Prakse liecina - autovadītājiem, it sevišķi pārejas laikā no vasaras uz ziemas sezonu, ir problēmas ar sapratni, ka ir vajadzīgas labas un laika apstākļiem piemērotas riepas.
FOTO: A.F.I.
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā:
Kā pirmais nozīmīgais jaunums ir jāmin tas, ka pirmreizējā tehniskā apskate jauniem (Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētiem) vieglajiem automobiļiem un piekabēm ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem, kā arī motocikliem, tricikliem un kvadricikliem būs jāveic pēc diviem gadiem (precīzāk – ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc tam, kad transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā).
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Valsts tehniskā apskate
Izmaiņas saistībā ar valsts tehnisko apskati ieviestas Ceļu satiksmes likuma 16.pantā. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs atgādina: līdz šim jebkuram transportlīdzeklim tehniskā apskate bija jāveic piecu dienu laikā pēc tā reģistrēšanas. Viņš norāda, ka turpmāk valsts tehniskās apskates vieglajiem automobiļiem un piekabēm ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem būs jāveic katru gadu, bet motocikli, tricikli un kvadricikli pēc gana ilgstošām un nopietnām diskusijām likumdevēju starpā nonākuši privileģētā situācijā: gan jauniem, gan lietotiem šīs kategorijas transportlīdzekļiem valsts tehniskā apskate jāveic katru otro gadu.
Savukārt jaunam kravas automobilim, piekabei ar pilnu masu virs 3500 kilogramiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklim pirmreizējā valsts tehniskā apskate veicama gada laikā pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, bet nākamās – ik pēc gada.
Ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc reģistrācijas Latvijā, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē, valsts tehniskās apskates no 1.janvāra ir jāveic jaunam autobusam, vieglajam taksometram un autoapmācībai paredzētam un attiecīgi reģistrētam transportlīdzeklim. Otrā apskate veicama ne vēlāk kā pēc gada, bet turpmākās – reizi sešos mēnešos, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.
Transportlīdzekļa identifikācijas numura piešķiršana un iekalšana CSDD
Līdz šim īpašniekiem lielas raizes un sarežģījumi bija tad, ja, piemēram, automobilim restaurācijas gaitā vai kādu tehnisku bojājumu dēļ bija nozaudēts vai arī vispār nebija iekalts transportlīdzekļa identifikācijas numurs. Līdz ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 10.pantā, kā arī 15. un 16.pantā, ar identifikācijas numuriem saistītās problēmas no 1.janvāra risināmas vienkārši.
J.Golubevs skaidro sīkāk: "Tagad CSDD ar likumu ir pilnvarota piešķirt un iekalt šo identifikācijas numuru transportlīdzekļiem, kuriem tā nav vispār, vai arī gadījumos, kad, piemēram, tas ir izrūsējis vai nav iestrādāts mašīnā, taču dokumentos ir uzrādīts. Tad CSDD būs tiesīga šo numuru iekalt jeb iestrādāt transportlīdzeklī, lai tas patiešām būtu unikāli atpazīstams."
CSDD pārstāvis informē, ka šobrīd tiek gatavoti Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kā šī procedūra notiks. "Tad patiešām varēsim reģistrēt šos transporta līdzekļus, atjaunojot numurus, ja tie būs atpazīstami, un piešķirt, ja līdz šim nav piešķirti. Ja automašīnai nav identifikācijas numura, tā patiešām ir problēma, jo, piemēram, aizbraucot uz citu valsti, tas var sagādāt problēmas."
Šis jauninājums aplūkojams kontekstā ar jaunbūvi – galvenokārt individuāli izgatavotām piekabēm, kuras "ik pa laikam parādījās kā problēmu jautājums", stāsta J.Golubevs. "Piemēram, cilvēks savas saimniecības vajadzībām ir izgatavojis piekabi ar svaru līdz 3500 kilogramiem, bet to nevarēja reģistrēt. Jo saskaņā ar iepriekš spēkā esošo likumu ar jaunbūvi drīkstēja nodarboties tikai komersanti, kas reģistrēti noteiktā kārtībā un saņēmuši arī starptautisko izgatavotāju identifikācijas kodu – tātad atzīti par ražotājiem. Šādi komersanti Latvijā ir. Bet, ja cilvēkam individuāli vajadzēja piekabīti un viņš to spēja uzbūvēt atbilstoši visiem parametriem, faktiski šāda iespēja nepastāvēja, jo nebija iespējams piekabei piešķirt identifikācijas numuru un to reģistrēt."
Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Par OCTA mopēdiem un riepu protektoru kvalitāti
Jaunums ir tas, ka no 1.janvāra mopēdu vadītājiem tiek ieviesta atbildība (sods) par braukšanu bez obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA). Tas noteikts Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.24pantā.
Noteikts arī, ka naudas sods par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē līdzšinējo 20 latu vietā būs no 40 līdz 100 latiem, un lielāki sodi būs par transportlīdzekļa ekspluatāciju atbildīgām personām.
Savukārt sods par braukšanu ar transportlīdzekli, kam nav pietiekams riepu protektora dziļums, no 2013.gada tiek attiecināts uz jebkuru transportlīdzekli.
J.Golubevs minētās izmaiņas raksturo šādi: "Kā zinām, 2012.gadā stājās spēkā likuma grozījumi par to, ka OCTA nepieciešama arī mopēdiem, taču likumā nebija paredzēta atbildība gadījumos, ja šī prasība tiek pārkāpta. Šobrīd ar likuma grozījumiem atbildība ir paredzēta – naudas sods no 20 līdz 40 latiem."
Tāpat CSDD pārstāvis norāda: autovadītājiem, it sevišķi pārejas laikā no vasaras uz ziemas sezonu, ir problēmas ar sapratni, ka ir vajadzīgas labas un laika apstākļiem piemērotas riepas, kas nodrošina iespējami drošu braukšanu. Policijai ir nepieciešamās protektoru dziļuma mērīšanas ierīces, un tā komerciālajiem transportlīdzekļiem jau līdz šim pārbaudīja riepu kvalitāti.
Likuma grozījumi paredz to, ka no 1.janvāra policija varēs pārbaudīt riepu protektorus un arī piemērot samērā bargus sodus jebkuram citam transportlīdzeklim. Līdz šim riepu protektorus pārbaudīja tikai CSDD tehniskajā apskatē.
"Pirmreizējā tehniskā apskate jauniem vieglajiem automobiļiem, kā arī motocikliem, tricikliem un kvadricikliem būs jāveic pēc diviem gadiem."
Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kam ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 10 līdz 40 latiem; personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, – no 40 līdz 100 latiem, bet juridiskajai personai – no 50 līdz 500 latiem, noteikts Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.24pantā.
Līdz šim par galveno atbildīgo personu saistībā ar riepu kvalitāti un saņemamo sodu bija noteikts transportlīdzekļa vadītājs, skaidro J.Golubevs. "Juridiskām personām atbildība nebija paredzēta, un radās situācijas, kad atbildīgā persona pieprasīja – riepas vajag, bet juridiskā persona tās nepirka. Turpmāk policijai būs tiesības sastādīt protokolu juridiskajai personai un uzlikt sodu līdz 500 latiem. Tas varbūt būs stimuls nopirkt kaut vai pāris jaunu riepu."
Edmunds Ozolnieks, Drošas braukšanas skolas pārstāvis, ar izmaiņām ir apmierināts: "Riepas ir vienīgais, kas automašīnu notur uz ceļa; īstenībā tie ir četri plaukstas lieluma nospiedumi, uz kā ir balstīta autobraucēju drošība un dzīvība. Tādēļ ir svarīgi, lai riepas atbilstu mūsu klimatiskajiem apstākļiem. To autovadītāji bieži vien nenovērtē, izvēloties nevis kvalitatīvākās un ziemas apstākļiem piemērotākās, bet lētākās riepas. Turklāt cilvēki, taupot naudu, mēģina ar vienām un tām pašām riepām braukt ne tikai trīs, bet pat četras sezonas, uzskatīdami, ka labi ir, ja redzams jel kāds protektora raksts. Tādējādi viņi pakļauj briesmām ne tikai sevi un savus ģimenes locekļus un draugus, bet apdraud arī citus satiksmes dalībniekus.
"CSDD ar likumu ir pilnvarota piešķirt un iekalt identifikācijas numuru transportlīdzekļiem."
Protams, ir jādomā ne tikai par ziemas, bet arī vasaras riepām. Materiālus zaudējumus nodilušas riepas var radīt jebkuros apstākļos. Lētāk taču ir nopirkt jaunas riepas nekā remontēt mašīnu, ja tā ir sadauzīta.
Tādēļ uzskatu, ka grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā bija ļoti vajadzīgi: ja autovadītāji zinās, ka policija jebkurā brīdī var pārbaudīt auto riepu protektoru kvalitāti un vajadzības gadījumā uzlikt sodu, tas būs papildu stimuls satiksmes drošības veicināšanā."
Par vadītāja apliecībā norādīto ierobežojuma kodu
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4pantā ir lasāms īss grozījums: par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, nav iegūtas profesionālo vadītāju tiesības vai transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam kodam, uzliek naudas sodu no 30 līdz 200 latiem.
J.Golubevs skaidro: "Šis jauninājums, no vienas puses, ir formāls, no otras – svarīgs. Jau aptuveni gadu CSDD piedāvā nokārtot vadītāja tiesības auto vadīšanai tikai ar automātisko pārnesuma kārbu. Līdz šim normatīvajos aktos nebija noteikta atbildība par to, ja vadītājam apliecībā iespiests šis 95.kods (vai 101.kods attiecīgi profesionālajiem vadītājiem), bet cilvēks izvēlas braukt ar automašīnu, kam ir mehāniskā kārba. Teorētiski to nedrīkst darīt, jo likums neatļauj. Jo tā ir gluži cita eksāmena kārtošanas kārtība, arī gluži citas mašīnas tehniskās īpatnības.
"No 1.janvāra policija varēs pārbaudīt riepu protektorus un piemērot samērā bargus sodus jebkuram transportlīdzeklim."
Vadītāju eksāmenus tikai braukšanai ar automātisko pārnesuma kārbu mēs ieviesām 2012.gadā, un nu jau ir vairāki tūkstoši cilvēku, kas ieguvuši šādas apliecības. Bet, ja viņi vēlas braukt ar automašīnu, kam ir mehāniskā pārnesuma kārba, atkal jākārto eksāmens.
Ja šie vadītāji pārkāps minēto ierobežojuma kodu, tad ar likuma grozījumiem no 1.janvāra ir noteikta atbildība, pielīdzinot šāda veida braukšanu transportlīdzekļa vadīšanai bez atbilstošas kategorijas."
Atbildība samazināta par papildsekcijas signāla pārkāpumu
Par braukšanu attiecīgā virzienā, ja luksofora papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, sods ir samazināts – mopēda vadītājs var saņemt brīdinājumu vai sodu piecu latu apmērā, bet citu transportlīdzekļu vadītāji – sodu no 20 līdz 40 latiem.
"Ar papildsekcijām situācija jau diezgan sen bija diskutabla," saka J.Golubevs. "Pastāvēja vienāda atbildība gan par papildsekciju, gan par pamata luksofora signālu neievērošanu, arī šie četri pārkāpumu uzskaites punkti. Šobrīd atbildība ir samazināta par papildsekcijas signāla pārkāpumu, bet attiecībā uz pamatsekcijas signālu saglabāts iepriekšējais sods - no 20 līdz 100 latiem. Pārkāpējiem attiecībā uz papildsekcijas signālu netiks reģistrēti arī pārkāpumu uzskaites punkti."
Taču viņš brīdina, ka tiek gatavoti grozījumi attiecīgajos Ministra kabineta noteikumos, lai par šādu pārkāpumu tomēr paredzētu soda punktu piešķiršanu.