SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
04. aprīlī, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Lauku attīstība
1
6
1
6

Sulu mēnesis ir klāt. Svarīgākais par bērza sulas tecināšanu un tirgošanu

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kad sāk iegūt bērzu sulas, atkarīgs no laika apstākļiem, bet parasti sula sāk tecēt līdz ar sniega kušanu un pumpuru briešanu, tātad – marta beigās, aprīlī.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Lai arī gausi, tomēr pavasaris tuvojas un drīz vien Latvijā jau pilnā sparā tecinās bērzu sulas. Arī tirdziņos būs pieejams plašs svaigā dzēriena klāsts, ko ne viens vien pārdevējs piedāvās, cildinot bērzu sulas visnotaļ pozitīvās īpašības. Bet, lai sula patiesi dotu veselību stiprinošu efektu tās baudītājam un neatņemtu visu dzīvības spēku kokam, der atcerēties dažas svarīgas lietas par sulu tecināšanu un tirdzniecību.
īsumā
  • Nesaskaņojot ar meža īpašnieku, svešā īpašumā tecināt sulu nedrīkst.
  • Vislabāk sulas tecināt no bērza, kura diametrs nav mazāks par 20 cm un izmantot saudzīgas urbšanas metodes.
  • Normatīvie akti nenosaka kvalitātes prasības bērzu sulai.
  • Ieguvējs (ražotājs) sulu var pārdot tieši galapatērētājam tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecībā vai piegādāt mazumtirdzniecības uzņēmumam.
  • Iegūstot līdz 300 kg sulas gadā, ražotājam nav jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā.
  • Ražojot vairāk nekā 300 kg sulas gadā, jāreģistrējas PVD kā augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumam.

A/S "Latvijas Valsts meži" pārstāve Selva Šulce norāda, ka konkrēta bērzu sulas iegūšanas laika nav, jo tas vienmēr ir atkarīgs no apstākļiem. Parasti sula sāk tecēt tad, kad kūst sniegs un briest pumpuri, tātad – marta beigās, aprīlī.

Kad kokam sāk atvērties pumpuri, sulas kļūst duļķainas un sulu laiks beidzas. Lai koks neturpina sulot un tajā neiekļūst baktērijas, izurbtais caurums ir blīvi jāaizver ar vasku, korķi vai koka tapu.

S.Šulce uzsver, ka, nesaskaņojot ar meža īpašnieku, svešā īpašumā tecināt sulu nedrīkst. Savukārt tie, kuru īpašumā ir mežs, lielākoties zina, kā šis process jāorganizē, lai gūtu labumu un nekaitētu kokiem. Citāda attieksme var būt, ja koki ir paredzēti nociršanai.

Sulas ieguve nekaitējot bērzam

S.Šulce norāda: vislabāk sulas tecināt no bērza, kura diametrs nav mazāks par 20 cm, jo, urbjot mazāku bērzu, tas var kokam kaitēt. Svarīgi zināt, ka sula veidojas starp mizu un koksni, tāpēc dziļš urbums nav nepieciešams.

Bērzu sulas pārstrādes uzņēmuma SIA "Sula" vadītājs Linards Liberts atzīst, ka senāk urba lielus caurumus, dzina pamatīgas koka vai metāla caurules, un pēc tam nereti šos bērzus nozāģēja. Bija laiks, kad sulas tecinātāji taisīja glītas koka tapiņas, urba pamīšus te vienā te citā piemājas bērzā, nenodarot ļaunumu kokiem.

L.Liberts praktizē un citiem iesaka izmantot bērzam īpaši saudzīgu sulas ieguves metodi. Urbuma diametrs ir vien 7 mm, un tas ir salīdzināms ar adatas dūrienu cilvēkam. Atgūšanās no šādas "procedūras" kokam nesagādā problēmas. Savukārt liels urbums ir kā operācija, pēc kuras vajadzīgs ilgs atlabšanas laiks, tātad – līdz nākamajam gadam kokam klājas grūti.

"Lai koks neturpina sulot un tajā neiekļūst baktērijas, izurbtais caurums ir blīvi jāaizver ar vasku, korķi vai koka tapu."

Saudzīgā tecināšanas metode nāk no Kanādas, un, kopš L.Liberts to ir ieviesis Latvijā, šim sulas iegūšanas veidam rodas arvien vairāk sekotāju. Tas noteikti būs vispiemērotākais, ja īpašumā ir tikai viens bērzs, tā kā urbums labi aizaug un nākamajā gadā iepriekšējā sulas ieguves vieta ir grūti atrodama.

L.Liberts atzīst: iespējams, šādi sula tek par 5–7% mazāk nekā no lielā urbuma, toties attieksme, ko saņem bērzs, ir nesalīdzināmi saudzējošāka.

Bērzu sulas tirdzniecība

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilze Lejasbuda skaidro, ka bērzu sulas iegūšanu (ražošanu) un tirdzniecību nelielos apjomos regulē MK 2010.gada 1.jūnija noteikumi Nr.499 "Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā". Noteikumos norādīts, ka, iegūstot līdz 300 kg sulas gadā, tas uzskatāms par nelielu apjomu. Šāda apjoma bērzu sulu ražotājiem nav jāreģistrējas PVD un uz šiem sulu ražotājiem attiecas ierobežota produkta izplatīšana un tirdzniecība. Sulu var pārdot pats ražotājs tieši galapatērētājam, piemēram, tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecībā vai piegādāt mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju.

"Izmantojot 7 mm diametra urbumu, iespējams, tek par 5–7% mazāk nekā no lielā urbuma, toties attieksme, ko saņem bērzs, ir nesalīdzināmi saudzējošāka."

I.Lejasbuda uzsver, ka atbilstoši noteikumiem, bērzu (arī kļavu) sulu realizē pircēja traukos vai – pēc pircēja lūguma – vienreizlietojamā iepakojumā, kurš atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma prasībām materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku. Sulas realizācijas vietā ir jābūt norādei "Bērzu sula", sulas derīguma termiņam ("Izlietot līdz"), kā arī produktu ražotāja nosaukumam vai vārdam, uzvārdam un adresei, ja pārdevējs ir fiziska persona.

Standartā derīguma termiņš tiek definēts kā laika posms, kurā produkts specifiskajā uzglabāšanas temperatūrā un, ja nepieciešams, noteiktos apstākļos un tehnoloģiskās apstrādes laikā nemaina savu mikrobioloģisko drošumu un piemērotību uzturam.

PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane norāda, ka MK Nr.499 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” izpratnē bērzu un kļavu sula ir svaiga un nepasterizēta sula, kurai var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, dažādas garšvielas, cukurs un medus. Svaigu sulu rūgšanas process sākas samērā ātri un sulas ierūgst, tomēr tas nenozīmē, ka tās vairs nedrīkst lietot uzturā, tāpēc Zemkopības ministrija pašlaik strādā pie grozījumiem šajos normatīvajos aktos, lai svaigi tecināto sulu derīguma termiņu jautājumu atrisinātu.

Tātad - svaigas sulas tirgotājam, nosakot derīguma termiņu un atbilstoši normatīvo aktu prasībām marķējot sulu ar norādi „Izlietot līdz”, pagaidām jāvadās no loģiskiem apsvērumiem un pieredzes. Tā pārsvarā liecina, ka atkarībā no temperatūras telpā svaiga bērzu sula sāk duļķoties un zaudē savu sākotnējo izskatu apmēram trešajā dienā.  

Atļauts realizēt arī jau fasētu sulu. Tādā gadījumā bērzu sulu fasē vienreizlietojamā iepakojumā vai tīros stikla traukos, atbilstoši noteikumiem, un, pārdodot fasētu sulu, uz etiķetes jābūt norādītam produkta nosaukumam, pievienotajām sastāvdaļām, tilpumam, derīguma termiņam, uzglabāšanas apstākļiem, produktu ražotāja nosaukumam vai vārdam, uzvārdam un adresei.

Rūpnieciskā ražošana

I.Lejasbuda skaidro: ja plānots sulas iegūt vairāk nekā 300 kg kalendārajā gadā, ražotājam jāreģistrējas PVD kā augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumam. Sulu ieguves un pildīšanas procesā jāievēro higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 1.pielikumā.

Savukārt, ja plānots bērzu sulu pasterizēt, tad šāda darbība uzskatāma par produkta pārstrādi, un sulu ražotājam, neatkarīgi no iegūstamā sulu daudzuma, jāreģistrējas PVD kā pārstrādes uzņēmumam. Pārstrādes uzņēmumam jāievēro Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 2. pielikuma noteiktās prasības.

"Drošāk ir doties pēc bērzu sulas pie radiniekiem vai draugiem, bet, ja to pērk tirgū, tad uzticēties zemniekiem, nevis tirgotājiem, kas sulu pārdot vecās kolas pudelēs kopā ar Ķīnā ražotām čībām."

Reģistrācijas kārtību paredz MK noteikumi Nr.104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība", kas nosaka, ka pirms darbības uzsākšanas PVD struktūrvienībā ir jāiesniedz iesniegums uzņēmuma reģistrācijai vai arī jānosūta tas pa pastu, vai elektroniski, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu ir atbildīgs ražošanas uzņēmums.

I.Levane uzsver, ka bērzu vai kļavu sulu ražotājam, tāpat kā jebkuram pārtikas produktu ražotājam, pašam jānosaka ražoto sulu derīguma termiņš, kā arī jānodrošina, ka lietošanai gatavais produkts ir kvalitatīvs un nekaitīgs visa tā derīguma termiņa laikā. Derīguma termiņu produkta ražotājs var noteikt eksperimentāli, izmantojot savu pieredzi un ņemot vērā produkta sastāvu, tehnoloģisko procesu, iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļus, kā arī var izmantot zinātniskajās atziņās sniegto informāciju par produktu. Kā pierādījumu izmanto laboratorisko analīžu testēšanas pārskatus.

Kā zināt, vai sula ir īsta?

PVD speciāliste I.Lejasbuda uzsver, ka normatīvie akti bērzu sulai kvalitātes prasības nenosaka.

L.Liberts atzīst: ja sulu pērk tirgū, tad noteikt tās kvalitāti būs grūti un saprast, vai patiešām ir nopirkta bērzu sula, varēs vien pēc, apmēram, trim dienām. Ja šķidrums siltumā paliek dūmakains, tātad tajā esošās organiskās vielas attīstās un tā patiešām ir bērzu sula. Savukārt ja ar šķidrumu nekas nenotiek – visdrīzāk ir iegādāts saldināts ūdens. Drošāk ir doties pēc bērzu sulas pie radiniekiem vai draugiem, bet, ja to pērk tirgū, tad uzticēties zemniekiem, nevis tirgotājiem, kas sulu pārdot vecās kolas pudelēs kopā ar Ķīnā ražotām čībām.

Arī I.Lejasbuda atzīst, ka pērkot sulu, noteikti jāpievērš uzmanība traukiem, sulas vizuālajam izskatam, un, pirms iegādāties, pircējs droši var prasīt pārdevējam sulu nogaršot.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU