Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vērtēšanas procesam jābūt tādam, lai skolēns saņemtu atgriezenisko saiti, ieteikumus, ko vēl labāk uzlabot, tādējādi viņam nezūd motivācija apgūt konkrētu prasmi vai kustību.
FOTO: Freepik
Sporta stundā vērtē skolēna individuālo attīstības dinamiku
Zināšanas, prasmes, attieksmju un attīstības dinamiku vērtē visos mācību priekšmetos, un sports nav izņēmums. "Sporta stundas nav treniņu process, kur tiek vērtēts rezultāts," norāda Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) studiju prorektore profesore Andra Fernāte. Sporta stundās ir jāvērtē mācīšanās process, tas, kā skolēns apgūst konkrētos kustību un vingrinājumu tehnikas elementus. Skolotājs vērtē bērna individuālo attīstības dinamiku, kas balstās uz skolēna spējām, un to, kā tās tiek attīstītas sporta stundu gaitā.
Līdz ar to loģisks ir jautājums - vai visi skolēni pēc normatīvās pedagoģijas jāvērtē vienādi? "Noteikti nē!" uzskata LSPA profesore. Jau 2008. gadā akadēmijā tika veikts apjomīgs pētījums, pēc kura secināts: rezultāti normatīvajā pedagoģijā lielā mērā atkarīgi no bērna roku un kāju garuma. "Tāpēc, ja mēs normatīvi vērtējam visus bērnus vienādi, mēs viņus sodām par iedzimtību, nevis vērtējam mācīšanās procesu, kas ir galvenais uzdevums," LV portālam skaidro A. Fernāte.
Prasību vērtēt skolēna individuālās attīstības dinamiku paredz arī Latvijas izglītība standarti – MK noteikumi Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" un MK noteikumi Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem".
Sporta stundā, vērtējot skolēna kustības un prasmes, sporta pedagogi izmanto punktu sistēmu – cik lielā mērā bērns var apgūt šo kustību. Pedagogs arī vērtē, ko bērns ir apguvis, ko nav apguvis. Vērtēšanas procesam jābūt tādam, lai bērns saņemtu atgriezenisko saiti, ieteikumus, ko vēl labāk uzlabot, tādējādi nezaudējot motivāciju apgūt konkrētu prasmi vai kustību.
Skaidrs, ka pedagogu starpā mācību pieeja atšķiras. "Ja mēs runājam par jaunās paaudzes skolotājiem un progresīviem vecās paaudzes skolotājiem – tie ir spējīgi nodrošināt šo individuālo pieeju mācībās. Ja tas tā nav, tad skola saņem vecāku sūdzības un pārbaudes veic arī Izglītības kvalitātes valsts dienests," atzīmē LSPA profesore.
Ārstam zīmē jānorāda, ko bērns drīkst un nedrīkst darīt
Saskaņā MK noteikumu Nr. 277 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs" 9.12. punktu skolai katra mācību gada sākumā, pamatojoties uz ģimenes ārsta ieteikumu, skolēni ir jāsadala veselības grupās.
Savukārt, ja atbrīvojuma zīme nepieciešama mācību gada laikā, tad to, kurā brīdī nepieciešama ārsta zīme, bet kad pietiek ar vecāku rakstītu atbrīvojumu, ar skolas iekšējiem kārtības noteikumiem nosaka direktors.
Šādā gadījumā, novērtējot skolēnu, ja izglītojamais ir atbrīvots no mācību priekšmeta "Sports" apguves, attiecīgajā ailē ieraksta "atbrīvots" vai "atbrīvota".
Ja ārsts bērnu ir atbrīvojis no jebkādām fiziskām aktivitātēm, tad bērnu piespiest darīt fiziskus vingrinājumus ir pārkāpums, norāda A. Fernāte.
Ne vienmēr, ja bērnam ir veselības problēmas, tas nozīmē, ka viņš absolūti nevar sportot. Taču ģimenes ārsta rakstītajās zīmēs nereti figurē viena prasība: atbrīvot skolēnu no līdzdalības sporta stundās pilnībā. "Šo problēmu mēs risinām, sadarbojoties ar Valsts sporta medicīnas centru un ģimenes ārstiem. Vēlamies panākt, lai ārsti tomēr atbrīvojuma zīmēs norādītu, ko bērns drīkst un nedrīkst izpildīt. Ļoti bieži zīmes paredz ilgstošu atbrīvojumu no sporta, un, ja tajās norāda, kādus vingrinājumus skolēns var veikt, tad pedagogs mācību procesu var organizēt atbilstoši bērna spējām un veselības stāvoklim," skaidro LSPA profesore.
Valsts izglītības satura centrs informē, ka skolēnus ar ārsta zīmēm, kas norāda uz veselības problēmām, bet kuri drīkst sportot, iedala sagatavošanas grupā. Šajā gadījumā:
Skolēna, kurš ir iedalīts sagatavošanas grupā, mācību sasniegumi tiek vērtēti pēc viņa spējām un veselības stāvokļa 10 ballu skalā. Tātad skolēns, kuram ir veselības problēmas un ārsta izsniegta zīme, mācību priekšmetā "Sports" var saņemt arī 10 balles.
Ja bērns pilnībā atbrīvots no sporta – vērtējums n/v
Taču kā skolēnu vērtē, ja viņš ir pilnībā atbrīvots no sporta? VISC skaidro: ja nav iespējams novērtēt izglītojamā mācību sasniegumus, gan vispārējās vidējās izglītības, gan pamatizglītības standarts paredz, ka mācību sasniegumu vērtētājs izglītības iestādes obligātajā dokumentācijā lieto apzīmējumu "nv" (nav vērtējuma). Skola gadījumus, kad skolēnam var izlikt "nv", var noteikt arī savos iekšējos normatīvajos aktos.
Izglītības un zinātnes ministrija gan iepriekš LV portālam ir norādījusi, ka pilnīgs atbrīvojums no sporta gan nenozīmē, ka skolēns šo stundu var izmantot pēc saviem ieskatiem. Vislabāk viņam ir stundās piedalīties, nedarot neko fizisku. Piemēram, skolēnu var iesaistīt kādas rotaļas organizēšanā, stafetes tiesāšanā.
Nepamatotu atbrīvojumu problēma nav tik vienkārša
Ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par to, cik pamatoti un nepamatoti ir skolēniem piešķirtie atbrīvojumi. Taču, kā norāda profesore A. Fernāte, viss nav tik vienkārši: "Par šo jautājumu esam diskutējuši ar ģimenes ārstiem. Ja bērns aiziet pie ģimenes ārsta un saka, ka viņam sāp – kā ārsts var pateikt, nē, tev nekas nesāp? Pat, ja skolotājs redz, ka bērns starpbrīdī joņo pa skolu, viņam bērns no sporta stundām jāatbrīvo, ja ir ārsta zīme. Taču kā simulāciju var atklāt ārsts? Tajā brīdī, kad bērns nonācis pie ārsta, tad ārsts par viņu uzņemas atbildību. Arī tad, ja vecāks saka – manam bērnam sāp, viņš jūtas slikti, kurš ir tas brīdis, kad ārsts var pateikt, ka tas tā nav? Protams, ir arī situācijas, kad bērns, tieši otrādi, pedagogam nepastāsta, ka viņam ir, piemēram, iedzimta sirdskaite. Tad viņš iet un kopā ar visiem pārējiem skolēniem izpilda skolotāja dotos vingrojumus un šo faktu slēpj no ģimenes ārsta. Tā ir kompleksa problēma, ko risinām ar ģimenes ārstiem ar domu, ka par šiem dažādajiem jautājumiem varētu veidot speciālas rokasgrāmatas gan sporta skolotājiem, gan ģimenes ārstiem."
Sliktas atzīmes pamatā var būt mazkustīgs dzīvesveids
Nereti vecāki ir satraukti par to, ka viņu bērniem ir labs vērtējums visos mācību priekšmetos, bet sporta stundu vērtējuma atzīme ir daudz zemāka. Profesore A. Fernāte atzīst, ka ne vienmēr tas ir saistīts ar neatbilstošu vērtēšanu, bet arī ar bērnu mazkustīgo dzīvesveidu. "Tas, ka skolēni sporta stundās nespēj izpildīt vingrojumus, ir globāla problēma. Vecākiem būtu jādomā nevis par slikto atzīmi, bet gan jādodas pie sporta skolotāja un jāpārrunā, ko varētu darīt, lai mainītu bērna dzīvesveidu. Diemžēl sēdošs dzīvesveids, kam šobrīd pakļauti bērni, rada savas sekas. Ja agrāk visi 1. klases skolēni varēja nostāties uz pirkstgaliem, tad šobrīd visi to nevar izdarīt. Tas nozīmē, ka bērni nav bijuši fiziski aktīvi pirmsskolas vecumā, taču līdz skolas vecumam fiziskais un garīgais iet roku rokā. Tas ir svarīgi, jo kavē arī viņu garīgo attīstību.
Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas paredz, ka bērnam ir jābūt fiziski aktīvam vismaz 60 minūtes dienā. Šis ir nepieciešamais minimums, lai viņš būtu vesels, attīstīts un viņam veiktos skolā, jo citādi bērnu var mocīt galvassāpes, trūkst spējas koncentrēties mācībām. Akcents mūsdienās lielākoties tiek likts uz valodām, matemātiku, bet veselības jautājumi paliek novārtā. Taču Eiropā daudz tiek runāts par to, ka nedēļā vajadzētu vismaz 5 sporta stundas. Diemžēl ne katrs bērns pēc stundām apmeklē sporta nodarbības," secina A. Fernāte.
Vairāk par Latvijas pusaudžu paradumiem un trešās sporta stundas nepieciešamību skolās var lasīt LV portāla rakstā "Pētījums aktualizē trešās sporta stundas un veselības mācības nepieciešamību".
