SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
08. aprīlī, 2016
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Parādu piedziņa
4
19
4
19

Administratīvie sodi, to pārsūdzība, nomaksa un piespiedu piedziņa

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lēmumu par administratīvo sodu var pieņemt ceļu policijas vai pašvaldības policijas inspektors uz vietas, institūcija vai arī tiesa. Lēmumā vienmēr ir norādīts, kur un cik ilgā laikā persona ar iesniegumu šo lēmumu var pārsūdzēt.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Nepārdomātu rīcību, nezināšanas vai neizdarības rezultātā ikviens var tikt administratīvi sodīts. Administratīvie sodi visbiežāk tiek uzlikti par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, nepareizu automašīnas novietošanu, smēķēšanu vai alkohola lietošanu neatļautā vietā, nenotīrītu ietvi pie savas mājas. Situācijas var būt dažādas. LV portāla skaidrojumā aplūkosim biežāk izplatītās un skaidrosim, kāda ir turpmākā sodītās personas rīcība.
īsumā
  • Lēmumu par piemēroto administratīvo sodu var pārsūdzēt administratīvā pārkāpumā lietā, ievērojot sūdzībai noteiktās prasības un norādot savu motivāciju.
  • Informācija par pārsūdzības iespējām ir norādīta lēmumā, atbilstoši LAPK noteiktajam - 10 darba dienas
  • Piespriesto sodu par braukšanu dzērumā pārsūdzēt nav jēdzīgi. Pārsūdzība neaptur tiesību atņemšanas termiņa tecējumu.
  • Personai vecumā no 14 līdz 18 gadiem, kurai nav patstāvīgas izpeļņas, piespriesto naudas sodu ir jāsamaksā vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.
  • Sods parasti ir jāsamaksā 30 dienu laikā no sodīšanas dienas, bet, ja lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
  • Naudas sodu iemaksā kredītiestādē vai valsts institūcijā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic naudas soda izpildes kontroli. Veicot soda naudas maksājumu bankā vai valsts institūcijā, maksātājam obligāti ir jānorāda tā dokumenta numurs, ar kuru tika piemērots naudas sods.
  • Ja sodītā persona uzlikto sodu nepārsūdz un arī soda naudu nesamaksā, aptuveni pēc gada (ja sods ir par pārkāpumu ceļu satiksmē) institūcija, kas lēmumu ir pieņēmusi, izsūta brīdinājumu ar lūgumu noteiktā laikā nokārtot savas saistības. Citos gadījumos paziņojumu nosūta pēc 30 dienām un nodod piespiedu izpildei.
  • Pēc tam lieta parāda piedziņai tiek nodota zvērinātam tiesu izpildītājam.
  • Tiesu izpildītājs naudas soda piespiedu piedziņas izpildi var veikt piecu gadu laikā no dienas, kad šis lēmums ir piespiedu izpildei iesniegts.

Piemēram, jūs ļoti steidzaties, proti, ar automašīnu pārsniedzat atļauto braukšanas ātrumu, un Ceļu policija jums piemēro administratīvo naudas sodu, izsniedzot attiecīgu dokumentu – soda kvīti. Lai gan dusmas par uzlikto sodu bieži vien liek soda kvīti ātri nobēdzināt no redzesloka, jāatgādina bēdīgā patiesība, ka sods atcelts netiks, drīzāk notikušais var aizmirsties, tādējādi izraisot turpmāku nepatikšanu sēriju. Tādēļ atlikt soda nomaksu noteikti nevajadzētu, jo šāds sods ir jāsamaksā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Ja sods nav samaksāts noteiktā termiņā, jārēķinās, ka līdz naudas soda samaksai būs aizliegts:

  • izsniegt pārkāpuma izdarītājam transportlīdzekļa vadītāja apliecību (piemēram, vadītāja apliecībai ir beidzies derīguma termiņš, kamēr sodu nebūsiet samaksājis, jaunu nevarēsiet izņemt);
  • veikt pārkāpuma izdarītājam piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes;
  • ar transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums un kurš reģistrēts ārvalstīs, izbraukt no Latvijas.

Aizmāršība var būt arī ļoti ilga, tad sekas ir vēl nepatīkamākas: ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu ir stājies spēkā, tad stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts vadīt transportlīdzekļus, līdz sods tiek samaksāts.

Soda pārsūdzēšana

Lēmumu par piespriesto sodu var pārsūdzēt administratīvā pārkāpumā lietā, ievērojot sūdzībai noteiktās prasības un norādot savu motivāciju, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279. pants nosaka, ka Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, kā arī aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Lēmumā vienmēr ir norādīts, kur un cik ilgā laikā persona ar iesniegumu šo lēmumu var pārsūdzēt. Lēmumu var pieņemt ceļu policijas inspektors uz vietas, institūcija, piemēram, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojs vai arī tiesa. Piemēram, ja lēmums ir sastādīts uz vietas un sods uzlikts Rīgas rajonā, tad to var pārsūdzēt, rakstot motivētu iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei. Ja šī institūcija lēmumu atstāj negrozītu, tad sodītā persona vai aizskartais mantas īpašnieks tālāk var vērsties pēc deklarētās dzīvesvietas pilsētas rajona tiesā, ar pārsūdzību vēršoties institūcijā, kas lēmumu atstāja negrozītu, tas ir Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē. Sūdzība tiek pārsūtīta tālāk.

Soda piespiedu piedziņa

Ja sodītā persona uzlikto sodu nepārsūdz un arī soda naudu nesamaksā, procesuālā kārtība paredz, ka aptuveni pēc gada institūcija, kas lēmumu ir pieņēmusi, izsūta  brīdinājumu ar lūgumu noteiktā laikā, parasti 30 dienu laikā, nokārtot savas saistības. Piemēram, to nosūta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojs.  

Pēc tam lieta parāda piedziņai tiek nodota zvērinātam tiesu izpildītājam. Tiesu izpildītājs naudas soda piespiedu piedziņas izpildi var veikt piecu gadu laikā no dienas, kad šis lēmums ir iesniegts piespiedu izpildei. Ja lēmuma izpildi aptur saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par izpildu lietvedības apturēšanu, noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildu lietvedības atjaunošanai. Izpildu lietvedības apturēšanas nosacījumi ir noteikti Civilprocesa likuma 560. pantā.

Dzērājšoferu sodīšana

Latvijā joprojām diezgan plaši novērota problēma ir cilvēku nevēlēšanās saprast, ka alkohols un auto vadīšana ir divas nesavienojamas lietas. Šoferīši iedzer, tad brauc un bieži "iekrīt". Pēc apziņas noskaidrošanās pēc kādām divām trim dienām rodas jautājums: ko varu darīt lietas labā? Vai varu man piespriesto sodu pārsūdzēt?

Uzreiz var atbildēt, ka panākt kaut ko citu, kā piespriests, šajā situācijā ir teju bezcerīgi. Aplūkosim, kā notiek šoferīša pārbaude uz alkohola lietošanu un kāds ir sods par braukšanu dzērumā.

Kā veicama alkohola pārbaude transportlīdzekļa vadītāja izelpā, aprakstīts Ministru kabineta noteikumos Nr. 15 "Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids". Minēto MK noteikumu 2. punktā teikts: alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda VP darbinieks vai uz valsts robežas – Valsts robežsardzes darbinieks, izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai. Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir atbilstoša alkohola koncentrācijai asinīs.

Ja pārbaudi veic pasīvajā režīmā, iemutis nav vajadzīgs: alkometrs pie vadītāja sejas notestē – izelpā vispār ir alkohols vai nav. Vadītājiem, kuru izelpā alkohola klātbūtne nav konstatēta, ļauj turpināt ceļu, bet, ja alkometrs parāda, ka kaut kas ir, tad vadītājam jāiepūš iemutī pirmais mērījums.

Ja pirmajā pūtienā (mērījumā) neparādās alkohola klātbūtne vai arī tā koncentrācija ir mazāka nekā likumā noteiktā, kas liedz vadīt transportlīdzekli (piemēram, 0,3 promiles), tad otro mērījumu neveic un protokolu nesastāda. Uz alkometra displeja var redzēt mērījuma rezultātu, un policists to parāda vadītājam.

Ja pirmajā mērījumā paaugstināts alkohola līmenis izelpā uzrādās, tad pēc 15-20 minūtēm mērījums jāveic atkārtoti. Šeit arī jāatgādina, ka jaunajiem vadītājiem, kam vadītāja stāžs ir līdz diviem gadiem, atļautais promiļu daudzums ir 0,2, bet procedūra neatšķiras.

Ja vadītājam ir aizdomas, ka kaut kas nav pareizi, viņam ir tiesības no alkometra pārbaudes atteikties un doties uz medicīnisko pārbaudi.

MK noteikumu 8. un 9. punkts nosaka: ja mērījumos konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, darbinieks aizpilda un paraksta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu. Tam pievieno mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus. Šajā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam jānomaksā pārbaudes izdevumi 15,65 eiro apmērā.

Transportlīdzekļa vadītāja paraksts uz darbinieka aizpildītā protokola apliecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem.

Ja abos mērījumos konstatēts, ka vadītājs ir alkohola reibumā, kas pārsniedz likumā noteikto apmēru, tad transportlīdzeklis tiek izņemts un nogādāts stāvlaukumā.

Nākamajā dienā automašīnu var atgūt, samaksājot attiecīgu summu par auto evakuāciju un stāvvietu. Samaksu var veikt pats pārkāpējs, nevis automašīnas īpašnieks.

Vai pastāv iespēja atteikties un nepiekrist alkometra rādījumiem

Kā MK noteikumos minēts, atteikties var. Tad policija divu stundu laikā nogādā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

Ja atsakās arī no medicīniskās pārbaudes

Tas nozīmē, ka tiks piemērota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta norma - transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz 15 diennaktīm, uzliek naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Sodi par transporta līdzekļa vadīšanu alkohola reibumā

Sodu nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta normas.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, –  uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam, kurš vada D1, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, un transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, no 210 līdz 430 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, –  uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam 40 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no 430 līdz 640 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, –  uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam 120 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no 850 līdz 1200 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, – uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam 170 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, uzliek naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Par braukšanu reibumā plašāk un sīkāk izklāstīts LV portāla skaidrojumā "Alkometri un promiles. Policists un vadītāja atbildība".

Pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumi un sodi

Aplūkosim ne mazāk izplatītus gadījumus, kad administratīvais sods tiek uzlikts, piemēram, par ietves nenotīrīšanu no sniega savam īpašumam vai automašīnas novietošanu publiskajā apstādījumā, kas ir pašvaldības attiecīgo saistošo noteikumu pārkāpums. Piemēram, tas notiek Rīgā.

Pārkāpuma faktu konstatē pašvaldības policija vai attiecīgi administratīvās inspekcijas darbinieki. Tad persona ar ierakstītas vēstules palīdzību tiek aicināta ierasties uz administratīvā protokola sastādīšanu. Ja persona neierodas, protokols tiek sastādīts bez viņa klātbūtnes. Sekojoši notiek administratīvās komisijas sēde, kurā attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektors izskata pārkāpuma protokolu un pieņem lēmumu par administratīvā soda piemērošanu.

Izpilddirektora lēmumu var pārsūdzēt, konkrētajā gadījumā Rīgas domes Administratīvajā komisijā, savukārt Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumu var pārsūdzēt pilsētas rajona tiesā pēc piekritības.

Soda apmaksas kārtība ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299. pantā. Pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sodu, kas uzlikts par administratīvo pārkāpumu, persona iemaksā kredītiestādē vai valsts institūcijā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic naudas soda izpildes kontroli.

Naudas sodu var samaksāt arī pārkāpuma izdarīšanas vietā ar bezskaidras naudas pārskaitījumu, ja šāda iespēja pastāv. 

Praksē bieži administratīvos naudas sodus uzliek pašvaldības policija, piemēram, par auto novietošanu stāvēšanai neatļautā vietā vai atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā. Šos sodus 30 dienu laikā ir jāsamaksā labprātīgi. Uzliktos sodus 10 darba dienu laikā var pārsūdzēt iestādes ietvaros augstākai amatpersonai vai arī pēc tam šo lēmumu var pārsūdzēt pilsētas rajona tiesā pēc piekritības. Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. Jāatgādina, ka lēmumā vienmēr ir norādīts, kur un kādā termiņā lēmums ir pārsūdzams.

Ja sods 30 dienu laikā netiek samaksāts, tad aptuveni vēl pēc divām nedēļām tas tiek nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Šī kārtība attiecas uz visiem sodiem, izņemot ceļu satiksmē, kad līdz piespiedu piedziņai tiek piemēroti liegumi un pēc gada sods tiek nodots piespiedu izpildei.

Soda nomaksa precīzi jānoformē

Veicot soda naudas maksājumu bankā vai valsts institūcijā, maksātājam obligāti ir jānorāda tā dokumenta numurs, ar kuru tika piemērots naudas sods. Iekasējot naudas sodu, maksātājam izsniedz dokumentu, kurā papildus normatīvajos aktos noteiktajai obligāti norādāmajai informācijai norāda dokumenta par naudas soda uzlikšanu numuru. Iekasēto naudas sodu ne vēlāk kā triju darba dienu laikā banka vai valsts institūcija iemaksā noteiktā valsts budžeta vai pašvaldības budžeta kontā. Naudas soda iekasēšanas izdevumus sedz naudas soda maksātājs.

Ja persona  pašvaldības piespriesto sodu nesamaksā, tas aptuveni pēc diviem mēnešiem tiek nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Var sodīt arī nepilngadīgas personas

Var gadīties, ka administratīvo sodu, piemēram, par smēķēšanu autobusu pieturvietā, piemēro nepilngadīgai personai. Vecāki nereti pēc tam ir sašutuši par šādu amatpersonu patvaļu, norādot uz faktu, ka viņu bērns ir nepilngadīgs un nestrādā algotu darbu. Patiesībā administratīvā pārkāpuma fakta konstatētāji, sodot nepilngadīgas personas, rīkojas likumīgi. Jo tiesību akti paredz: ja personai vecumā no 14 līdz 18 gadiem nav patstāvīgas izpeļņas, piespriesto naudas sodu ir jāsamaksā vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja tas netiek izdarīts labprātīgi, sodu vispārējā kārtībā piedzen tiesu izpildītājs.

Nesamaksāto sodu piespiedu piedziņas piemērošana

Ja sods savlaicīgi netiek samaksāts, tā piespiedu piedziņa tiek nodota izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, un tad piedziņa notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem. Piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likuma 557. panta nosacījumiem norāda piespiedu izpildes līdzekļus, un parasti tie ir piedziņas vēršana uz kustamo un nekustamo mantu, naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādēs un pienākas no trešajām personām, darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Tādējādi par nesamaksātu 30 eiro sodu var nākties saskarties ar kustamās mantas vai pat nekustamā īpašuma izsoli, ja šāds piedziņas veids būs norādīts tiesu izpildītājam.

Jāatceras, ja nenomaksāta soda piedziņas lieta nokļūst pie tiesu izpildītāja, izmaksas noteikti sadārdzināsies, jo parādniekam saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" ir jāsedz sprieduma izpildes izdevumi. Tiesu izpildītājs piemēro fiksēto amata atlīdzības taksi, raugoties no piedzenamās summas lieluma un procentuāli no piedzenamās summas. Tāpēc var izveidoties situācija, ka sprieduma izpildes izdevumi ir tikpat lieli vai lielāki kā piespriestais administratīvais sods.

Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI