Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No nākamā gada bērns bārenis varēs saņemt regulāru dzīvokļa pabalstu, ko, pamatojoties uz bērna iesniegumu, piešķirs tā pašvaldība, kurā bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi. Ar grozījumiem likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” vairākas citas likuma normas ir uzlabotas tā, lai tās darbotos arī situācijā, kad valsts naudu nepiešķir, piemēram, pašvaldības varēs maksāt īrniekiem denacionalizētajos namos atbrīvošanas pabalstus.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Visi šie priekšlikumi pirms diviem gadiem Saeimā iesniegtajā grozījumu projektā tapuši šopavasar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" Saeima pieņēma šā gada 19.jūnijā, un tie stājās spēkā 22.jūlijā. Atsevišķām likuma normām ir noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks.
Valsts galvos kredītu ģimenei ar bērnu
Likums jau arī līdz šim paredzēja valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai
būvniecībai dzīvojamās telpas iegādē personām, kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, kā arī īrniekiem denacionalizētās mājās. Taču šī norma nedarbojas, jo tam netiek piešķirti līdzekļi.
Grozījumi 27.1pantā konkretizē atbildību un valsts atbalstu tieši ģimenēm ar bērniem un personai, ar kuru kopā dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns, nosakot: valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. Ministru kabinetam jānosaka institūcija, kas administrē un izsniedz galvojumu, kā arī galvojuma apmēru, izsniegšanas kritērijus un kārtību.
Noteikumu projektu par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai paredzēts izskatīt valdībā 5.augusta sēdē, liecina ieraksts Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.
Likums tāpat kā līdz šim paredz, ka dzīvojamās telpas iegādes vai būvniecības gadījumā pašvaldības var sniegt palīdzību to saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā, pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus.
Saskaņā ar likuma izmaiņām atbalsta programmas ietvaros hipotekārajiem aizdevumiem plānots piešķirt 1000 galvojumus, un tā apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē, informē Saeimas Preses dienests.
Atbalsts denacionalizēto namu īrniekiem
Jauns regulējums noteikts likuma 13.pantā (Personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība) un 23.pantā (Nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu).
Lai risinātu denacionalizēto māju īrnieku jautājumus, pašvaldībām būs pienākums izvērtēt, vai sliktā tehniskā stāvoklī esošās mājas neapdraud iedzīvotāju dzīvību, un lemt par palīdzību īrniekiem. Šādu māju iemītniekiem pašvaldība kā palīdzības veidu piedāvās īrēt pašvaldības dzīvokli vai sociālo dzīvokli, paredzot, ka denacionalizētās mājas īrnieki varēs pretendēt uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. Šādu pabalstu pašvaldība turpmāk varēs piešķirt arī tad, ja tam nav valsts budžeta finansējuma, paredz grozījumi 26.1pantā.
Tādējādi pašvaldībām savlaicīgi jākonstatē mājas tehniskais stāvoklis un jāsniedz atbalsts īrniekiem, nodrošinot viņus ar pagaidu dzīvojamo telpu, turklāt saglabājot viņu tiesības uz atbrīvošanas pabalstu. Likuma 13.pantā noteikts: ja persona ir reģistrēta dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai, tā nezaudē tiesības uz šā pabalsta saņemšanu līdz brīdim, kad saņem šā likuma 3.panta 1. vai 2.punktā paredzēto palīdzību (tas ir, pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli).
Tiesības uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu paredzētas arī tām personām, kuras dzīvo kooperatīvo biedrību savienības uzņēmumam piederošos dzīvokļos, kas netika privatizēti likumā noteiktajā kārtībā.
Papildu atbalsts bāreņiem
Likums pašreiz nosaka bērnam bārenim tiesības saņemt pašvaldības dzīvojamo telpu tajā teritorijā, kurā bijusi bērna dzīvesvieta līdz viņa nodošanai ārpusģimenes aprūpē.
Ar grozījumiem likumā paredzētie palīdzības veidi papildināti ar vēl vienu - dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības. Tas noteikts jaunajā 25.2pantā, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Tātad no nākamā gada bērns bārenis varēs pretendēt uz dzīvokļa pabalstu. Šo pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, piešķirs pašvaldība, lai kompensētu dzīvokļa īres maksu, izdevumus par apkuri, patērēto ūdeni, elektroenerģiju un citiem komunālajiem pakalpojumiem.
Dzīvokļa pabalstu bērns bārenis varēs saņemt pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam.
"Bāreņiem pabalsta apmēru noteiks katra pašvaldība patstāvīgi savos saistošajos noteikumos. "
"Šāds atbalsts dos iespēju bērnam bārenim pašam izvēlēties sev mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā un saņemt pabalstu, nevis gaidīt, kamēr pašvaldība viņam piešķirs dzīvokli, dzīvot pagaidu mītnēs, kur apstākļi bieži vien neveicina viņa adaptēšanos jaunā vidē," likuma grozījumu izskatīšanā plenārsēdē trešajā lasījumā uzsvēra Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.
Turpmāk arī tiem bērniem bāreņiem, kuriem ir iespēja likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, būs iespēja pieteikties gan uz dzīvokļa pabalstu, gan uz pašvaldības dzīvokli. Līdz ar to tiks paplašināts pretendentu loks. Līdz šim daudzi bērni bija spiesti atgriezties mājās pie vecākiem, kuri dažādu iemeslu dēļ (dzeršana, vardarbība) bija zaudējuši vecāku tiesības. Turpmāk bērniem būs nodrošināta iespēja patstāvīgai dzīvei bez sāpīgām saistībām ar pagātni, norādīja deputāte.
Dzīvokļa pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, piešķirs tā pašvaldība, kurā bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi. Pabalsta apmēru un izmaksas veidu noteiks katra pašvaldība patstāvīgi savos saistošajos noteikumos. Tiesības uz dzīvokļa pabalstu būs arī tad, ja bērns bārenis dzīvojamo telpu īrē no pašvaldības, izņemot sociālo dzīvokli.
Latvijā katru gadu pēc ārpusģimenes aprūpes pilngadību sasniedz apmēram 350 bērni.
Varēs piedāvāt mājokli arī citas pašvaldības teritorijā
Turpmāk pašvaldībām būs iespēja personām, kas ir reģistrētas palīdzības saņemšanai, dzīvojamās telpas piedāvāt arī ārpus to administratīvās teritorijas. Likuma 4.pantā (Pašvaldība, kura sniedz palīdzību) pateikts: "Palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto gadījumu. Pašvaldība sniedz palīdzību arī tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā mājā vai dzīvojamā telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas."
Kā plenārsēdē skaidroja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte M.Ivanova-Jevsejeva, no tā iegūs pašvaldības, jo dažām dzīvojamais fonds atrodas ne tikai savā, bet arī kaimiņu pašvaldību teritorijā. Piemēram, Rīgas domei ir dzīvojamās telpas arī Rīgas rajonā - Olainē, Salaspilī -, taču likuma esošā redakcija formulē atļauju piešķirt sociālo dzīvokli vai citu dzīvojamo telpu tikai savā administratīvajā teritorijā.
Koriģēta reģistrēšanās palīdzības rindā
Ar likuma grozījumiem pilnveidos dzīvojamās telpas piedāvāšanas kārtību. Turpmāk, ja persona no trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem būs atteikusies pamatotu iemeslu dēļ, tai saglabās kārtas numuru palīdzības reģistrā.
Savukārt no palīdzības reģistra varēs izslēgt personu, ja tās atteikums būs nepamatots vai arī tā pašvaldībā nebūs sniegusi atbildi uz īres piedāvājumiem.
Likumā ir arī citi grozījumi, un pārejas noteikumos paredzēti pienākumi Ministru kabinetam izdod attiecīgos noteikumus.
