Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Turpmāk arī tiesu izpildītāji savā praksē varēs nodarboties ar mediāciju, par samaksu ar klientiem vienoties, taču takse nedrīkstēs pārsniegt 100 eiro stundā.
FOTO: Freepik
Viens no jaunumiem, kas skar atlīdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbu, ir saistīts ar personu izlikšanu no telpām un ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. Līdz šim šādās situācijās piemērotā atlīdzības takse 133,32 eiro apmērā bija jāmaksā tikai tad, ja izlikšana vai ievešana nekustamā īpašuma valdījumā bija saistīta ar telpu nodošanu piedzinējam (jaunajam ieguvējam). Praksē ļoti bieži bija domstarpības, vai minētā takse būtu maksājama tiesu izpildītajam arī tajos gadījumos, kad piedzinējs pēkšņi vēlas izņemt neizpildītu vai daļēji izpildītu tiesas spriedumu, piemēram, par savu ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā - vēlas pārtraukt nolēmuma izpildi tajā procesa stadijā, kurā telpu nodošana piedzinējam vēl reāli nemaz nav notikusi, taču faktiski tiesu izpildītājs jau ir uzsācis savu pienākumu izpildi.
Piemēram, tiesu izpildītājs parādniekam ir nosūtījis paziņojumu par paredzēto piedzinēja ievešanu valdījumā un lūdzis parādnieku nodot telpas labprātīgi. Tiesu izpildītājs ir pieaicinājis jau arī, piemēram, policijas pārstāvjus, lai piedzinēja ievešanas valdījumā laikā nodrošinātu sabiedrisko kārtību. Tas apliecina tiesu izpildītāja jau veiktās darbības un ieguldīto laiku. Balstoties uz šo faktu, jaunais regulējums paredz: ja piedzinējs vēlas izņemt neizpildītu vai daļēji izpildītu tiesas nolēmumu par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, iemaksātā amata atlīdzības takse piedzinējam turpmāk nav atgriežama.
Grozījumi arī bezmantinieka mantas pārdošanā
Grozījumi attieksies arī uz bezmantinieka mantas pārdošanu. Administrējot šo procesu, tiesu izpildītājs saņem 284,57 eiro, kā arī amata atlīdzību procentos no summas, kas iegūta no bezmantinieka mantas pārdošanas. Līdz šim regulējums paredzēja, ka zvērinātam tiesu izpildītājam atlīdzība pienācās tikai tādā gadījumā, ja bezmantinieku manta ir pārdota, nevis, piemēram, kreditors to paturējis sev pēc izsoles, izmantojot ieskaitu, tas ir atļaujot nosolītājam ieskaitīt pirkuma summā hipotekāro prasījumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 612. pantu.
Tādēļ MK noteikumos turpmāk vārds "pārdošana" tiek aizstāts ar vārdu "atsavināšana". Jēdziens "atsavināšana" pēc savas juridiskās būtības ir plašāks. Tas nozīmē īpašumtiesību pāreju, kas var notikt dažādos veidos – dāvinājuma, pārdošanas, izsoles u.tml. ceļā. To savā veidā varētu definēt kā īpašuma tiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, kas nesaistās tikai ar pārdošanu (izsolīšanu), bet arī citām darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesību pāreju. Atbilstoši jaunajam regulējumam turpmāk atlīdzības takse tiks piemērota visās situācijās, ja tiesu izpildītājs būs veicis darbības, kas saistītas ar bezsaimnieka mantas atsavināšanu.
Kuģu apķīlāšana būs dārgāka
Turpmāk, ja tiesu izpildītājs nolēmuma izpildes gaitā veiks kuģa apķīlāšanu, būs jāmaksā atsevišķa takse 266,65 eiro. Lai gan kuģis ir apķīlājams kārtībā, kāda Civilprocesa likumā noteikta kustamās mantas apķīlāšanai, praksē ir secināts, ka nav samērīgi šai darbībai piemērot taksi, kas noteikumos paredzēta par mantas aprakstes akta sastādīšanu, jo noteiktā takse aprēķināma atbilstoši pozīciju skaitam. Tādējādi, ja būtu apķīlājams viens kuģis, zvērināta tiesu izpildītāja atlīdzība par to būtu relatīvi ļoti neliela - 36,99 eiro.
Prakse liecina, ka šāda kuģa apķīlāšana var būt visai sarežģīta un aizņemt ilgāku laiku, bet atlīdzība nav samērīga ieguldītajam darba apjomam un zvērināta tiesu izpildītāja atbildībai, tādēļ par kuģa apķīlāšanas veikšanu turpmāk paredzēta atsevišķa amata atlīdzības takse. Te gan jānorāda, ka tiesu izpildītāju darba praksē kuģu apķīlāšanas notiek salīdzinoši ļoti reti.
Viena universāla atlīdzības takse par citu nolēmumu izpildi
Der atcerēties, ka tiesu izpildītājs nenodarbojas tikai ar parādu piedziņu, izlikšanu vai jaunā nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu valdījumā. Tās nenoliedzami ir primārās darbības, ar ko parasti asociē tiesu izpildītājus. Taču Tiesu izpildītāju likums un Civilprocesa likums uzliek par pienākumu un deleģē tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai veikt arī citas amata darbības. Aplūkosim šīs darbības saistībā ar izmaiņām taksēs.
"Der atcerēties, ka tiesu izpildītājs nenodarbojas tikai ar parādu piedziņu, izlikšanu vai jaunā nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu valdījumā."
No Tiesu izpildītāju likuma 73. panta otrās daļas izriet zvērināta tiesu izpildītāja pienākums veikt arī citus tiesas dotus uzdevumus, kas saistīti ar tiesas nolēmumu izpildi. Piemēram, zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā ir nonākuši tiesas nolēmumi nodrošināt pierādījumus vai no dažādām valsts un pašvaldību institūcijām sagādāt dokumentus, vai organizēt nekustamā īpašuma novērtēšanu un citi nolēmumi, par kuru izpildi MK noteikumos Nr. 451 līdz šim amata atlīdzības takse nebija paredzēta. Tā kā nav iespējams izsmeļoši uzskaitīt pilnīgi visus nolēmumu veidus, kas varētu nonākt izpildē, noteikumi papildināti, iekļaujot vienu universālu amata atlīdzības taksi šādiem neparedzētiem gadījumiem – 133,32 eiro. Faktiski šāda takse tiek ieviesta, lai to attiecinātu uz visa veida nestandarta situācijām.
Takse par jaunu nolēmuma veidu
No 2015. gada 29. oktobra grozījumi Civilprocesa likumā paredz jaunu tiesas nolēmuma veidu – nolēmums par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu, nosakot zvērinātam tiesu izpildītājam arī īpašu izpildes kārtību, kas ir saistīta ar telpu piespiedu atvēršanu (CPL 620.28 pants). Praksē tas attiecas uz situācijām, kad, piemēram, vienam no vecākiem ir jānodrošina iespēja tikties ar savu bērnu un realizēt saskarsmes tiesības. Savā veidā tiesu izpildītājs darbojas kā vidutājs starp abiem vecākiem.
Ievērojot minēto, MK noteikumi Nr. 451 papildināti ar amata atlīdzību par attiecīgā nolēmuma izpildi, nosakot taksi tādā pašā apmērā, kāda tā paredzēta par nolēmuma izpildi lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, kā arī par tādu nolēmumu izpildi, kas saistīti ar telpu piespiedu atvēršanu. Pa šo pienākumu izpildi tiesu izpildītājam ir paredzēta atlīdzība 133,32 eiro apmērā.
Takses par glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošanu
Tiek ieviestas jaunas takses saistībā ar mantojuma apsardzības lietām: glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana (bez mantas aprakstes) mantojuma apsardzības lietā tādā pašā apmērā, kā par tādu nolēmumu izpildi, kas ietver vairāku darbību kopumu, tai skaitā darbību veikšanu ārpus prakses vietas - 133,32 eiro. Par nekustamā īpašuma aizzīmogošanu (bez nekustamā īpašuma aprakstes) mantojuma apsardzības lietā turpmāk takse būs 66,73 eiro.
Tādā pašā apmērā – 66,73 eiro – ir ieviesta jauna takse ar naudas līdzekļu apķīlāšanu mantojuma apsardzības lietā. Šī darbība pēc sava rakstura pielīdzināma MK noteikumu Nr. 451 7.3. apakšpunktā minētajai prasības nodrošinājuma izpildei par naudas līdzekļu apķīlāšanu kredītiestādēs vai pie trešajām personām. Attiecīgi amata atlīdzības takses apmērs tādējādi ir noteikts līdzvērtīgs.
Varēs nodarboties arī ar mediāciju
Rūpīga ārvalstu prakses izpēte ļāvusi secināt, ka tiesu izpildītāji spēj ļoti veiksmīgi savus tiešos pienākumus apvienot ar mediāciju, būtiski atslogojot tiesu sistēmu. Turpmāk arī Latvijā tiesu izpildītāji savā praksē varēs nodarboties ar mediāciju. Kā zināms, mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību (šajā gadījumā tiesu izpildītāja) mēģina atrast konstruktīvu konflikta risinājumu. Piemēram, pusēm ir strīds, kā dabā pareizi starp īpašumiem nospraust robežas. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kas ir kā papildinājums un reizē arī alternatīva tiesas procesam un kas ieņem aizvien svarīgāku lomu sabiedrībā dažāda veida domstarpību gadījumos. Mediācijas mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse panāktu iespēju robežās sev izdevīgu rezultātu. Mediācijā faktiski nav zaudētāju. Ar mediācijas palīdzību konflikts var tikt atrisināts ātrākā laikā vai arī no tā var izvairīties pavisam.
Mediācijas vadīšana zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir noteikta kā jauna amata darbība, kas nav raksturīga nevienai no tām, par kuru izpildi amata atlīdzības apmērs jau šobrīd noteikts MK noteikumos Nr. 451. Līdz ar to atlīdzība par mediācijas vadīšanu nevar tikt pielīdzināta kādam jau esošam atlīdzības apmēram. Turklāt, ņemot vērā mediācijas tirgus specifiku (mediācijas izmaksas nenosaka neviens normatīvais akts, tās veido pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējās attiecības), tās noteikšanā nepieciešama elastīgāka pieeja, lai neradītu nepamatotu ietekmi uz esošajām mediācijas pakalpojuma cenām.
Noteikumi paredz noteikt zvērinātiem tiesu izpildītājiem elastīgu amata atlīdzības taksi par mediācijas vadīšanu, nostiprinot tikai šādas atlīdzības maksimālo pieļaujamo slieksni, bet konkrēta atlīdzības apmēra noteikšanu katrā individuālajā mediācijas procesā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja kā mediatora un mediācijas dalībnieku ziņā, par to vienojoties līgumā ar mediatoru. Tiesu izpildītāji varēs brīvi ar saviem klientiem vienoties par samaksu, bet takse nedrīkstēs pārsniegt 100 eiro stundā.
Salīdzinošajā skaidrojumā izmantota Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm"" anotācija.
