SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
12. augustā, 2014
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
3
3

Jauniešu iespējas Eiropas brīvprātīgā darba programmā

Iepriekš brīvprātīgā darbs Eiropā tika īstenots programmas „Jaunatne darbībā” (2007-2013) ietvaros, taču no šā gada ir programmas „Erasmus+” sastāvdaļa.

FOTO: www.sxc.hu

Bieži vien mēs dzirdam par apburto loku – darba devēji nereti vēlas jauniešus ar darba pieredzi, bet kur lai viņi to uzreiz iegūst? Tādos gadījumos viens no risinājumiem var būt brīvprātīgā darbs, kas nenoliedzami ir vērtīgs ieraksts jaunieša CV.
īsumā
  • Eiropas brīvprātīgā darba programmā var piedalīties jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem; darba ilgums ir no 2 nedēļām līdz 12 mēnešiem.
  • Dalība projektā ir bez maksas, jaunietim tiek piešķirta arī kabatas nauda.
  • Lai varētu piedalīties, jaunietim ir jāsameklē nosūtītājorganizācija un arī tie, kas uzņems.
  • Lai piedalītos, priekšzināšanas nav nepieciešamas.
  • Arī organizācijām un iestādēm Latvijā ir iespēja uzņemt un nosūtīt brīvprātīgos no citām valstīm.

Brīvprātīgā darbs ir viena no jaunās Eiropas Savienības izglītības, mācības, jaunatnes un sporta programmas "Erasmus+" (2014-2020) sastāvdaļām, kuras īstenošanu Latvijā veic Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA).

Brīvprātīgā darba programmā var iesaistīties jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem, un tā ir iespēja no 2 nedēļām līdz 12 mēnešiem strādāt kādā no programmas "Erasmus+" dalībvalstīm vai arī citām valstīm.

Jaunietim ir iespēja veidot projektus

  • ar programmas valstīm: ES dalībvalstīm, citām programmas valstīm, kas nav ES (bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Turcija);
  • ar ES kaimiņvalstīm: Austrumu partnerības valstīm, Vidusjūras reģiona valstīm, Rietumu Balkānu valstīm, Krievijas Federāciju.

Brīvprātīgā darbs Eiropas programmā ir saistošs ne tikai jauniešiem, arī organizācijas Latvijā var uzņemt ārvalstu brīvprātīgos.

Iepriekš brīvprātīgā darbs Eiropā tika īstenots programmas "Jaunatne darbībā" (2007-2013) ietvaros, taču no šā gada ir programmas "Erasmus+" sastāvdaļa. Iepriekšējo septiņu gadu laikā Eiropas brīvprātīgā darba projektos tika nosūtīti 933 jaunieši no Latvijas. Savukārt Latvijā tika uzņemti 622 brīvprātīgie no ārzemēm. Visbiežāk jaunieši no Latvijas programmas ietvaros devušies uz Poliju, Bulgāriju un Dāniju, Latvijā brīvprātīgā darbu visbiežāk veikuši jaunieši no Dānijas, Turcijas un Spānijas. Septiņu gadu laikā Latvijā akreditētas 175 organizācijas, kas var uzņemt un nosūtīt brīvprātīgos.

Kā kļūt par projekta dalībnieku?

JSPA pārstāve Jolanta Sermā stāsta, kādā veidā jaunietis var pieteikties un piedalīties brīvprātīgā darbā.

Pirmkārt, ir jāsameklē nosūtītājorganizācija Latvijā, kas jaunieti sagatavos dalībai projektā, kā arī atbalstīs brīvprātīgā darba laikā. Šādu akreditēto nosūtītājorganizāciju sarakstu var meklēt datu bāzē, izvēloties sadaļas "Sending" un "Latvia".

Otrkārt, ir jāatrod uzņēmējorganizācija attiecīgajā valstī, kurā jaunietis vēlas strādāt, un kas būtu gatava viņu uzņemt. Uzņēmējorganizāciju var palīdzēt sameklēt Latvijas nosūtītājorganizācija.

"Īpaši tiek atbalstīta jauniešu ar īpašām vajadzībām vai ierobežotām iespējām iesaistīšana. "

To var meklēt arī pats jaunietis iepriekšminētajā datu bāzē (izvēloties jomu un valsti, uz kuru vēlas doties). Šai organizācijai jānosūta savs CV un arī motivācijas vēstule. Tiklīdz ir saņemta apstiprinājuma vēstule, būs jāraksta un jāiesniedz projekts (to darīs uzņēmējorganizācija vai nosūtītājorganizācija - atkarībā no valsts). Ja projektu apstiprinās, tad jaunietis varēs doties brīvprātīgā darbā uz izvēlēto valsti.

JSPA informē: pieteikšanās brīvprātīgā darbam un dalība tajā ir bez maksas. Jaunietim tiek segti uzturēšanās izdevumi, apdrošināšana, valodas kursi, vīzas izmaksas u.c., kā arī noteiktā apmērā tiek apmaksāti ceļa izdevumi uz projekta vietu un atpakaļ  (organizācijas var lūgt brīvprātīgajam iespējamu ieguldījumu ceļa izmaksu segšanā). Papildus tam brīvprātīgais saņem nelielu kabatas naudu, kuras apmērs ir atkarīgs no valsts, kurā brīvprātīgā darbs norisinās.

Izšķiroša ir motivācija

J.Sermā norāda: lai piedalītos projektā, jaunietim nav nepieciešamas priekšzināšanas, darba pieredze vai noteikts svešvalodas zināšanu līmenis. Ļoti liela nozīme ir tieši jaunieša motivācijai. Īpaši tiek atbalstīta jauniešu ar īpašām vajadzībām vai ierobežotām iespējām iesaistīšana.

Lai jaunietim brīvprātīgā darba projekts būtu veiksmīgs, vēlams rūpīgi un pārdomāti izvēlēties projekta tēmu, organizāciju un valsti, uz kuru doties. Brīvprātīgā darba projektu tēmas ir ļoti dažādas – jaunatnes informācija un politika, pilsoniskā aktivitāte, sociālā aprūpe un iekļaušana, vide, neformālās izglītības programmas, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, mediji, kultūra un radošums, attīstības sadarbība u.c.

Pēc brīvprātīgā darba projekta beigām brīvprātīgais saņem Jaunatnes pasi (jeb Youthpass), kas apliecina un apraksta brīvprātīgā darba laikā gūto mācīšanās pieredzi.

JSPA pārstāve J.Sermā min galvenos jaunieša ieguvumus no darbības programmā:

pirmā darba pieredze;

  • jaunas prasmes un zināšanas;
  • jaunas kultūras iepazīšana;
  • darba jomas izpēte;
  • komunikācijas prasmes;
  • patstāvība;
  • jauna svešvaloda vai uzlabotas esošās zināšanas;
  • prieks, palīdzot citiem;
  • paplašināts redzesloks;
  • u.c. ieguvumi.

Kad jāpiesakās?

Eiropas brīvprātīgā darba projektus JSPA, tāpat kā citus projektus programmā "Erasmus+" šogad var iesniegt līdz 1.oktobrim. Savukārt meklēt savu uzņēmējorganizāciju un nosūtītājorganizāciju jaunietis var jebkurā laikā. Jāatceras, ka viss dokumentu sagatavošanas process aizņems laiku, tāpēc to nevar atstāt uz pēdējo brīdi.

Ir arī projekti, kuros nosūtītājorganizācijas Latvijā dalībniekus meklē pēdējā brīdī, tāpēc jaunietim tas var izrādīties spontāns lēmums. Parasti šādos projektos kāds jaunietis jau ir atteicis savu dalību, tādēļ organizācijas meklē jaunus dalībniekus. Jāatceras, ka šāds projekts pilnībā gan var nesakrist ar jaunieša vēlmēm, tāpēc JSPA iesaka projektu kopā ar organizācijām izstrādāt individuāli, lai jaunietim nerastos domstarpības un nenāktos projektu pārtraukt.

Jāņem vērā, ka programmā atkārtoti var piedalīties tikai tad, ja pirmais brīvprātīgā darba termiņš nav pārsniedzis 2 mēnešus un viss termiņš kopā ar atkārtoto piedalīšanos nepārsniedz 12 mēnešus.

Arī Latvijas iestādes vai organizācijas var uzņemt brīvprātīgos

Iespēja iesaistīties brīvprātīgā darba projektos ir jebkurai Latvijas organizācijai vai iestādei dažādās darbības jomās. Šīm organizācijām ir iespēja uzņemt jauniešus no citām valstīm – brīvprātīgos, kuri tai palīdzēs realizēt tās mērķus ar savām idejām un darbu, iepazīstinās vietējo sabiedrību ar savu kultūru.

Šādas organizācijas var būt:

  • valsts/pašvaldību iestādes (piemēram, skolas, bērnudārzi, jauniešu centri, sociālā atbalsta iestādes u.c.);
  • pašvaldības;
  • Eiropas līmeņa organizācijas, kas aktīvi darbojas jaunatnes jomā;
  • starptautiskas starpvaldību organizācijas;
  • peļņu nesošas struktūras (ja tās organizē notikumu (pasākumu) jaunatnes, kultūras vai sporta jomā).

Organizācijai, kas nolēmusi iesaistīties programmas "Erasmus+" Eiropas brīvprātīgā darba projektā, jāiziet akreditācijas process. Lai saņemtu akreditāciju, organizācijai jāiepazīstas ar programmas "Erasmus+" vadlīnijām, EBD akreditācijas vadlīnijām, EBD hartu un tiešsaistē jāiesniedz aizpildīta akreditācijas pieteikuma veidlapa. Aizpildīt akreditācijas pieteikuma veidlapu, kā arī iepazīties ar visiem tās dokumentiem var JSPA  mājaslapā.

JSPA mājaslapā uzskaitīti arī organizāciju ieguvumi no brīvprātīgo uzņemšanas:

  • neierasts, citāds skatījums;
  • citas kultūras iepazīšana/starpkultūru vide ikdienā;
  • iespēja ieinteresēt organizācijas mērķauditoriju;
  • papildu resurss organizācijas mērķu sasniegšanai.

Nav rutīnas darbs

JSPA norāda: gan brīvprātīgajiem, gan organizācijām ir svarīgi apzināties - projektam jānodrošina pilna laika brīvprātīgā darbs, neformālas un ikdienas mācīšanās iespējas jauniešiem, tam ir jābūt saistītam ar programmas "Erasmus+" mērķiem un brīvprātīgo uzdevumiem, cik iespējams, jāatspoguļo brīvprātīgo personīgās spējas, vēlmes un mācīšanās vajadzības. Brīvprātīgie nedrīkst veikt algotu darbinieku pienākumus, pārlieku augstas atbildības darbus. Rutīnas darbi jāmazina līdz minimumam un brīvprātīgo uzdevumos jāiekļauj saskarsme ar vietējo sabiedrību.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU