam nesamērīgus ieguvumus (atalgojumu, strauju kapitāla pieaugumu u. c.).
