SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Mājoklis
2
12
2
12

Denacionalizēto namu īrniekiem valsts varētu atsākt maksāt pabalstus

LV portāla infografika; Avots: Ekonomkas ministrija

Pirmdien, 23. aprīlī, Ministru kabineta komiteja izskatīs jau vairāk nekā gadu Ekonomikas ministrijā tapušo un ar dažādām institūcijām nu jau saskaņoto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu. Tas noteiks jaunu kārtību īres līgumu slēgšanā un reģistrēšanā, kā arī sekmēs pieejamāku īres dzīvokļu tirgus attīstību. Turklāt paredzētas arī mērķdotācijas no valsts budžeta dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksai denacionalizēto māju īrniekiem.
īsumā
  • Turpmāk īres līgums būs jāslēdz tikai rakstveidā un jāreģistrē zemesgrāmatā.
  • Īres līgums būs jāslēdz uz noteiktu laiku, tā termiņu nosakot līgumā, un to nevarēs grozīt.
  • Jaunais likumprojekts piedāvās saistību izpildi bezstrīdus kārtībā, strīdu izskatot zemesgrāmatas tiesnesim.
  • No valsts budžeta lūgs piešķirt 3,5 miljonus eiro, lai nodrošinātu atbrīvošanas pabalstu izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem.
  • Jaunais likumprojekts motivētu attīstītājus investēt un attīstīt īres tirgus segmentu, kas esot ļoti atpalicis.

LV portāls skaidrojumā "Ko paredz jaunais dzīvojamo telpu īres likumprojekts" jau rakstīja, ka jaunais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts varētu aizstāt veco, 1993. gadā pieņemto likumu "Par dzīvojamo telpu īri". Tas dažu gadu laikā ir jau otrais mēģinājums izstrādāt jaunu īres likumu.

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ieva Arklone LV portālam atzina, ka likumprojekta izstrādes gaitā par lielāko daļu iebildumu ir panākta vienošanās vai arī tiesībsarga izteiktie priekšlikumi ir ņemti vērā, piemēram, par pamatpakalpojumu klāsta iekļaušanu tiesību aktā, par to nenodrošināšanu paredzot administratīvo atbildību. Viņasprāt, likumprojekta redakcija ir pilnveidota par labu īrniekiem un tieši skars denacionalizēto namu īrniekus. "Ir paredzēts izveidot vienotu īres tiesisko attiecību regulējumu un samērīgā laika posmā pēc būtības izbeigt denacionalizēto namu īrnieku institūtu," uzsvēra Tiesībsarga biroja pārstāve.

Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības "Ausma" pārstāvis Klementijs Rancāns LV portālam norādīja, ka vienīgais, kas būs nelabvēlīgi denacionalizēto māju īrniekiem, kuriem kopš padomju laikiem nav pārslēgts līgums, ir tā terminēšana.

Ko paredz likumprojekts?                                         

Būtisku atšķirību salīdzinājumā ar pirms gada izstrādāto versiju pašreizējā likumprojektā nav, preses konferencē uzsvēra Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Ja patlaban spēkā var būt arī mutisks īres līgums, tad turpmāk tas būs jāslēdz tikai rakstveidā. Īres līgumu vienlaikus varēs slēgt arī ar vairākiem īrniekiem, nododot dzīvojamo telpu to nedalītā lietošanā.

Īres līgums būs jāslēdz uz noteiktu laiku, tā termiņu nosakot līgumā, un to nevarēs grozīt. Īrniekam būs tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto un nepilngadīgos bērnus, kā arī vecākus, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai.

Visi līgumi – zemesgrāmatā

Jaunajā likumprojektā noteikta visu īres līgumu bezmaksas reģistrācija zemesgrāmatā. Ja ir spēkā esošs īres līgums, zemesgrāmatā tas būs jāreģistrē piecu gadu laikā pēc likuma pieņemšanas.

Ja īres līguma darbības laikā nekustamajam īpašumam mainās īpašnieks, īres līgums būs saistošs nekustamā īpašuma vai dzīvojamās telpas ieguvējam tikai tad, ja tas ir nostiprināts zemesgrāmatā.

Ja īres līgums nav nostiprināts zemesgrāmatā un nekustamā īpašuma vai dzīvojamās telpas ieguvējs vēlas uzteikt īres līgumu ar īrnieku, nekustamā īpašuma vai dzīvojamās telpas ieguvējam būs pienākums rakstveidā brīdināt īrnieku ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc īpašuma tiesību reģistrācijas zemesgrāmatā. Ja izīrētājs būs brīdinājis īrnieku, īres līgums izbeigsies četrus mēnešus pēc dzīvojamās telpas ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

Saistību izpilde bezstrīdus kārtībā

Jaunais likumprojekts ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas, preses konferencē uzsvēra EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis. Patlaban spēkā esošais likums paredz visu strīdu izskatīšanu tiesā, bet jaunais likumprojekts, veicot atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, piedāvās saistību izpildi bezstrīdus kārtībā, strīdu izskatot zemesgrāmatas tiesnesim.

"Ir paredzēts izveidot vienotu īres tiesisko attiecību regulējumu un samērīgā laika posmā pēc būtības izbeigt denacionalizēto namu īrnieku institūtu."

Tāpat kā līdz šim, īrniekam būs tiesības vienpusēji atkāpties no īres līguma, iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju vismaz mēnesi iepriekš. Savukārt izīrētājam būs tiesības vienpusēji atkāpties no īres līguma tikai noteiktos gadījumos un termiņos.

Tuvāk ar normatīvo aktu projektu var iepazīties šeit.

Atbrīvošanas pabalsts

Tiesībsarga biroja pārstāve I. Arklone jautājumā par denacionalizēto māju īrniekiem uzsver: "Kopš īpašumu denacionalizācijas ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi. Denacionalizēto namu īrnieki nevar paļauties uz nepārtrauktu valsts aizsardzību. Denacionalizēta nama īrnieka statuss nenozīmē, ka persona ir sociāli mazaizsargāta un nespēj patstāvīgi risināt savu mājokļa jautājumu."

Tomēr viņa norāda, ka, ieviešot jauno īres regulējumu, "valstij ar savu līdzdalību ir jānodrošina arī nepieciešamais līdzfinansējums mērķdotācijām gadskārtējā valsts budžetā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai".

To, ka tas arī tiek darīts, preses konferencē apliecināja M. Auders, atklājot, ka Ministru kabineta komitejā 23. aprīlī tiks iesniegts arī protokollēmums ar lūgumu piešķirt finansējumu 3,5 miljonu eiro apmērā atbrīvošanas pabalstiem denacionalizēto namu īrniekiem.

M. Auders preses konferencē klāstīja, ka, pēc EM aprēķiniem, denacionalizētos namos ar padomju laika līgumiem, maksājot apmēram vienu eiro par kvadrātmetru, joprojām dzīvo ap 1500 cilvēku, lielākā daļa – Rīgā.

Kopumā vajadzīgi septiņi miljoni eiro

Pārcelšanās pabalsti Rīgā pēdējoreiz tika izmaksāti 2009. gadā. Rīgas dome visus šos gadus ir bijusi gatava piešķirt savu līdzfinansējuma daļu, taču, tā kā valsts šim mērķim naudu neatrada, pašvaldība pabalstus neizmaksāja.

2019. gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro, ja pusi jeb 3,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos, skaidrots Rīgas domes mājaslapā.

Rīgā uz šā gada 1. janvāri bija reģistrētas 335 personas (ģimenes) no denacionalizētām mājām, kas vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus. Uz šo pabalstu var pretendēt personas (ģimenes) ar noteiktiem ienākumiem, kuras dzīvo denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās un ir lietojušas tajās dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

Attīstītāji sola būvēt jaunus īres namus

EM valsts sekretāra vietnieks E. Valantis preses konferencē norādīja, ka jaunais Dzīvojamo telpu likumprojekts arī nepieciešams, lai veicinātu īres namu būvniecību un mājokļu pieejamību. Viņš akcentēja: "Reģionos akūti trūkst izīrējamo telpu, kas aizkavē jaunu darbvietu rašanos. Dzīvojamais fonds ir novecojis – pēc 1993. gada uzcelti tikai 2% namu. Īres tirgus Latvijā veido apmēram 20% no visa dzīvojamā nekustamā īpašuma, kamēr Eiropā šis rādītājs ir ne mazāks par 30%. Arī īstermiņa īres līgumi, kas dominē tirgū, neveicina īres tirgus veidošanos."

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nekustamā īpašuma attīstības jomā investīciju ziņā Latvija zaudē ap 200 miljoniem eiro. Tieši nesakārtotais īres tirgus (gari tiesvedības procesi, liela ēnu ekonomika, negodīga konkurence u. c.) ir viens no šķēršļiem īres namu būvniecībā, preses konferencē apstiprināja Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses pārstāvis Aleksis Karlsons. Viņš apgalvo, ka jaunais likumprojekts motivētu attīstītājus investēt un attīstīt īres tirgus segmentu, kas esot ļoti atpalicis.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU