AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
08. janvārī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Noziedzība
3
3

Stājušies spēkā vairāki grozījumi Krimināllikumā

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā ar mērķi pilnveidot likuma tiesisko regulējumu vairākās jomās. Grozījumi saistīti ar vardarbības novēršanu, ar organizētu grupu, maksātnespējas procesu, sodāmības nozīmes konkretizēšanu, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, pastiprinātu atbildību par kukuļa piesavināšanos.

īsumā
  • Šī gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā ar mērķi pilnveidot likuma tiesisko regulējumu vairākās jomās.
  • Ar vardarbības novēršanu saistītie grozījumi KL ir nepieciešami, lai paplašinātu atbildību pastiprinošo apstākļu sarakstu, tiktu paredzēts pietiekami ilgs noilguma periods, kas ļautu uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, tiktu paredzēta kriminālatbildība par personas vajāšanu, precizētu un papildinātu tiesisko regulējumu par smagiem, vidēji smagiem un viegliem miesas bojājumiem.
  • Ir stājušās spēkā arī izmaiņas Krimināllikumā, kas saistītas ar organizētu grupu, maksātnespējas procesu, sodāmības nozīmes konkretizēšanu un pastiprinātu atbildību par kukuļa piesavināšanos.

Latvija ir pievienojusies Eiropas Padomes Konvencijai (turpmāk tekstā – Konvencija) par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Konceptuāls ziņojums par pievienošanos Konvencijai stājās spēkā 2016. gada 16. maijā, un tajā tika noteikts, ka nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā (KL), kas saistīti ar vardarbības novēršanu, ir jāratificē līdz 2018. gadam. Savukārt grozījumi KL, kas saistīti ar organizētu grupu, maksātnespējas procesu, sodāmības nozīmes konkretizēšanu un pastiprinātu atbildību par kukuļa piesavināšanos, ir izstrādāti pēc Tieslietu ministrijas (TM) iniciatīvas.

Jaunie grozījumi KL stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Vardarbības novēršana

Ar vardarbības novēršanu saistītie grozījumi KL ir nepieciešami, lai:

  • paplašinātu atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstu;
  • tiktu paredzēts pietiekami ilgs noilguma periods, kas ļautu uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību;
  • tiktu paredzēta kriminālatbildība par personas vajāšanu;
  • precizētu un papildinātu tiesisko regulējumu par smagiem, vidēji smagiem un viegliem miesas bojājumiem.

Atbildību pastiprinoši apstākļi

Viens no atbildību pastiprinošiem apstākļiem ir noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts pret bērnu. Līdz šim KL 48. pants noteica par atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu. Tā kā gan Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, gan Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, turpmāk KL paredz par atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pret personu, kas attiecīgi nav sasniegusi 18 (nevis 16) gadu vecumu.

Tāpat par atbildību pastiprinošu apstākli turpmāk var atzīt arī noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai tīšu noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību vai pret tikumību un dzimumneaizskaramību un kas izdarīts nepilngadīgā klātbūtnē. Minētā atbildība ir paredzēta par tādiem noziegumiem, kuru izdarīšana nepilngadīgā klātbūtnē var atstāt negatīvu ietekmi uz nepilngadīgo (fiziska vai seksuāla vardarbība, piespiedu laulības, piespiedu aborts u. c.), savukārt, piemēram, uz mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem tā neattiecas.

Noilguma iestāšanās periods

Pietiekami ilgu noilguma periodu, kas ļautu uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, KL 56. panta 1.1 daļa līdz šim jau paredzēja, proti, tajā ir noteikts, ka "personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu".

"Papildināts atbildību pastiprinošo apstākļu saraksts."

Taču šī norma līdz šim neaptvēra tādus Konvencijā minētus nodarījumus kā piespiedu laulība, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija. Līdz ar to, lai nodrošinātu nepilngadīgajiem, kuri cietuši no iepriekš minētajiem nodarījumiem, iespēju aizsargāt savas tiesības un likumiskās intereses, iepriekš minētais KL pants ir papildināts ar vēl trīs šādiem noziedzīgo nodarījumu veidiem:

  • smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu;
  • cilvēku tirdzniecība;
  • piespiešana veikt abortu.

Personas vajāšana

KL grozījumu anotācijā ir norādīts, ka "pēdējos gados ES valstīs vajāšana ir noteikta kā īpašs noziedzīga nodarījuma veids, vienlaikus piedāvājot cietušajiem nepieciešamo aizsardzību, jo vajāšana ir atkārtotu darbību kopums". Turpmāk arī Latvijā par personas vajāšanu draud kriminālatbildība.

LV portāls publikācijā "Par vajāšanu ieviesīs kriminālatbildību" jau rakstīja, ka "vajāšana ir vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību".

Smagi, vidēji smagi un viegli miesas bojājumi

Konvencijas dalībvalstīm ir pienākums pieņemt tādus tiesību aktus, lai kriminālprocesa uzsākšana par fizisku vardarbību nebūtu atkarīga vienīgi no vardarbības upura pieteikuma vai sūdzības.

"Pēdējos gados ES valstīs vajāšana ir noteikta kā īpašs noziedzīga nodarījuma veids."

Līdz ar to KL ir papildināts 125. panta otrajā daļā ar 9. punktu, 126. panta otrajā daļā ar 7. punktu un 130. panta trešajā daļā ar 6. punktu, tajos ietverot kvalificējošu apstākli – darbības, "kas izdarītas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība".

Citi aktuāli grozījumi

KL ir stājušās spēkā arī izmaiņas, kas saistītas ar organizētu grupu, maksātnespējas procesu, sodāmības nozīmes konkretizēšanu un pastiprinātu atbildību par kukuļa piesavināšanos, kurus izstrādāja pēc TM iniciatīvas:

Organizēta grupa

Ar organizētu grupu saistītie grozījumi KL bija nepieciešami, lai pilnveidotu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, kas tiek izdarīti organizētā grupā. Turpmāk kvalificējošo pazīmi (organizēta grupa) paredz tikai tajos gadījumos, kad tiek izdarītas ne tikai attiecīgā panta pamatsastāvā paredzētās darbības, bet ir iestājušās arī attiecīgā panta pamatsastāvā paredzētās kaitīgās sekas, proti, turpmāk jāsniedz atsauce nevis uz KL attiecīgās panta daļas darbībām, bet uz visu noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Maksātnespējas process

Ar maksātnespējas procesu saistītie grozījumi KL bija nepieciešami, lai turpmāk kriminālatbildība tiktu paredzēta par smagākajiem maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumiem, pārējos gadījumos personas saucot pie administratīvās atbildības.

"Konkretizēta sodāmības nozīme krimināllietā."

KL grozījumu anotācijā ir norādīts, ka līdz šim Maksātnespējas administrācija atsevišķos gadījumos saskārās ar problēmjautājumiem, piemēram, saistībā ar paredzētā administratīvā pārkāpuma un Krimināllikuma 215. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tiesiskā sastāva pazīmju nošķiršanu, proti, līdz šim tie savstarpēji pārklājās.

Sodāmības nozīmes konkretizēšana

Tāpat KL ir izdarīti grozījumi, kas konkretizē sodāmības nozīmi krimināllietā, kad sodāmība dzēšas lietas izskatīšanas gaitā. Proti, apstāklis, ka apsūdzētajam uz jaunā sprieduma taisīšanas brīdi jau ir pagājis likumā noteiktais sodāmības dzēšanas termiņš, neatceļ iepriekšējā soda juridiskās sekas.

Līdz ar to KL 63. panta devītā daļa ir papildināta ar izņēmumu, kas nosaka to, kādas juridiskās sekas (tās, kuras likumā paredzētas, ja pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums) joprojām saglabājas pēc sodāmības dzēšanas.

Pastiprināta atbildība par kukuļa piesavināšanos

Ar kukuļa piesavināšanos saistītie grozījumi KL bija nepieciešami, lai pastiprinātu atbildību par kukuļa piesavināšanos. Proti, līdz šim KL 321. pantā "Kukuļa piesavināšanās" paredzētās sankcijas būtiski atšķīrās no KL 322. pantā "Starpniecība kukuļošanā" paredzētajām sankcijām.

KL grozījumu anotācijā ir norādīts, ka "praksē ir krimināllietas, kurās tiek pierādīta kukuļa piesavināšanās no starpnieka puses, bet netiek pierādīts kukuļa tālāknodošanas fakts". Līdz ar to līdz šim KL pantos sankcijas nebija samērīgas, jo, salīdzinot ar starpniecību kukuļdošanā, kukuļa piesavināšanās nav atzīstama par mazāk kaitīgu.

KL ir veikti vēl arī citi grozījumi, piemēram, tas ir papildināts ar jaunu 229.1 pantu "Nelikumīgas darbības ar valstij piederošām senlietām".

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI