Par ārkārtas dividenžu izmaksu

Dividendes - Komerclikumā

Dividenžu izmaksas aprēķināšanu un kārtību pirms nodokļiem nosaka Komerclikuma 161.pants "Dividendes". Dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu. Tās izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai. Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas tikai par pilnībā apmaksātām daļām. Tās nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata vai Komerclikuma 161.¹ pantā minētā saimnieciskās darbības pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu.

Piemēram, ja pamatkapitāls ir 4000 eiro, iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa ir 10 000 eiro, bet par trim mēnešiem pēc saimnieciskās darbības pārskata (ārkārtas bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins) ir peļņa 2000 eiro, tad pašu kapitāls ir negatīvs – 6000 eiro. Šajā gadījumā pašu kapitāls ir 4000 – 10 000 + 2000 = -4000 eiro. Tātad negatīvs par 4000 eiro. Un šajā gadījumā ārkārtas dividendes izmaksāt nedrīkst.

Dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Tās neizmaksā mantiskā veidā.

Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā. Sabiedrības dalībnieku lēmums par to, ka dividendes kaut uz laiku atstājamas sabiedrības rīcībā, nav spēkā. Sabiedrība nevar atprasīt no dalībnieka saņemtās dividendes, izņemot Komerclikuma 162.pantā minētos gadījumus, proti, ja tās izmaksātas nepamatoti.

Aprēķināšana un izmaksa

Ārkārtas dividenžu aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka Komerclikuma 161.¹ pants "Ārkārtas dividendes", kas stājās spēkā no 2014.gada 1.jūlija. Statūtos var paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām (šā panta izpratnē - ārkārtas dividendes). Šādā gadījumā attiecīgi piemērojami Komerclikuma noteikumi par dividenžu noteikšanu, aprēķināšanu un izmaksu.

Tādējādi, ja uzņēmums vēlas veidot jaunu dividenžu izmaksas politiku, tad vispirms ir jāmaina statūti, kas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā.

Tāpat statūtos paredz nosacījumu vai termiņu, kuram iestājoties nosakāms termiņš, kādā valde sasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu. Valde nesasauc dalībnieku sapulci, ja saskaņā ar saimnieciskās darbības pārskatu, kas sagatavots par ārkārtas dividenžu izmaksas periodu, sabiedrībai nav peļņas. Statūtos var noteikt citus gadījumus, kad valde nesasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu.

Sabiedrība var izmaksāt ārkārtas dividendēs ne vairāk kā 85 procentus no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes noteiktas. Piemēram, ja par pārskata gada pirmo ceturksni, kad noteiktas ārkārtas dividendes, peļņa ir 10 000 eiro, tad izmaksāt var 8500 eiro.

Valde sagatavo un iesniedz dalībnieku sapulcei sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Dalībnieku sapulce nevar noteikt lielāku ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par to, kas noteikta valdes priekšlikumā par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu. Sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un valdes priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu vai izsludina saskaņā ar Komerclikuma 273.panta noteikumiem.

Dalībnieku sapulce lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu pieņem:

• ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu;
• ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats.

Piemēram, ja iepriekšējais lēmums pieņemts 30.04.2014., tad nākamo lēmumu var pieņemt ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem – 31.07.2014.

Saimnieciskās darbības pārskatu – bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (..) sagatavo par stāvokli uz 31.07.2014. un pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā. Var arī tai pašā dienā.

Tādējādi var secināt: jo ātrāk tiek sagatavots gada pārskats par gadu un pieņemts dalībnieku sapulces lēmums, jo ātrāk var aprēķināt nākamās plānotās dividendes.

Dalībnieku sapulcē valde apliecina, ka:

• sabiedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnieku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies;
• ārkārtas dividenžu izmaksa nerada risku sabiedrības saistību izpildei atlikušajos pārskata gada mēnešos.

Dividendes var noteikt un izmaksāt, ja dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā:

• sabiedrībai nav nodokļu parādu;
• sabiedrībai nav atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumi nav samazināti.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst Komerclikuma 185.¹ panta pirmās daļas noteikumiem (uzņēmums ar reģistrētu samazinātu pamatkapitālu, piemēram, 1 eiro) nedrīkst noteikt un izmaksāt ārkārtas dividendes.

Nepamatoti izmaksāto summu atdošana. Ievērojot Komerclikuma 162.panta pirmo daļu, ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai nebija tiesību, un šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt, ka izmaksa nav pamatota, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai.

Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem. Pamatojoties uz Komerclikuma 182.panta trešo daļu, dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības pašu kapitāls pārskata gada noslēgšanas brīdī vai, ja pieņemts lēmums par ārkārtas dividenžu noteikšanu, — attiecīgā pārskata perioda beigās ir mazāks vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu mazāks par sabiedrības pamatkapitāla apmēru. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad sabiedrība tiek likvidēta. Tādējādi pirms lēmuma pieņemšanas ir rūpīgi jāplāno sava saimnieciskā darbība kā valsts budžets.

Nepamatotas izmaksas fiziskām personām apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja ir darba attiecības, tad papildus apliek ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Gada pārskats

2014.gada 22.maijā Saeimā pieņemti grozījumi Gada pārskatu likumā, kura 55.panta trešajā daļā noteikts, ka vadības ziņojumā sniedzami priekšlikumi par sabiedrības peļņas izlietošanu (ņemot vērā arī aprēķinātās ārkārtas dividendes, ja tādas ir bijušas) vai zaudējumu segšanu.

Šā likuma 66.panta otrā daļa paredz, ka sabiedrības, uz kurām attiecas Gada pārskata likuma 54.panta noteikumi (bilances kopsumma – 400 000 eiro; neto apgrozījums – 800 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā - 25) var vadības ziņojumu neiesniegt. Šādā gadījumā iesniedzams attiecīgi apliecināts sabiedrības akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par peļņas sadali (ņemot vērā arī aprēķinātās ārkārtas dividendes, ja tādas ir bijušas) vai zaudējumu segšanu.

"Uzņēmums ar reģistrētu samazinātu pamatkapitālu, piemēram, 1 eiro, nedrīkst noteikt un izmaksāt ārkārtas dividendes."

2014.gada 8.jūlijā Ministru kabinets pieņēmis noteikumus Nr.389 "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.488 "Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi"". Ar tiem izdarītas izmaiņas 4.2.apakšnodaļas "Ieņēmumi no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes)" 35.punktā. Proti, ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes), uzskaita, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

• sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu;
• sagaidāms, ka procentu, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes) maksājums tiks saņemts.

Ievērojot šo noteikumu 36.punktu, ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām atspoguļo šādos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos:

• dividendes (arī ārkārtas dividendes) no līdzdalības radniecīgas vai asociētas sabiedrības kapitālā – postenī "Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrību kapitālos";
• dividendes (arī ārkārtas dividendes) no ieguldījumiem citas sabiedrības kapitālā – postenī "Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus".

Ievērojot šo noteikumu 37.punktu, ieņēmumus no procentiem, autoratlīdzībām vai dividendēm (arī ārkārtas dividendēm) uzskaita, piemērojot šādas metodes:

• ieņēmumus no dividendēm vai ārkārtas dividendēm uzskaita, kad ir pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu vai par ārkārtas dividendes noteikšanu, kā arī noteikta un aprēķināta dividendes vai ārkārtas dividendes summa.

MK noteikumi arī papildināti ar jaunu 4.¹ nodaļu "Kārtība, kādā finanšu pārskatā atspoguļo ārkārtas dividendes", kurā noteikts turpmākais.

Pārskata gadā aprēķinātās ārkārtas dividendes saskaņā ar Komerclikumu sabiedrība grāmatvedībā atspoguļo, izveidojot jaunu posteni "Aprēķinātās ārkārtas dividendes". Ja sabiedrībai pārskata gadā tika aprēķinātas ārkārtas dividendes un pārskata gada beigās pēc nodokļu aprēķina:

• ir peļņa - par aprēķinātajām ārkārtas dividendēm tiek samazināta pārskata gada peļņa. Aprēķinātās ārkārtas dividendes norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pievienojot pirms posteņa "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" jaunu posteni "Aprēķinātās ārkārtas dividendes";
• nav peļņas, bet ir zaudējumi vai peļņa ir mazāka par aprēķinātajām ārkārtas dividendēm - aprēķinātās ārkārtas dividendes vai to pārsnieguma daļu norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas".

Nodokļi

Uzņēmumu ienākuma nodoklis. Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta 8² daļas 3.punktā noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis no ārkārtas dividendēm ir 30 procenti no maksājumiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta trešās daļas 12.punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitītas dividendes.

Šā panta divpadsmitā daļa skaidro: piemērojot šā panta trešo daļu, maksātāja ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj dividendes vai peļņu, vai aktīvu vērtības pieauguma daļu, ko tam no ienākuma, par kuru saskaņā ar šā likuma 17.³ pantu jau ir samaksāts nodoklis, ir izmaksājusi ārvalsts sabiedrība, kurā maksātājam (rezidentam) ir būtiska līdzdalība.

Dividenžu aplikšanas kārtību regulē likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁹ pants. Šā panta vienpadsmitā daļa skaidro, ka ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, veido dividendes, kas ir ienākums no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē, izņemot šā likuma 3.panta trešās daļas 18.punktā un 8.panta trešās daļas 3. un 16.punktā minēto ienākumu.

Attiecībā uz ārkārtas dividendēm šā panta 12.¹ daļa nosaka, ja dividenžu ienākumā ir ietverts arī taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu apmērs, par kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, apliekamo ienākumu no dividendēm nosaka kā aprēķināto dividenžu un taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu starpību.

Dividendēm piemēro 10% likmi.

Par ienākuma gūšanas dienu, kad jāietur nodoklis, uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas. Respektīvi, kad pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par pārskata gada dividendēm vai ārkārtas dividendēm.

Ieturēto nodokli iemaksā budžetā līdz nākamā mēneša 5.datumam.