Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atbilstoši Valsts robežsardzes (VRS) sniegtajai informācijai galvenie valsts drošību raksturojošie faktori 2017. gadā bija nelikumīga robežas šķērsošana un uzturēšanās Latvijā, kā arī nelikumīga akcīzes preču pārvietošana. Pērn VRS konstatēja 13 379 pārkāpumus, kas saistīti ar personu robežas šķērsošanas, uzturēšanās, transportlīdzekļu ekspluatācijas un citiem pārkāpumiem, savukārt 2016. gadā tie bija 10 640 pārkāpumi.
Lai arī veiktie robežas drošības stiprināšanas pasākumi ir samazinājuši nelegālās imigrācijas plūsmu caur Latviju, personu pārvadātāji meklē jaunas un sarežģītākas metodes personu nelikumīgai pārvietošanai, piemēram, mēģina iesaistīt VRS amatpersonas, ļaunprātīgi izmanto patvēruma iespēju, bezvīzu režīmu u. c.
VRS joprojām kā vienu no nozīmīgākajiem robežu apdraudējuma veidiem pagājušajā gadā uz valsts ārējās robežas min akcīzes preču nelikumīgu pārvietošanu: "Vislielākais tabakas izstrādājumu kontrabandas risks turpina pastāvēt uz Latvijas–Baltkrievijas robežas."
Saskaņā ar VRS sniegtajiem datiem līdz 2017. gada beigām uz Latvijas–Krievijas robežas kopumā ir uzbūvēti 67 km žoga un 125 km garumā ir ierīkota robežas josla, tai skaitā arī pēdu kontroles zona un patruļtaka.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 268 žogam ir jābūt vismaz 2 m augstam, augšējā daļā papildinātam ar dzeloņstiepli un ierīkotam robežzīmju novērošanas zonā vai brīvās novērošanas zonā paralēli valsts robežas, ūdensteces krotes vai krasta līnijai, bet ne tuvāk kā 4 m no tās, lai aizkavētu un novērstu valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumus.
Tāpat minētie noteikumi paredz, ka pēdu kontroles josla ir ne vairāk kā 8 m plats atsevišķs papildus apstrādāts un iekārtots posms, kuru izveido robežzīmju novērošanas zonā, sākot no valsts robežas, ūdensteces krotes vai krasta līnijas, un kas paredzēts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas pazīmju, tostarp pēdu nospiedumu, konstatēšanai un fiksēšanai. Savukārt patruļtaka ir 2 m plats segums, kas nodrošina brīvu pārvietošanos gan ar kājām, gan kvadriciklu vai sniega motociklu.
Kā norāda VRS, šogad ir plānots pabeigt valsts robežas joslas infrastruktūras izbūves projektā gar Latvijas–Krievijas robežu paredzēto žogu, izbūvēt trīs tiltus un turpināt iekārtot atlikušos valsts robežas joslas posmus.
2018. gada otrajā pusē plānots uzsākt arī robežjoslas izbūvi gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, kuras prognozējamās izmaksas šobrīd ir 25 miljoni eiro. Atsaucoties uz VRS sniegto informāciju, izbūves gaitā ir plānota robežgrāvju un atsevišķu upju posmu tīrīšana, lai uzlabotu vides apstākļus, izveidot pēdu kontroles zonu, patruļas taku, izbūvēt žogu vairāk nekā 100 km garumā, kā arī caurtekas vai cita veida konstrukcijas ūdensteču pārvarēšanai.
