SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lolita Lūse
LV portāls
28. janvārī, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
3
3

Parādvēstures datubāze un informācijas iekļaušana tajā

Personas atteikšanās no tā, ka trešā persona saņems datus no datubāzes, attiecas uz jebkāda veida personas datiem, arī uz faktu, kas persona vispār ir reģistrā.

Lienes Miķelsones ilustrācija

Viens no Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma mērķiem ir sekmēt trešo personu iespēju novērtēt fiziskās personas maksājuma saistību izpildi. Likums paredz, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veidot parādvēstures datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par parādnieku un parādu.
īsumā
  • No 2013.gada 1.maija parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam ir jābūt saņēmušam licenci parāda atgūšanai.
  • Ārpustiesas parādu piedzinējs drīkst veidot parādnieku datubāzi.
  • Parādnieks nevar aizliegt viņa datu iekļaušanu parādnieku datubāzē.
  • Parādnieks var aizliegt savu datu izpaušanu trešajām personām.

Parādvēstures datubāze ir datu kopums par parādnieku un tā parādu, kuru kreditora vārdā vai uzdevumā atgūst vai ir atguvis parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs. Likums paredz, ka parādvēstures datubāzes turētājs ir parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs. "Datubāzi drīkst veidot jau tagad – pirms vēl nav Ministru kabineta noteikumu par licencēm un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji nav tās saņēmuši. Savukārt no 2013.gada 1.maija parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam ir jābūt saņēmušam speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai un tikai tad tas var veidot parādnieku datubāzi," skaidro Datu valsts inspekcijā.

Datubāzes drīkst veidot, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu. Tas paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

  • ir datu subjekta piekrišana;
  • datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;
  • datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;
  • datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
  • datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
  • datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likums nenosaka, vai katrs parādu piedzinējs drīkst veidot tikai savu parādnieku datubāzi vai arī vairāku parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju informāciju drīkst apvienot vienā kopīgā reģistrā. "Galvenais kritērijs, lai ievietotu personas datus parādvēstures datubāzē ir, ka parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs kreditora vārdā vai uzdevumā atgūst vai ir atguvis parādu. Līdz ar to, lai savstarpēji piekļūtu citu parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju datiem, jābūt tiesiskajam pamatam saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu," norāda Datu valsts inspekcija.

"Pirms iekļaut parādnieku datubāzē, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam par to rakstveidā jāpaziņo parādniekam."

Datubāzē iekļaus informāciju neatkarīgi no parāda lieluma – tas var būt gan viens lats, gan 1000 lati. Informācija parādvēstures datubāzē tiek glabāta trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas llikumā noteiktajā kārtībā. Šis informācijas uzglabāšanas termiņš tika noteikts, ņemot vērā ES dalībvalstu praksi (ES vidēji no 1 līdz 5 gadiem), kur kredītvēstures datubāzē esošās informācijas par parādnieku uzglabāšanas termiņi ir atkarīgi no dažādiem nosacījumiem. Ja parāds netiek samaksāts, informāciju par parādu datubāzē glabā līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai.

Nosacījumi iekļaušanai datubāzē

Lai iekļautu informāciju par parādnieku datubāzē, parādu piedzinējam jāievēro vairāki nosacījumi. Pirmkārt, jābūt skaidriem pierādījumiem par parāda esamību. Tas nozīmē, ka iekļaut parādnieku datubāzē drīkst tad, ja:

  • parādnieks nav rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru;
  • parādnieks ir rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet tiesa vai šķīrējtiesa ir atzinusi par pamatotu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par parāda saistību izpildi, un spriedums stājies likumīgā spēkā;
  • parādnieks ir rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā pamatojis parāda esamību un tā apmēru un izsniedzis parādniekam parāda esamību un tā apmēru pamatojošu dokumentu kopijas.

Otrkārt, jāievēro vēl divi obligātie nosacījumi:

  • darījumā vai tiesību aktā noteiktais maksājuma saistību izpildes kavējums ir ilgāks par 60 dienām;
  • ir iestājies parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja paziņojumā noteiktais parādnieka iebildumu izteikšanas termiņš un parādnieks šajā termiņā parādu nav samaksājis.

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš uzsācis parāda atgūšanu no parādnieka līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgs informāciju par parādnieku un tā parādu iekļaut parādvēstures datubāzē, ja ievēroti abi šie nosacījumi: parādnieks nav izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs datus par parādnieku un tā parādu ieguvis likumīgi.

Datubāzē iekļaujamā informācija

Parādvēstures datubāzē iekļauj šādu informāciju par parādnieku un tā parādu:

  • parādnieka vārds, uzvārds, personas kods;
  • datums, kurā informācija iekļauta parādvēstures datubāzē;
  • parāda apmērs, tai skaitā pamatparāda apmērs, procenti par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, pielīgtie vai likumiskie procenti un līgumsoda apmērs;
  • samaksātā parāda daļa;
  • parāda samaksas ilgums;
  • parāda atgūšanas statuss (notiek vai nenotiek parāda atgūšana; datums, kurā parāda atgūšana izbeigta; ja parāda atgūšana ir izbeigta, izbeigšanas iemesls - ir strīds vai nav strīda par parāda esamību vai tā apmēru);
  • ja kreditors ir saimnieciskās darbības veicējs - nozare, kurā darbojas parādnieka kreditors.

Var liegt informācijas nodošanu trešajām personām

Pirms iekļaut parādnieku datubāzē, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam par to rakstveidā jāpaziņo parādniekam. Parādnieks nevar atteikties no viņa datu iekļaušanas datubāzē.

Citāds ir likumā noteiktais regulējums par datubāzē iekļautās personas datu izpaušanu trešajām personām. Lai arī parādvēstures datubāzes mērķis ir sniegt informāciju trešajai personai – potenciālajam kreditoram, lai tā varētu novērtēt fiziskās personas spēju izpildīt maksājuma saistības, parādniekam ir tiesības aizliegt savu datu izpaušanu trešajām personām.

"No 2013.gada 1.maija parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam ir jābūt saņēmušam licenci parāda atgūšanai un tikai tad tas var veidot parādnieku datubāzi."

"Ja parādnieks nepiekritīs, tad trešā persona informāciju par parādnieku iegūt nevarēs, bet tad, iespējams, persona nevarēs arī saņemt kredītu vai to saņems ar sliktākiem nosacījumiem. Personas atteikšanās no tā, ka trešā persona saņems datus no reģistra, attiecas uz jebkāda veida personas datiem, arī uz faktu, kas persona vispār ir reģistrā. Sniegt nevarēs nekādas ziņas, ja persona nedos atļauju to darīt," skaidro Datu valsts inspekcijā. Tas nozīmē, ka trešās personas (kreditori) bez pašas personas piekrišanas nevarēs uzzināt pat to, vai šī persona ir vai nav reģistrā.

Ko varēs uzzināt trešās personas

Ja parādnieks piekritis datubāzē iekļautās informācijas nodošanai trešajai personai, to dara pieejamu ne agrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas parādniekam. Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā nav skaidrots, kā šis paziņojums jānosūta, līdz ar to tas var būt gan elektroniskais pasts, gan SMS, gan pasta sūtījums.

Trešā persona, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar parādvēstures datubāzes turētāju, ir tiesīga saņemt parādvēstures datubāzē iekļauto informāciju par parādnieku un tā parādu, ja parādnieks Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā tam piekritis. Tātad – personai ir jābūt piekritušai, ka viņas dati no parādvēstures datubāzes tiek izpausti trešajām personām, bet, kā minēts iepriekš, atteikties no iekļaušanas datubāzē persona nevar.

 Fizisko personu datu aizsardzības likums paredz, ka datu subjekta piekrišana ir datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus atbilstoši pārziņa sniegtajai informācijai saskaņā ar šā likuma 8.pantu. Tas nosaka: iegūstot personas datus no datu subjekta, pārzinim ir pienākums sniegt datu subjektam šādu informāciju, ja vien tā jau nav datu subjekta rīcībā: pārziņa un personas datu operatora nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese; paredzētais personas datu apstrādes mērķis un pamatojums.

"Visai šai informācijai noteikti jābūt iekļautai paziņojumā par parādnieka iekļaušanu datubāzē," norāda Datu valsts inspekcija. Pēc datu subjekta pieprasījuma pārzinim ir pienākums sniegt arī šādu informāciju: iespējamie personas datu saņēmēji (tie šajā gadījumā būs trešās personas, kam noslēgts rakstveida līgums); datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem un izdarīt tajos labojumus; vai atbildes sniegšana ir obligāta vai brīvprātīga, kā arī iespējamās sekas par atbildes nesniegšanu.

Parādu ārpustiesas piedziņas likums nenosaka formu, kā jānoformē parādniekam piekrišana/atteikums par viņa datu izpaušanu trešajām personām, bet jāņem vērā likumā teiktais: "Ja parādnieks apgalvo, ka nav devis piekrišanu datubāzē iekļautās informācijas nodošanai trešajai personai, pienākums pierādīt šādas piekrišanas esamību ir tam, kurš apgalvo, ka piekrišana ir dota".

"Personai ir jāpiekrīt tam, ka viņas dati no parādvēstures datubāzes tiek izpausti trešajām personām."

"Tātad – parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam datubāzes turētājam būs jāuzrāda šie pierādījumi," skaidro Datu valsts inspekcija.

Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Reinis Kučers prognozē, ka turpmāk kreditori daudz precīzāk izstrādās līgumu tekstus saviem klientiem. Tajos, visticamāk, bieži vien tiks ietverta atruna, ka klients nemaksāšanas gadījumā piekrīt viņa datu izpaušanai trešajām personām no parādnieku datubāzes. Kā šādas atrunas līgumos vērtēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – rādīs prakse.

Kļūdainās ziņas jālabo nekavējoties

Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs pats vai pēc parādnieka, vai citas personas sniegtās informācijas konstatē, ka parādvēstures datubāzē iekļautā informācija ir neprecīza, nepilnīga vai nepatiesa, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nekavējoties novērst šos trūkumus un par to paziņot trešajām personām, kuras saņēmušas attiecīgo informāciju. "Tātad – ja nepareizā informācija jau kādam būs nodota, tā būs jālabo un par to attiecīgi jāpaziņo trešajām personām," skaidro Datu valsts inspekcija un norāda, ka personai saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15.pantu ir tiesības saņemt visu informāciju par sevi, personām, kam sniegta informācija par viņu, kā arī datums, kad datu subjekta personas datos pēdējo reizi izdarīti labojumi, dzēsti vai bloķēti dati.

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atteikumu novērst attiecīgos trūkumus var apstrīdēt Datu valsts inspekcijā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU