SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
03. martā, 2015
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
1
6
1
6

Bāreņa izvēle: saņemt dzīvokļa pabalstu un īrēt mājokli jebkurā citā pašvaldībā

LV portāla infografika

Likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredz, ka no šā gada bērns bārenis var prasīt un saņemt dzīvokļa pabalstu un pats izvēlēties, kurā pašvaldībā īrēs dzīvokli. Līdz ar to viņš vienlaikus gan turpmāk nevar pretendēt uz savas pašvaldības dzīvokļa īres tiesībām, ar ko bārenis ir jānodrošina tai pašvaldībai, no kuras bērns ir ievietots aprūpes iestādē. Saeimā, pieņemot grozījumus, tie tika raksturoti kā īpaši labvēlīgi bāreņiem.

īsumā

Bērna bāreņa izvēle, sasniedzot pilngadību:

  • reģistrēties rindā pašvaldības dzīvokļa saņemšanai un saņemt dzīvokļa pabalstu ar ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanu

vai

  • saņemt jauno dzīvokļa pabalstu, zaudējot tiesības saņemt pašvaldības dzīvojamo telpu.

Savas pašvaldības noteikto jauno dzīvokļa pabalstu bērns bārenis var saņemt:

  • pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, ja:
    • īrē savas pašvaldības dzīvokli,
    • privāti īrē dzīvokli savā pašvaldībā,
    • privāti īrē dzīvokli jebkurā citā pašvaldībā.

Likums ar grozījumiem ir papildināts ar jaunu – 25.2pantu "Dzīvokļa pabalsts bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības". Ar to ir noteikts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā ik mēnesi maksā dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gada vecuma sasniegšanai. Dzīvokļa pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, maksā tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi. Šo pabalstu piešķir ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu izdevumu segšanai, kurā ietilpināma īres maksa un maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Kādā apmērā šos izdevumus segt, nosaka pašvaldība.

Ja bērns bārenis saņem šo dzīvokļa pabalstu, viņš zaudē likuma 3.pantā noteiktās tiesības reģistrēties pašvaldības dzīvokļa rindā, kā arī tiesības uz 25.pantā noteikto dzīvokļa pabalstu, kuru pašvaldība maksā bārenim, kamēr viņš gaida rindā uz dzīvokli.

Likums joprojām nosaka bērnam bārenim tiesības saņemt pašvaldības dzīvojamo telpu tajā teritorijā, kurā bijusi bērna dzīvesvieta līdz viņa nodošanai ārpusģimenes aprūpē. Taču daudzās pašvaldībās nav brīvu izīrējamu dzīvokļu, tāpēc bāreni uzņem rindā un šajā laikā pašvaldība maksā dzīvokļa pabalstu par mājokļa īri savā pašvaldībā.

Tātad pēc būtības likuma jaunā norma maina vienu, taču ļoti svarīgu nosacījumu, proti, ja pašvaldība dzīvokli (īres tiesības) bārenim nevar iedot, tā tagad maksā pabalstu, taču bārenis var izvēlēties, kur dzīvot. Varētu teikt tā: "nauda seko bārenim".

Kā Saeimas plenārsēdē 2014.gada 24.aprīlī grozījumu izskatīšanā skaidroja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva, nākotnē bērni bāreņi paši varēs izvēlēties, kurā pašvaldībā viņi grib dzīvot, atkarībā no savām darba gaitām vai mācību plāniem, piemēram, vai dzīvot savā dzimtajā Krāslavas novadā, kur ir ievērojams brīvais dzīvojamais fonds, vai arī dot priekšroku Daugavpilij, kur objektīvi ir vairāk darbavietu un lielākas iespējas studēt izvēlētajā profesijā.

Divi dzīvokļa pabalsti – ko kurš nozīmē?

Joprojām ir spēkā arī Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumi Nr.857 par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, un tie paredz: pašvaldība likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā sniedz pilngadību sasniegušajam bērnam palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā un līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai, tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sedz ar dzīvojamās telpas īri saistītos ikmēneša izdevumus.

Tātad arī tagad, ja bārenis reģistrējas savas pašvaldības rindā uz dzīvokli, viņam ir tiesības uz pabalstu dzīvojamās telpas īres vai komunālo pakalpojumu segšanai, kā to paredz jau minētais likuma 25.pants. Savukārt, ja bārenis pieprasīs jauno dzīvokļa pabalstu (25².pantā no šā gada paredzēto), arī tad viņam segs šos izdevumus.

"Dzīvokļa pabalstu piešķirs pašvaldība, kurā bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi."

Kas ir būtiskā atšķirība šo divu vienāda nosaukuma pabalstu salīdzinājumā, LV portālam izskaidro Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice: dzīvokļa pabalstu pēc likuma 25.panta, kā to nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta pirmā daļa, piešķir, izvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli. Savukārt pēc likuma 25.²panta dzīvokļa pabalstu var saņemt tikai bārenis. Šajā gadījumā netiks vērtēti ne ienākumi, ne materiālais stāvoklis. Saņemt ir iespējams tikai vienu no šiem pabalstiem.

Līdz ar to šķietami vienkārši saprotams, ka pašvaldībām likumā noteiktā jaunā pabalsta maksājums ir līdzīgs iepriekšējam pienākumam, tikai ar vienu atšķirību – bārenis par savas pašvaldības naudu var doties dzīvot, mācīties, strādāt jebkur Latvijā un par dzīvokli norēķināties ar savas pašvaldības šim nolūkam paredzēto naudu. Uzreiz jāpasaka: tas nenozīmē, ka, ja novada bērns bārenis dosies uz galvaspilsētu ar tajā esošajām augstajām īres mājokļu cenām, viņa dzimtā pašvaldība viņam maksās pabalstu pēc "Rīgas tarifa". Nē, katra pašvaldība nosaka sava pabalsta tāmi un apmēru atbilstoši savai situācijai. Tātad, arī īrējot dzīvokli Rīgā, bārenis var rēķināties tikai ar tādu atbalsta summu, kādu savos saistošajos noteikumos ir paredzējusi viņa pašvaldība.

Ja īrē pašvaldības dzīvokli, pienākas arī jaunais pabalsts

Likumā (25.²panta 4.daļā) ir vēl viena situācija: jauno dzīvokļa pabalstu ir tiesības saņemt arī tad, ja īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, izņemot sociālo dzīvokli. Tātad pabalstu bārenis pēc likuma  25.2 panta saņems arī situācijā, ja vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu un viņam pašvaldība ir piešķīrusi īrē pašvaldībai piederošu dzīvokli, norāda L.Brice.

Šīs normas skaidrojumu ir sniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija: bērns, kas pretendē uz pašvaldības dzīvojamo telpu un ir piereģistrēts attiecīgajā reģistrā palīdzības saņemšanai (dzīvokļu rindā), var saņemt likuma 25².pantā paredzēto pabalstu pēc dzīvojamās telpas piešķiršanas. Savukārt, ja bērns vēlas saņemt likuma 25.²pantā paredzēto pabalstu vēl pirms pašvaldības dzīvojamās telpas piešķiršanas, lai segtu izdevumus par privāto telpu, viņam no dzīvokļu rindas jāizstājas. Ja bērns grib saglabāt vietu dzīvokļu rindā, viņš nevar saņemt likuma 25.²pantā paredzēto pabalstu, taču var pretendēt uz likuma 25.pantā minēto dzīvokļa pabalstu, ja atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem.

LPS prasa izmaiņas grozījumos

Likuma norma vēl nebija stājusies spēkā, kad pret to iebilda Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), sarunās ar valdību par 2015.gada budžetu uzstājot, ka šādiem dzīvokļa pabalstiem nepieciešams papildu finansējums - 2,7 miljoni eiro.Tā kā papildu piešķīrums pašvaldībām nav dots, Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā (2014.g. 9.decembris) ir norāde tikai uz to, ka Labklājības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", nosakot, ka bērnam bārenim, saskaņojot ar savas dzīvesvietas pašvaldību, ir tiesības izvēlēties sev mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā.

LPS priekšlikums veikt izmaiņas pieņemtajos grozījumos (par dzīvokļa pabalstu bārenim) likumā jau ir nodots atbildīgajām ministrijām, un to apsprieda arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 4.februārī, izskatot arī citus jautājumus par iespējamiem grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas ietver arī mājokļu politikas problēmas.

LPS pārstāvis Aino Salmiņš prasību ietvert likumā papildu nosacījumu [bārenim obligāto saskaņojumu ar savu pašvaldību, ja viņš grasās dzīvot citur] komisijas sēdē deputātiem pamatoja ar to, ka pašvaldības nosaka pabalsta summu atbilstoši savām iespējām. Taču, ja bārenis izvēlas īrēt dzīvokli citā pilsētā vai novadā, tad jebkurai pašvaldībai gribētos zināt, "ko bārenis tajā Rīgā vai Jūrmalā dara". Turklāt valstī ir ļoti atšķirīgas cenas īres tirgū, Rīgā vidējā īres cena ir 4,59 eiro par kvadrātmetru, pašvaldības dzīvokļiem - 50 centi, savukārt visu pašvaldību vidējā īres maksa ir 26 centi. "Zinot cenu atšķirības, ir iespējams saprast, kāds Latvijā ir īres tirgus un kādā veidā pašvaldība reāli var bārenim palīdzēt. Pieņemsim, ka bārenis līdz 24 gadiem mācās vai viņš ārstējas, vai viņam ir invaliditāte. Tas varētu būt motīvs pašvaldībai kaut kādā veidā palīdzēt," spriež LPS pārstāvis, tāpēc, viņaprāt, vajadzētu izvērtēt, kāda ir īres maksa un kādas ir pašvaldību iespējas.

Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšnieka vietniece, Reģistru nodaļas vadītāja Sarmīte Ivbule komisijas sēdē norādīja, ka Rīgu jaunais regulējums likumā apmierina. Jo līdz šim atbilstoši MK noteikumiem bija jāapmaksā dzīvoklis bārenim, kamēr viņš stāv dzīvokļu rindā. Rīgā ir garas rindas, un bārenis pie pašvaldības izīrēta dzīvokļa  tiek tikai ap 24 gadiem. Līdz ar to pašvaldība atbalstu sniegusi dubultā – līdz 24 gadiem maksāja pabalstu par īri un visiem komunālajiem pakalpojumiem, savukārt pēc tam izīrēja dzīvokli. No pašreizējā regulējuma esot skaidrs: ja valsts pabalsts paredzēts bārenim līdz 24 gadiem, tad tas tā arī jāuztver, jo viņi ir darbspējīgi jauni cilvēki, kuri līdz 24 gadiem var atrast darbu, izmācīties un paši rūpēties par sevi tāpat kā visi citi pilsētas iedzīvotāji. Savukārt, ja viņiem ir kādas problēmas, piemēram, invaliditāte, tad pienākas cita veida palīdzība. Tas ar bāreņu statusu nav saistīts.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs (bijušais Tukuma novada domes priekšsēdētājs) vērsa uzmanību, ka jaunā norma sākas ar atsauci uz pašvaldības pieņemtiem saistošiem noteikumiem. Tātad pašvaldības nosaka, kādā apmērā un kādā veidā tās veic šo pakalpojumu bērniem bāreņiem, kuri vēlas mājokli īrēt Rīgā vai kādā citā pašvaldībā. Jo tik un tā jau pirms šīs likuma normas pašvaldībām bija pienākums nodrošināt bērnu bāreni un tās darīja dažādi – atbilstoši iespējām maksāja arī audžuģimenēm, lai bērns tajās uzturas vēl kādu laiku, nevis automātiski paliek bez pajumtes. Jo, protams, uzreiz dzīvokli piešķirt daudzām pašvaldībām ir sarežģīti, un šis ieraksts likumā [par dzīvokļa pabalstu] atrisina šo problēmu. Viņaprāt, jaunā norma nav jāgroza.

"Bārenim noteiktās garantijas paredzētas, līdz viņš sasniedz 24 gadu vecumu."

Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone saistībā ar priekšlikumu iekļaut likumā normu, ka jāprasa pašvaldības akcepts, lai bērns bārenis varētu izvēlēties savu nākamo mājokli, atgādināja 25.²pantā paredzētā būtību: tajā gadījumā, ja bērns bārenis beidz uzturēties bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, viņš jau laikus par to iepriekš ir informēts, ka viņam būs tiesības jautāt pašvaldībai palīdzību, ka pašvaldībai būs pienākums maksāt viņam ar dzīvojamo telpu īri vai uzturēšanu saistītus izdevumus. Un pašvaldība, ja bērns ir lūdzis, to nodrošina līdz viņa 24 gadu vecuma sasniegšanai. Šis vecums likumā ir izvēlēts apzināti, jo tas izriet no Bērnu tiesību aizsardzības likuma.

Darba grupā, kad tika apspriesti grozījumi likumā un šī jaunā norma, skatīta informācija par situāciju ar dzīvokļiem bāreņiem. Piemēram, Rīgā nav dzīvojamo telpu, ko izīrēt bērnam tajā brīdī, kad viņš grib iziet patstāvīgā dzīvē. Un tādējādi bērnam formāli ir tiesības, un viņš arī stāv rindā pēc šī dzīvokļa, bet viņam nav pajumtes, ko nodrošina pašvaldība. Tādēļ ar grozījumiem likuma 25.²pantā tika paredzēts, ka bērniem, kuriem pašvaldība nevar nodrošināt reālu dzīvojamo telpu, pašvaldība apmaksās izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īrēšanu. Turklāt, izejot no principa, ka bērns nevar tikt ierobežots savā rīcībā, viņš var pārvietoties visā Latvijas teritorijā, braukt mācīties, strādāt, vienalga, uz kuru Latvijas administratīvo teritoriju.  Dzīvokļa īres izdevumus apmaksā tā pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpes noteikšanu, nevis tā, kurā bārenis ir deklarējis savu dzīvesvietu.

S.Vilsone jauno piedāvājumu vērtē kā pilnīgi citu principu, pēc kura tagad pašvaldības rosina domāt. Taču pašvaldībai vienmēr ir bijis pienākums nodrošināt bērnu bāreni, "tikai vienā gadījumā jūs varējāt turēt viņu rindā bez pajumtes virs galvas. Otrā gadījumā likums saka – maksājiet viņam, viņš pats sameklēs pajumti".

Juridiskā biroja pārstāve atzina, ka jaunie piedāvātie grozījumi ir juridiski nekorekti, un birojs pret tiem iebildīs.

Pēc Labklājības ministrijas datiem, valstī ir 7900 bāreņu līdz 18 gadu vecumam. Katru gadu pēc ārpusģimenes aprūpes pilngadību sasniedz apmēram 350 bērni. Šis skaits ar katru gadu saruks, jo valstī dzimstība samazinās.

Saistošie noteikumi un apmaksājamo izdevumu normas

Situācija liecina, ka pašvaldību saistošie noteikumi tapuši gausi, lielā daļā pašvaldību tie ir stājušies spēkā šā gada janvāra otrajā pusē un februārī.

Saistošajos noteikumos pašvaldības ir dažādi noteikušas bērniem bāreņiem pabalsta maksāšanas kārtību un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto izdevumu segšanas normas, kuru iespējamā maksimālā summa, protams, ir atšķirīga.

Rīgas domes 2015.gada 16.janvāra saistošajos noteikumos Nr.131 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas" noteikts, ka par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem apmaksā ne vairāk kā 4,27 eiro par 1 m2; par gāzi – atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 izmaksas mēnesī (dzīvoklī ar gāzes plīti), papildus 3 m3 apmaksās dzīvoklī, kurā karstā ūdens sagatavošanai izmanto gāzi; par elektroenerģiju – ne vairāk kā 60 kWh izmaksas mēnesī; papildus 100 kWh apmaksās, ja dzīvoklī ir stacionārā elektriskā plīts. Un tā par katru maksājumu pozīciju.

Noteikumu paskaidrojumā norādīts: tā kā likuma grozījumi nosaka bārenim iespēju izvēlēties vienu no diviem pašvaldības palīdzības veidiem – būt reģistrētam rindā pašvaldības dzīvokļa saņemšanai un saņemt dzīvokļa pabalstu ar ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanu (pēc cita normatīvā akta) vai saņemt dzīvokļa pabalstu pēc likumā noteiktā un zaudēt tiesības saņemt pašvaldības dzīvojamo telpu, tiek pieņemts, ka 2015.gadā šī pabalsta nodrošināšanai nepieciešamie budžeta līdzekļi būs šim pabalstam izlietotā finansējuma 2014.gada apmērā. Pabalsts ikmēneša izdevumiem dzīvojamās telpas īrei un komunālajiem maksājumiem 2013.gadā tika izmaksāts 233 personām, izlietojot 462 728 eiro, vidēji mēnesī vienam bārenim izmaksāti 165 eiro. 2014.gada desmit mēnešos pabalsts ir izmaksāts 247 bāreņiem, izlietoti 409 758 eiro, vidēji vienam bārenim mēnesī izmaksāti 166 eiro.

L.Brice uz LV portāla vaicāto, vai Rīga maksās jauno dzīvokļa pabalstu, ja bārenis īrēs dzīvokli citā pašvaldībā – Ogrē, Jelgavā, Tukumā utt., atbildēja apstiprinoši: maksās, ja citā pašvaldībā dzīvojošs bārenis  ārpusģimenes aprūpē būs ievietots ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu, turklāt ņemot vērā Rīgas domes saistošo noteikumu nosacījumus.

Liepājā maksimālais dzīvokļa pabalsta apmērs apkures sezonā var būt 54,55 eiro, vasarā – 30,55 eiro. Pašvaldības budžetā šī pabalsta izmaksām šogad būtu nepieciešami aptuveni 50 000 eiro. Šobrīd Liepājā ir 174 bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un par kuru ārpusģimenes aprūpi lēmumu ir pieņēmusi Liepājas pilsētas bāriņtiesa, un kuri ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Dzīvokļu rindā ir 43 bāreņi, no kuriem daļa ir izbraukusi no Latvijas, daļa lūguši atlikt dzīvokļa piešķiršanu līdz mācību beigām. Jauno dzīvokļa pabalstu varētu pieprasīt līdz 100 personām.

Jēkabpilī saistošie noteikumi pieņemti jau decembrī. Šajā pašvaldībā dzīvokļa (mājokļa) pabalsta maksimālais apmērs mēnesī būs 35 eiro, bet apkures periodā, ja ir centralizētā apkure - 80 eiro, ja malkas apkure - 60 eiro. Izdevumi 2015.gadam sastādīs apmēram 34 000 eiro. Jēkabpilī 2014.gada 1.novembrī bija 40 bāreņu, kas sasnieguši pilngadību:12 dzīvo dzīvoklī (mājoklī) ar malkas apkuri, 28 - dzīvoklī ar centrālo apkuri. Pēc Jēkabpils bāriņtiesas datiem, 2015.gadā pilngadību vēl sasniegs 10 bāreņi.

Balvu novada saistošie noteikumi (pieņemti 22.janvārī) paredz, ka bērnam bārenim piešķiramais dzīvokļa pabalsts būs ne vairāk kā 15% apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas mēnesī [54 eiro], bet nepārsniedzot mēneša faktiskos izdevumus par apsaimniekošanu (īri) un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Priekules novads 29.janvārī apstiprinātajos noteikumos paredzējis dzīvokļa pabalstu bārenim piešķirt 100% apmērā no kopējās komunālo maksājumu summas, bet nepārsniedzot 50 eiro mēnesī. 1.janvārī novadā bija četri bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni. 2015.gadā pilngadību sasniegs vēl 3 bērni. Gadā pabalsta izmaksai nepieciešami 4200 eiro.

Lai iepazītos, kādā apmērā pašvaldība ir paredzējusi sniegt bērnam bārenim pabalstu dzīvokļa izdevumu segšanai, ir jāskatās konkrētās pašvaldības mājaslapā attiecīgajos saistošajos noteikumos.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU