Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kaut arī kalnu slēpošana ir sporta veids, kas nes līdzi traumu risku, liela nozīme ir arī trašu drošības pasākumiem.
FOTO: SXC
Vadlīnijas nosaka drošuma prasības kalnu slēpošanai un sniega dēļošanai
Vadlīnijas tapušas sadarbībā ar Latvijas Slēpošanas trašu asociāciju un Latvijas Slēpošanas un snovborda instruktoru asociāciju, ņemot vērā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts darba inspekcijas viedokļus.
Pakalpojumu prasību regulējums – pārāk vispārīgs
Kalnu slēpošana un sniega dēļošana ( snovošana) jau pēc savas būtības ir gana riskanti sporta veidi, nereti saistīti ar dažādām traumām. Kā LV portālu informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, pagājušajā sezonā, kas bija samērā īsa, mediķiem teju 60 reižu nācies doties palīgā slēpošanas trasēs cietušajiem. Viņu vecums bija no 14 līdz pat 40 gadiem, un lielākoties gūti smadzeņu satricinājumi, roku un kāju traumas (brūces, lūzumi, mežģījumi), kā arī plēstas brūces; cilvēki nogādāti slimnīcās tālākas palīdzības sniegšanai.
Šoziem, slēpojot vai dēļojot gan slēpošanas trasēs, gan arī ārpus tām, no 15.decembra līdz 7.janvārim traumas guvuši 18 cilvēki. Nelaimes gadījumos galvenokārt vainojami paši ziemas prieku cienītāji, taču nav mazsvarīgi, lai pakalpojumu sniedzējs savus klientus laikus būtu informējis, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, un veicis citus drošības pasākumus.
Uz slēpošanas trašu darbību attiecināmi vairāki normatīvie akti. Kārtību, kādā veicama pacēlāju darbības tehniskā uzraudzība, regulē likums "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību", kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr.578 "Noteikumi par cilvēku pārvadāšanai paredzētām trošu ceļu iekārtām" un noteikumi Nr.555 "Trošu ceļu iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība".
Savukārt tieši slēpošanas pakalpojumus regulē Preču un pakalpojumu drošuma likums. Tā 4.pantā norādīts: pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par sniegtā pakalpojuma drošumu.
Vēl vērā ņemamas ir Reklāmas likuma un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma prasības, kas nosaka: komercpraksei ir jāatbilst profesionālajai rūpībai, tā nedrīkst būt maldinoša vai agresīva. Nedrīkst noklusēt informāciju, kas ir svarīga patērētājiem, vai paust to neskaidrā veidā. Reklāmas materiālos ir jāapraksta trasēs pieejamās aktivitātes un pakalpojumi un to mērķauditorija.
"Dokuments nav tikai PTAC rosināts, bet tapis ar nozares profesionālo asociāciju atbalstu un līdzdalību."
Slēpošanas trašu drošuma vadlīnijas ir balstītas uz šīm un citām likumu normām, detalizēti atspoguļojot darbības un kritērijus, kā likumu prasības ieviešamas praksē.
Šādi vienoti standarti bija ļoti vajadzīgi. Latvijas Slēpošanas un snovborda instruktoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars norādījis: Latvijā ir 33 trases, no tām tikai 12 ir tādas, kuras var uzskatīt par profesionālām un kurās ievēro kaut minimālus standartus. "Tā nav normāla situācija, tas nevienā Eiropas valstī nav iedomājams."
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule skaidro: "Pacēlāju tehnisko darbību regulē likums "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" un attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, šajā jomā tomēr ir precīzi noteikta kārtība. Bet attiecībā uz pakalpojumiem ir tikai Preču un pakalpojumu drošuma likums, kas ir vispārīgs un kurā nav skaidri definēti kritēriji, pēc kuriem vadīties, vērtējot trases šajā aspektā."
No nebūšanām trasēs līdz vadlīnijām
Pērn PTAC pārbaužu sēriju slēpošanas trasēs izraisīja izmeklēšana saistībā ar nelaimes gadījumu Siguldas pilsētas trasē, kad 11 gadus vecs zēns nokrita no pacēlāja estakādes un guva savainojumus. Redzētais rosināja jautājumu par drošības pasākumiem arī citviet. Tā kā sezona jau tuvojās noslēgumam, izlases kārtībā tika kontrolētas tās trases, kuras darbojās.
Pārbaudēs saistībā ar pacēlājiem tika atklāta virkne pārkāpumu: ražotāja instrukciju trūkums, neizvērtēti riski pacēlāja lietošanā, dubulto drošības sistēmu trūkums, neatbilstoši risinājumi (augstas estakādes, norobežojumu trūkums) pacēlāju atkabināšanās zonā, kas var radīt ievērojamu traumatisma risku. PTAC piecās Latvijas kalnu slēpošanas trasēs apturēja 15 trošu pacēlāju darbību, jo konstatēja, ka dažām iekārtām nebija veikta pirmreizējā tehniskā pārbaude, bet citām – kārtējā tehniskā pārbaude. Trasēs nereti trūka uzskatāmas informācijas par to drošu lietošanu, nebija uzstādīti nepieciešamie norobežojumi, kā arī polsterēti trasē vai trasei tuvu esoši (un tādēļ bīstami) objekti.
L.Rinkule stāsta: "Pārbaužu gaitā redzējām, ka slēpošanas trašu drošuma vērtēšanai trūkst vienotu kritēriju un katrs rīkojas atbilstoši savai izpratnei un atbildīgumam." Tā sākās drošuma vadlīniju izstrāde, kas noslēdzās decembrī.
Drošība uz kalna – abpusējā sadarbībā
Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas vadītājs un Kaķīškalna slēpošanas trases īpašnieks Rolands Rapa uzskata: "Ļoti ceru, ka vadlīnijas nekļūs par formālu dokumentu: viss ir atkarīgs no tā, cik nopietni katras trases pakalpojumu sniedzēji tās uztvers. Jo vairāk tādēļ, ka tās nav tikai PTAC rosinātas, bet tapušas ar nozares profesionālo asociāciju atbalstu un līdzdalību. Vairākās trasēs jau iepriekš patstāvīgi bija izstrādāti iekšējie drošuma standarti un noteikumi.
Galvenais ir tas, ka šis dokuments "saliek pa plauktiem" gan pakalpojuma sniedzēju, gan saņēmēju pienākumus un atbildību. Jāuzsver - tā ir abpusēja sadarbība. Ja arī nav iespējams precīzi norādīt, cik matraču un aizsargsietu katrā vietā ir jānovieto, vadlīnijās tomēr ir stingri pateikts, ka, izvērtējot vietējos apstākļus, tas noteikti jādara. Ka nedrīkst būt tikai pacēlājs, pelēki koki un balts sniegs… Katrai trasei malās ir koki, pacēlāja stabi, un tas ir jāņem vērā arī slēpotājiem – nedrīkst braukt pārgalvīgi. Nedrīkst pirmo reizi nomā paņemt slēpes un, draugu iedrošinātam, mesties lejā no stāvas nogāzes.
Latvijā ir ļoti mainīgi laikapstākļi, kas ietekmē sniega kvalitāti, tādēļ ir jānovērtē savas prasmes un braukšanas ātrums. Arī PTAC atzinis, ka lielākā daļa negadījumu uz kalna notiek pašu slēpotāju vainas dēļ. Izplatīts negadījumu cēlonis ir tas, ka slēpotāji vai nu nezina, vai neievēro pamatnoteikumu – atbildīgais ir tas, kurš brauc no aizmugures, un viņam ir jāizvēlas tāda trajektorija un ātrums, lai neuztriektos pa priekšu braucošajam slēpotājam.
Jāatzīst, ka cilvēki gadu gaitā kļūst arvien apzinīgāki, vairāk izmanto ķiveres, lai iespējami izvairītos no galvas traumām. No kritieniem nav pasargāts neviens, pat vislabākie slēpotāji."
Pienākumi un atbildība, kvalifikācija un rīcībspēja
Kā pamatprasība vadlīnijās ir minēta drošības dokumenta nepieciešamība, kurā iekļauta informācija par drošības pasākumiem, risku novērtējums un rīcība to novēršanai, vislielāko uzmanību pievēršot apdraudējumiem, kas rada nopietnākās sekas vai kam ir lielākā iespējamība notikt. Slēpošanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums dokumentēt nelaimes gadījumus, iekļaujot ziņas par negadījumu, gūtajām traumām, kā arī iespējamiem negadījuma cēloņiem.
Drošības dokumentam jāatrodas darbiniekiem brīvi pieejamā vietā, un tā saturs jāpārskata pirms katras slēpošanas sezonas vai mainoties situācijai vai apstākļiem. Darbiniekiem ir jābūt informētiem par dokumenta saturu un jābūt sagatavotiem rīcībai ārkārtas situācijā (rīcības plānu ārkārtas situācijās iekļauj drošības dokumentā). Jāatgādina, ka saskaņā ar MK noteikumiem "Trošu ceļu iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība" pakalpojuma sniedzējam ir jāziņo PTAC par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši, lietojot trošu ceļu.
Drošības dokumentā jābūt norādītai galvenajai par drošību atbildīgajai personai, kā arī darbiniekiem, kuri par drošību atbild maiņas laikā, un definētiem viņu pienākumiem. Visiem darbiniekiem ir jāpārzina dažādi veidi, kā izsaukt palīdzību, kā rīkoties ārkārtas situācijā.
Trases darbības laikā ir jābūt pieejamam vismaz vienam darbiniekam, kas apguvis MK noteikumu Nr.557 "Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā"4.3.apakšpunktā minēto pirmās palīdzības sniegšanas pamatzināšanu apmācību programmu plus papildu zināšanas saistībā ar slēpošanas trases specifiku (atbilstoši pastāvošiem riskiem) un ar to saistīto izmantojamo specifisko aprīkojumu pirmās palīdzības sniegšanai. Šajā jomā personālam jānodrošina atkārtotas apmācības ne retāk kā reizi piecos gados.
Instruktoriem - ar dokumentu apliecināta kvalifikācija
Pakalpojumu sniegšanas vietā ir jābūt šādam pirmās palīdzības aprīkojumam: pirmās palīdzības aptieciņai un garajam mugurkaula imobilizācijas dēlim. Trašu saimniekiem arī jānodrošina, lai cietušās personas evakuācija būtu iespējama ar piemērotiem tehniskajiem līdzekļiem – evakuācijas kamanām, motorizētiem transporta līdzekļiem, ar ko var pārvietoties pa nogāzi un dziļā sniegā.
Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir iepazīstināt patērētāju ar patiesu un pilnīgu informāciju par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, drošumu, lietošanas noteikumiem, kuros iekļautas ziņas par to, cik fiziski grūts ir pakalpojums (atkarībā no sarežģītības pakāpes trases marķējot ar atbilstošas krāsas zīmēm). Vadlīnijās par to ir lasāms daudz sīkāks izklāsts.
Plaša ir sadaļa par motorizēto transportlīdzekļu lietošanu trasēs, cita starpā norādot, ka sniega motocikliem, apkalpošanas tehnikai vai līdzīgiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar dzeltenām bākugunīm, kas piestiprinātas vismaz 1,8m augstumā no zemes, vai brīdinājuma karogu, vai vimpeli, kā arī skaņas signālu.
"Pastiprināta uzmanība jāpievērš tiem apdraudējumiem, kas rada visnopietnākās sekas vai kam ir lielākā iespējamība notikt."
Īpaša sadaļa dokumentā veltīta slēpošanas un sniega dēļošanas apmācību (instruktoru) pakalpojumiem. Instruktoriem klientiem ir jāizstāsta par iespējamiem riskiem un veidiem, kā no tiem izvairīties (piemēram, slēpju stiprinājumu regulēšana), individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (ķiverēm, brillēm, plaukstas locītavu un ceļu sargu) un to pareizu lietošanu, kā arī piemērotu apģērbu. Vadlīnijās arī ieteikts – slēpošanas un dēļošanas instruktoriem vajadzētu lietot visu aizsardzības ekipējumu, lai trases apmeklētājiem rādītu labu piemēru, tiem ir jābūt arī speciālām atpazīšanas zīmēm.
Konkrētas prasības noteiktas arī instruktoru kvalifikācijai – tai jābūt pielīdzināmam vismaz ISIA (Starptautiskās slēpošanas instruktoru asociācijas) standarta 1.līmenim vai citai kvalifikācijai. Lai to iegūtu, jābeidz īpaši speciālo zināšanu un apmācību kursi. Vadlīnijās iekļauts atsevišķs pielikums, kurā atspoguļoti instruktoru kvalifikācijas kritēriji. Pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina iespēja patērētājiem iepazīties ar instruktoru kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem.
Rakstā uzskatītās nav visas prasības par trašu drošumu – vadlīnijās tās attiecinātas arī uz nomas pakalpojumiem un darba aizsardzību.
Vadlīnijās minētās drošuma prasības uzrauga PTAC, un, ja šī iestāde atklāj, ka sniegtie pakalpojumi rada risku patērētāja veselībai, tā var uz laiku aizliegt pakalpojumu sniegšanu – līdz atbilstošu drošības pasākumu veikšanai.
Latvijas lielāko trašu saimnieki, asociācijas dalībnieki, par jauno dokumentu zina, jo, kā jau minēts, paši piedalījušies tā tapšanā. LV portāls uzrunāja dažus mazāku trašu apsaimniekotājus un pārliecinājās, ka tur par vadlīnijām ir tikai dzirdēts. Mazie komersanti satraukušies, ka vadlīniju prasības var vēl palielināt tēriņus, jo par pacēlāju tehniskajām pārbaudēm un ekspluatācijas atļauju jāmaksā teju 200 latu. Šī trasēm pagaidām ne visai draudzīgās ziemas apstākļos, kad klientu skaits bijis mazāks nekā citkārt garās brīvdienās, mazajiem komersantiem ir vērā ņemama summa. Jo problemātiski jau esot samaksāt elektrības rēķinu, kas sasniedzis pāris tūkstošus latu.
L.Rinkule informē, ka jau tuvākajās dienās visu slēpošanas trašu saimniekiem izsūtīs ielūgumus uz semināru saistībā ar vadlīnijām, bet pēc tam februārī PTAC sāks pārbaudes pakalpojumu sniegšanas vietās. "Mūsu nolūks nav trašu apsaimniekotājus bargi sodīt, bet apsekot situāciju – kā veicas vadlīniju izpildē, kādi ir plāni vienoto standartu ieviešanā un vispār drošība trasē. Uzskatu, ka šī vienošanās starp PTAC kā uzraudzības iestādi un nozari ir svarīgs solis uz priekšu. Nākamais jau būs tas, ka kopīgi panāksim, lai šīs vadlīnijas tiek ievērotas."
