Pauze starp mācību stundām skolā. Cik gariem starpbrīžiem jābūt?

Starpbrīžu garumi dažādās skolās atšķiras

Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir skaidri noteikts garā jeb pusdienu starpbrīža ilgums, kas ir vismaz pusstunda. MK noteikumu Nr.610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" 59.punkts noteic, ka izglītojamam ir iespēja vismaz reizi dienā saņemt siltu ēdienu. Pusdienas organizē ne agrāk kā pirms 11.00, un tām paredz vismaz 30 minūšu starpbrīdi. Tātad starpbrīdis var būt arī garāks par pusstundu.

Kā norāda Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), ārējie normatīvie akti tiešā veidā nenosaka citu starpbrīžu ilgumu izglītības iestādēs. Savukārt saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 35.pantā minēto mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40-45 minūtes, un to nosaka izglītības iestādes vadītājs. Izglītības procesa organizācija un vairumā gadījumu arī starpbrīžu ilgums ir paredzēts katras izglītības iestādes nolikumā, tāpēc katrai skolai tas var būt atšķirīgs.

MK noteikumu Nr.610 39.punktā teikts, ka mācību telpu pēc katras mācību stundas vēdina vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža vēdina vismaz 10–20 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Tiesības uz atpūtu ir noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 16.pantā. Kā informē IKVD, no minētā izriet, ka izglītojamajiem starp mācību stundām ir nosakāms 10 minūšu īsais starpbrīdis atpūtaii.

Tāpat arī saskaņā ar Izglītības likuma 55.pantu izglītojamajam ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos, savukārt izglītības iestādes vadītāja pienākums ir nodrošināt šo un citu izglītojamā tiesību ievērošanu. Katras izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs izdot iekšējo normatīvo aktu – iekšējās kārtības noteikumus, kuros cita starpā drīkst noteikt kārtību un nosacījumus saistībā ar starpbrīžu organizēšanu.

IKVD īpaši vērš uzmanību uz to, ka katrā izglītības iestādē pastāv objektīvi apstākļi (telpu plānojums, teritorijas iekārtojums, ģeogrāfiskais izvietojums u.c.), līdz ar to katra skola savas patstāvības ietvaros organizē gan izglītības procesa netraucētu, gan izglītojamo tiesībām un pienākumiem atbilstošu mācību procesu. Jāņem arī vērā, ka Izglītības likuma 31.pantā ir noteikta izglītības iestādes padomes kompetence. Tās sastāvā ir izglītojamo vecāku vairākums, līdz ar to arī vecākiem un izglītojamajiem ir iespēja piedalīties skolas darbības tiesiskuma nodrošināšanā un darbības kvalitātes pilnveidē, t.sk. ierosināt izskatīt jautājumu par izglītojamajiem noteikto starpbrīžu ilgumu starp mācību stundām.

Ja tiek konstatēti MK noteikumu Nr.610 pārkāpumi, tad ir jāziņo Veselības inspekcijai vai Pārtikas un veterinārajam dienestam. Bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumus izskata Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, savukārt izglītojamo tiesību pārkāpumus – Kvalitātes dienests. Tomēr IKVD aicina izglītojamo vecākus izmantot Izglītības likuma 57.pantā noteiktās izglītojamā vecāku tiesības un par visiem jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu vai mācībām, vērsties pie izglītības iestādes vadītāja.

Starpbrīžu garumi Latvijas skolu praksē

Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons stāsta, ka skolā īsākais starpbrīdis starp mācību stundām, ir 10 minūšu garš, bet pusdienu starpbrīži ilgst 50 minūtes. Visi skolēni nepusdieno vienā laikā, bet gan katra no divām grupām ievēro savu pusdienas pauzi. Pirmajā lielajā pārtraukumā ēd vidusskolas klases, bet pēc stundas pusdienās dodas jaunākās ģimnāzijas klases. Šāds iedalījums ir tāpēc, ka vidusskolēniem ātrāk sākas stundas, turklāt nereti vecāko klašu skolēni ceļā uz skolu pavada ilgāku laiku, jo dzīvo ārpus Rīgas.

Kā norāda ģimnāzijas direktors, tad šāds sadalījums ir optimāls variants. Šāds darba režīms ir izveidots ar Skolas padomes ieteikumiem. Pirms trim gadiem ģimnāzijā tika veikta skolēnu un to vecāku aptauja par vēlamo starpbrīža garumu. Vairums aptaujāto bija par šādu garāku pusdienu starpbrīdi. Tā kā garāks starpbrīdis nozīmē arī to, ka ilgāka paliek darba diena, V.Jēkabsons uzsver, ka nevar strauji mainīt pirms tam ieviesto kārtību, jo jāpielāgo arī interešu izglītības nodarbību sākums, ko nereti pēc stundām apmeklē skolēni. Lai ieviestu šādu starpbrīžu sistēmu, ģimnāzijai bija nepieciešams gads.

Ģimnāzijas direktors atzīst, ka kādreiz skolā starpbrīžu garums bija 20 vai 30 minūtes. Garuma izvēle parasti ir atkarīga arī no tā, cik skola ir piepildīta. 20 minūšu gadījumā bija nepieciešami veseli trīs starpbrīži, lai visi paēstu pusdienas, jo svarīgs ir arī aspekts, cik skolēnus vienlaicīgi var uzņemt ēdnīca. Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas ēdnīcā ir paredzētas 350 vietas un 50 minūšu starpbrīža laikā, savstarpēji mainoties, var paēst no 500 līdz 600 skolēni.

Jelgavas 4.vidusskolas direktors Agris Celms stāsta, ka skolā starpbrīži ir dažāda garuma. Pirmā stunda skolā sākas 8.15, un pēc pirmajām divām stundām ir 10 minūšu starpbrīdis. Pēc trešās stundas ir 20 minūšu starpbrīdis, bet pēc ceturtās – garais 30 minūšu pusdienu starpbrīdis. Pēc trijiem pēcpusdienā ir piecu minūšu starpbrīži un tajā laikā vairs nedarbojas ēdnīca. Kā norāda direktors, tad divi garāki starpbrīži nepieciešami, lai paēst varētu visa skola, jo ēdnīca var uzņemt tikai 300 skolēnus vienā reizē. Tomēr, kā atzīst A.Celms, 30 minūšu starpbrīdis ir par garu, jo lielu daļu skolēnu ēdnīca apkalpo 20 minūšu pārtraukumā, bet nākamajā pusstundā bērni sāk dauzīties un viņus ir grūti nomierināt. Ēdnīcai šāds variants liekas izdevīgs, jo var apkalpot pēc iespējas vairāk skolēnu, kaut ir arī audzēkņi, kas dodas ēst ārpus skolas – uz netālu esošo Zemgales Olimpisko centru, citu ēdnīcu vai veikalu "Maxima".

Sporta stundas Jelgavas 4.vidusskolā notiek gan skolā, gan jau minētajā Zemgales Olimpiskajā centrā, tomēr skolēniem neesot problēmas un laika trūkumu, lai sagatavotos šīm sporta stundām, viņi nejūt.

Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) direktore Gunta Bērziņa informē, ka īsie starpbrīži starp stundām skolā parasti ir 10 minūtes gari, bet laikā no 11.15 līdz 11.30 ir viens 15 minūšu pārtraukums, kura laikā skolēni var aiziet līdz kafejnīcai vai uzkost kādu gardumu, kas paņemts no mājas. 7.-9.klasēm šajā laikā tiek īstenotas programmas "Skolas auglis" un "Skolas piens". Programmas tiek nodrošinātas ar Eiropas Savienības un valsts līdzfinansējumu un paredz, ka bērni saņem bezmaksas augļus vai pienu un citus piena produktus. Pusdienu starpbrīdis ģimnāzijā ir 30 minūtes. Tas ilgst laikā no 13.00 līdz 13.30. un starpbrīdī kopā ēd visa skola.

Skolas direktore norāda, ka CVĢ ēd lielā ēdnīcā, kuru ģimnāzija dala ar Cēsu pilsētas pamatskolu, kuras skolēni tajā pusdieno pirms tam. Ēdnīcā rindas veidojas tikai pirmās 5-10 minūtes, tomēr parasti skolēni var paspēt paēst, un arī paši skolotāji apmeklē ēdnīcu šajā pusdienu starpbrīdī.

Kā norāda G.Bērziņa, sporta nodarbības notiek hallē, kas atrodas blakus CVĢ. Arī pirms šīm nodarbībām ir 10 minūšu starpbrīdis. Skolēniem vēl nav bijušas problēmas, lai laikus paspētu uz nodarbību, turklāt arī citu priekšmetu skolotāji ņem vērā to, ka skolēniem vēl jāgatavojas nākamai sporta stundai. Savukārt sporta nodarbības beidzas kādas piecas minūtes ātrāk, lai bērni varētu saģērbties un ieiet dušās, ja ir tāda vēlme.

Starpbrīžos un siltā laikā skolēni nereti uzturas skolas lielajā pagalmā.