Uzņēmuma nosaukuma veidošanā jāņem vērā ierobežojumi

Komersanta nosaukuma veidošanas nosacījumi

Komersanta nosaukuma izveides nosacījumus nosaka Komerclikums. Tie ietverti likuma ceturtajā sadaļā "Firma". Komerclikumā ar firmas jēdzienu saprot komercreģistrā ierakstītu komersanta nosaukumu, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.

Komerclikuma 27.pants paredz, ka, veidojot komersanta nosaukumu, tajā ir jāietver norādes uz komersanta veidu, to norādot firmas sākumā vai beigās:

1. Individuālā komersanta firmā ietver norādi "individuālais komersants" vai tās saīsinājumu "IK";
2. Pilnsabiedrības firmā ietver norādi "pilnsabiedrība" vai tās saīsinājumu "PS";
3. Komandītsabiedrības firmā ietver norādi "komandītsabiedrība" vai tās saīsinājumu "KS";
4. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi "sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tās saīsinājumu "SIA";
5. Akciju sabiedrības firmā ietver norādi "akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu "AS". 

Komersanta nosaukuma veidošanas ierobežojumi

Veidojot komersanta nosaukumu, ir jāņem vērā vairāki ierobežojumi. Viens no tiem – jaunais nosaukums nedrīkst būt tāds pats, kā jau esoša uzņēmuma nosaukums.

Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Indra Aužele skaidro: saskaņā ar Komerclikuma 28.pantu komersanta firmai skaidri un noteikti jāatšķiras no citām Komercreģistrā vai citos komercreģistra iestādes kārtotajos reģistros jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām vai nosaukumiem. Savukārt likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta piektajā daļā noteikts, ka, pārbaudot Komerclikuma 28.pantā norādītos apstākļus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu tad, ja:

1. komersanta pieteiktā firma sakrīt ar komercreģistrā un citos UR pārzinātajos reģistros ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu);
2. starp komersanta pieteikto firmu un komercreģistrā un citos UR pārzinātajos reģistros jau ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu) vienīgā atšķirība ir atstarpes un pieturzīmes starp nosaukumā (firmā) lietotajiem burtiem, cipariem vai lielo un mazo burtu lietošana.

Pārējos komersanta nosaukuma veidošanas ierobežojumus noteic Komerclikuma 29.pants. Tātad – uzņēmuma nosaukums nedrīkst:

• ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu;
• būt pretrunā ar labiem tikumiem;
• ietvert vārdus "Latvijas Republika" un to tulkojumu svešvalodā;
• ja firmā ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, tas nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu, izņemot viensētu nosaukumus;
• ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu "valsts" vai "pašvaldība";
• preču zīmju vai to daļu izmantošanu firmā regulē likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm", paredzot, ka preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt izmantot sev piederošu preču zīmi cita uzņēmuma nosaukumā;

Uzņēmuma nosaukuma rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

I.Aužele stāsta, ka diezgan reti ir gadījumi, kad Uzņēmumu reģistram nākas atlikt ieraksta izdarīšanu tieši uzņēmuma nosaukuma nepilnību dēļ. Iemesli atlikšanai mēdz būt nosaukuma sakritība, kā arī simbolu lietojums uzņēmuma nosaukumā.  

"Veidojot komersanta nosaukumu, tajā ir jāietver norāde uz komersanta veidu."

Ja uzņēmumu atsavina, tā nosaukums nav jāmaina, skaidro I.Aužele. Komerclikuma 30.pants noteic, ka šādos gadījumos var turpināt izmantot līdzšinējo nosaukumu.

Valoda un komersanta nosaukums

Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis norāda, ka Valsts valodas likuma 18.panta 2.daļā ir noteikts: Latvijas teritorijā dibināto iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 18.panta 5.daļu ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.294 "Noteikumi par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu".

Šo noteikumu 9.punktā ir teikts, ka Latvijas teritorijā dibināmo valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij un pašvaldībai, nosaukumus veido un lieto latviešu valodā, izņemot citus likumos noteiktos gadījumus. Savukārt lībiešu krasta teritorijā šos nosaukumus var veidot un lietot arī lībiešu valodā.

"Ja privātuzņēmuma nosaukuma veidošanā lieto svešvalodu, tad nosaukumam rakstībā ir jālieto tikai latīņu alfabēta burti."

Šo pašu noteikumu 11.punkts paredz, ka sabiedrisko organizāciju, privāto organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu rakstībā sabiedriski administratīvās uzraudzības ietvaros lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti.

"Tātad Latvijas teritorijā dibināto privātuzņēmumu, kuros lielākā kapitāla daļa nepieder valstij vai pašvaldībai, nosaukumu rakstībā lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti. Ja iepriekš minētā privātuzņēmuma nosaukuma veidošanā lieto svešvalodu, tad nosaukuma rakstībā izmantojami tikai latīņu alfabēta burti," uzsver A.Kursītis.

Individuālo uzņēmumu un zemnieku saimniecību nosaukuma veidošana

"Līdzīgs regulējums, kāds ir komersantu nosaukuma izvēlei, ir arī attiecībā uz pārējiem Uzņēmumu reģistra kārtotajos reģistros ierakstāmiem subjektiem," skaidro I.Aužele.

Likuma "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību" 8.pantā ir noteikts:

• individuālajam (ģimenes) uzņēmumam ir nosaukums, kurā iekļauts īpašnieka uzvārds, uzņēmuma darbības veids, kā arī pilsētas vai novada nosaukums;
• zemnieka vai zvejnieka saimniecības nosaukumā ir iekļauts māju un pagastu nosaukums.