SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
26. oktobrī, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
7
7

Līgums pirms parakstīšanas jāizlasa

Pirms līguma parakstīšanas jāiepazīstas ar tā saturu un jālūdz komersantam izskaidrot nesaprotamos noteikumus.

Nesen veiktā aptauja par apdrošināšanas noteikumiem liecina, ka tos „pa diagonāli” lasa 35,7% cilvēku, pārsvarā nelasa 20,8%, bet nekad tiem uzmanību nepievērš 8,1% polišu īpašnieku. Domājams, ka, arī slēdzot cita veida darījumu dokumentus, līgumus, situācija varētu būt līdzīga. Nevērība pret līguma tekstu, kautrēšanās pajautāt par līgumā ietvertiem neskaidriem jautājumiem, piemēram, slēdzot dzīvokļa īres līgumu, tūrisma pakalpojuma līgumu, ļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam līgumā iekļaut patērētājam neizdevīgus un pat netaisnīgus noteikumus. Paviršība un arī savu tiesību nezināšana reizēm var maksāt dārgi burtiskā nozīmē.

īsumā
  • Nav būtiski, kura puse pirmā uz līguma uzliek savu parakstu.
  • Noslēgtie līgumi ir jāpilda.
  • Līguma glabāšanas termiņš pēc tajā ietverto saistību izpildes Civillikumā nav noteikts.
  • Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst līgumā ietvert netaisnīgus noteikumus.
  • Komersantam patērētājam jādod iespēja iepazīties ar līgumā ietvertajiem nosacījumiem.
  • Līgumu drīkst parakstīt tikai paraksttiesīgā persona.

Nav būtiski, kura puse pirmā paraksta līgumu

Civillikumā līgums plašākā nozīmē skaidrots kā ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Šaurākā nozīmē līgums skaidrots kā vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību. Tās ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai jāizdara par labu otrai zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Puses, kuras paraksta līgumu, tiek sauktas par līdzējiem.

Līgumu par galīgi noslēgtu uzskata tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties. Civillikumā netiek noteikts, kuram no līdzējiem ir pirmajam jāparaksta līgums, piemēram, mobilo telefonu operatora pārstāvim vai klientam. Līdz ar to nav būtiski, kura puse pirmā uz līguma uzliek savu parakstu.

"Līgums var tikt noslēgts starp klātneesošām personām."

Civillikuma 1535.pants paredz, ka puses var dot savu piekrišanu vai nu abas reizē, vai viena pirms otras; tādā kārtā darījums var iesākties vai nu ar vienas puses apsolījumu, kuru pēc tam pieņem otra puse, vai arī ar pieņemšanu, kas izteikta pieprasījuma vai lūguma veidā. Turklāt līgums var tikt noslēgts starp klātneesošām personām, piemēram, apmainoties ar vēstulēm, kas izteic piekrišanu līguma saturam. Tādā gadījumā piemērojams Civillikuma 1537.pantā noteiktais, ka, ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir sasniegusi priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana, skaidro Tieslietu ministrijā.

"Civiltiesībās pastāv princips, ka visi līgumi jāpilda. Tas nozīmē, ka, slēdzot līgumu, ir jāsaprot, ka gadījumā, ja kāda no pusēm nākotnē neizpildīs noteiktās saistības, pārējām pusēm šīs tiesības tik un tā būs jāturpina pildīt," tā skan viens no juridisko pakalpojumu biroja "RemLegal" juristu sniegtajiem padomiem, kas jāņem vērā pie līguma slēgšanas.

Noslēgtā līguma glabāšanas termiņš pēc tajā ietverto saistību izpildes Civillikumā nav noteikts. Tomēr, kā uzsver TM speciālisti, līdzējam ir jāņem vērā, ka strīda gadījumā par saistību izpildi  rakstisks līgums ir tas dokuments, kas apliecina noslēgto līgumsaistību saturu.

Līgumā nedrīkst iekļaut netaisnīgus nosacījumus

Normatīvie akti ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam liedz līgumā ietvert netaisnīgus noteikumus. Ja šādi noteikumi līgumā ir ietverti, tie nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža un patērētāja tiesības ir pārkāptas. Tomēr, kā norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Vineta Ore, līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantā teikts, ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs iepriekš sagatavotos līguma projektos nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Ja līgumā ietver nosacījums, ka patērētājs atsakās no savām likumīgajām tiesībām, tiek uzskatīts, ka šāds līgums ir netaisnīgs un nav spēkā.

Līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, teikts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

"Patērētājs ir vājākā līgumslēdzējpuse salīdzinājumā ar komersantu."

Netaisnīgi līguma noteikumi uzskaitīti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešajā daļā, kopumā likumā tādi minēti astoņpadsmit. Viens no tādiem ir noteikums, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu. Kā sadzīvisks piemērs minams sekojošs gadījums – līgumā ietverts nosacījums, ka garantijas remonts tiek veikts, ja bojātā prece ir pilnā rūpnīcas komplektējumā un iesaiņojumā.

Rakstveida līgumā ietvertos neskaidros un neprecīzos līguma nosacījumus domstarpību gadījumā tulko par labu patērētājam. Arī Eiropas Kopienu Tiesa patērētāju atzinusi par vājāko līgumslēdzēju pusi salīdzinājumā ar komersantu.

Patērētājam, piemērojot netaisnīgus līguma noteikumus, ir tiesības vērsties PTAC vai arī tiesā. V.Ore informē, ka šī gada septembrī PTAC gandrīz simts patērētājiem sniedzis skaidrojumus, konsultācijas un informāciju, tajā skaitā par līgumiem, kuros pārkāptas patērētāju tiesības.

Līguma nosacījumi jāizskaidro

Komersantam patērētājam jādod iespēja iepazīties ar līgumā ietvertajiem nosacījumiem. Nav noteikts, ka komersantam ir obligāts pienākums patērētājam iesniegt līguma projekta eksemplāru, piemēram, nosūtot to uz e-pastu. Tomēr tā būtu labā prakse, kas ļautu patērētājam ar vēsu galvu mājās iepazīties ar līguma saturu, izvērtēt to un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar speciālistu, piemēram, juristu.

Pašiem pakalpojumu un preču pircējiem jāattiecas atbildīgi pret parakstāmo līgumu un jālūdz komersantam izskaidrot nesaprotamos nosacījumus. Nav jābaidās šādā brīdī vārdos atzīt savu nezināšanu vai teksta nesaprotamību. Ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam ir pienākums izskaidrot patērētājam neskaidros nosacījumus, kā arī jāizvērtē, vai nav vajadzība līguma nosacījumus izteikt precīzāk un saprotamāk. Patērētājs var lūgt veikt izmaiņas piedāvātajā līgumā pirms parakstīšanas, ja tas ir samērīgi.

Apspriežot tikai atsevišķus līguma noteikumus vai to attiecīgos aspektus, netiek uzskatīts, ka apspriesti ir arī pārējie līguma noteikumi. Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka līguma noteikumi ir savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa pienākums ir to pierādīt, norādīts likumā.

Līgumam jābūt korektam

Sastādot jebkura veida līgumu, jāņem vērā Dokumentu juridiskā spēka likumā noteiktās prasības, arī MK noteikumi Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" un citi normatīvie akti, kas attiecas uz  konkrēto situāciju.

Arī pusei, kas nav līguma autors, parakstot, jāraugās, lai līgums būtu sastādīts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

MK noteikumi Nr.916 noteic prasības, kas jāievēro, izstrādājot un noformējot līgumus, lai tiem būtu juridiskais spēks. Piemēram, šo noteikumu 17.2.apakšpunkts paredz, ka 2015.gada 3.oktobri skaitliskā veidā jāraksta tikai kā "03.10.2015". Jautājot Tieslietu ministrijai, ja līgumā datums atveidots kā "2015.03.10.", vai tas zaudē juridisko spēku, ministrijas pārstāve norāda – katrs gadījums būtu jāvērtē individuāli. "Jāvērtē, vai konkrētajā dokumentā pieļautās atkāpes no MK noteikumu Nr.916 17.2. apakšpunktā paredzētā rada šaubas par dokumenta datumu. Piemēram, ja kādas tiesības persona varēja izlietot tikai līdz 2015.gada 1.aprīlim, bet dokuments šo tiesību izlietošanai datēts ar 2015.03.10., tas varētu izraisīt strīdu par attiecīgā dokumenta juridisko spēku, jo no dokumenta datuma norādes nav viennozīmīgi skaidrs, vai dokuments ir parakstīts martā vai oktobrī," informē TM Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska.

"Patērētājs var lūgt veikt izmaiņas piedāvātajā līgumā pirms parakstīšanas."

Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.panta otrajā daļā teikts – dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Tieslietu ministrijā skaidro, ka šāda atruna likumā ir ietverta ar mērķi noteikt dokumenta autora atbildību par tā izdotā (parakstītā) dokumenta saturu un lai pasargātu dokumenta adresātu no ļaunprātīgas dokumenta juridiskā spēka neesamības izmantošanas no dokumenta autora puses.

Plašākus skaidrojumus par rekvizītiem, kas apliecina dokumenta juridisko spēku, var lasīt LV portāla arhīvā, piemēram, "Personiskais paraksts: nav uz mūžu akmenī iecirsts".

Līgumu drīkst parakstīt paraksttiesīgā persona

Līgumu drīkst parakstīt tikai tā persona, kura ir tiesīga to darīt. Saskaņā ar Civillikuma 1405.pantu, lai darījumam būtu tiesisks spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja šā darījuma taisīšanai; pretējā gadījumā darījums nav spēkā.

Tas nebūt nenozīmē, ka līgumu parakstīt drīkst tikai uzņēmuma pārstāvis, kurš saskaņā ar ieņemamo amatu ir tiesīgs uzņēmuma vārdā parakstīt dokumentus. To var darīt arī viņa pārstāvis, kuram ir piešķirtas tiesības pārstāvēt iestādi konkrētajā jautājumā. Šādu iespēju paredz Civillikums, kura 1410.pantā teikts – taisīt tiesiskus darījumus var katrs ne vien personīgi, bet arī caur vietniekiem, ar kuru darbību var tiklab iegūt viņu atvietojamiem tiesības, kā arī uzlikt tiem pienākumus. Juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgiem pārstāvjiem. Piemēram, autoskolas sekretāre, ja tā ir pilnvarota, drīkst ar kursantu noslēgt līgumu par apmācībām.

Tiesības slēgt līgumu ar privātpersonu iestādes vārdā var izrietēt no amata aprakstā norādītā vai arī var būt uzdotas darbiniekam ar iestādes vadītāja rīkojumu. Ja privātpersona vēlas pārliecināties, vai darbiniekam ir tiesības iestādes vārdā parakstīt līgumu, var lūgt uzrādīt atbilstošu amata aprakstu vai rīkojumu.

Mēdz būt gadījumi, kad līgumu paraksta persona, kurai pilnvaras termiņš beidzies vai pilnvara vispār nekad nav bijusi vai kurai nav tiesību risināt kādu konkrētu jautājumu. Līdz šim gan PTAC nav saņēmis patērētāju sūdzības par šādiem gadījumiem.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU