Ar Latgales SEZ izveidošanu plāno veicināt reģiona izaugsmi.
FOTO: Lauris Nagliņš, LETA
Ņemot vērā Latgales reģiona nelabvēlīgo sociālekonomisko attīstību, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona (SEZ) Latgalē ir atbilstošs risinājums reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai, uzsvērts likumprojekta anotācijā. SEZ statuss var tikt noteikts līdz 5% no Latgales reģiona teritorijas.
Kā vērtēs iekļaujošās teritorijas
Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma ietvaros noteikti pamatkritēriji, pēc kādiem tiek vērtētas teritorijas, kurām varētu piešķirt SEZ statusu. Galvenie izvirzītie kritēriji ir teritorijas piederība, infrastruktūras stāvoklis, plānotās investīcijas infrastruktūras stāvokļa uzlabošanai, plānotie rezultāti.
Likumā nav ietverts pašvaldību saraksts, kuru atsevišķām teritorijām būtu nosakāms SEZ statuss, jo ir paredzēts Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt Latgales SEZ teritoriju.
Latgales SEZ teritoriju veido publisku personu un privātīpašumā esošas teritorijas.
Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību, kas nozīmē, ka Latgales plānošanas reģiona attīstības padome apstiprina Latgales SEZ uzraudzības padomes nolikumu, kas izstrādāts saskaņā ar likumā noteiktajām pārvaldes funkcijām, apstiprina, atceļ un veic izmaiņas uzraudzības padomes sastāvā.
Nodokļu atvieglojumi
Līgums ar Latgales SEZ uzraudzības padomi (tās nolikumā noteiktu pilnvarotu personu) jāslēdz gadījumā, kad komersants vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specializētajās ekonomiskajās zonās".
Likumprojekts nosaka, ka Latgales SEZ komersanti var pretendēt uz tiem paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem saistībā ar ieguldījumu veikšanu arī gadījumos, ja attiecīgā Latgales SEZ teritorija pēc izveidošanas zaudē SEZ statusu.
Gadījumā ja komersants jau darbojas Latgales SEZ teritorijā, pirms tai noteikts SEZ statuss, līgumu ar Latgales SEZ uzraudzības padomi (tās nolikumā noteiktu pilnvarotu personu) var slēgt, ja plānots veikt jaunus ieguldījumus, tādējādi pretendējot saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus. Pārējos gadījumos komersantam nav jāslēdz līgums, lai veiktu komercdarbību Latgales SEZ. Noteikts arī, ka Latgales SEZ komersantiem jāatrodas un jāveic komercdarbība Latgales SEZ teritorijā, taču tas neizslēdz iespēju, ka komersanta juridiskā adrese atrodas citviet.
Latgales SEZ budžetu var veidot ieņēmumi no valsts un pašvaldību budžetiem, iemaksas no dažādiem fondiem, piemēram, no Komercdarbības atbalsta fonda, ja tāds tiek izveidots, kā arī ieņēmumi, kas gūti Latgales SEZ pārvaldības rezultātā, piemēram, nodrošinot konsultatīvos pakalpojumus, ja tiem tiek noteikta maksa.
Šis likums neattiecas uz Rēzeknes SEZ pārvaldīšanas, izmantošanas kārtību, kā arī uz Rēzeknes SEZ teritoriju.