Klasiskais cūku mēris. Vai bīstams tikai cūkām?

Kas ir klasiskais cūku mēris?

Slimības konstatēšana un ierobežošana ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetencē. PVD pārstāve Ilze Meistere skaidro, ka klasiskais cūku mēris ir lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo kā meža, tā mājas cūkas. Infekcijas avots ir slimi dzīvnieki, kas vīrusu izdala ar fēcēm, urīnu un izdalījumiem no acīm un deguna. Inficēšanās var noritēt aerogēnā (aerogēns – tāds, kas izplatās pa gaisu) vai alimentārā (alimentārs – ar uzturu sasitīts) ceļā. Inkubācijas periods ilgst aptuveni 3-10 dienas, un slimība var noritēt ar akūtu, hronisku vai vieglu gaitu. Ļoti augsts inficēšanās risks ir slimo un uzņēmīgo cūku tiešs kontakts. Vīrusu uz citām teritorijām var netieši pārvest ar cūkkopības inventāru, krātiņiem, apģērbu vai mašīnām, kas pārvadā dzīvniekus.

I.Meistere norāda: teorētiski ir iespējams, ka, piemēram, suns, kas palaists savā vaļā, dienu pavada mežā, uziet tur nobeigušās, ar klasisko cūku mēri inficētas meža cūkas ķermeņa vai blakusproduktu daļas, visu kārtīgi "izzina" un ar savu kažoku slimību atnes uz saimniecību. Tādā pašā veidā slimību var izvazāt dzīvnieki – gaļēdāji. No tā izriet, ka drošības apsvērumu dēļ šajā periodā mājdzīvnieku pārvietošanos savvaļā vajadzētu ierobežot.

"Speciālisti atgādina, ka pārtikas apritē drīkst nonākt tikai PVD uzraudzībā esošā kautuvē kautu dzīvnieku gaļa."

Slimības pazīmes: cūkām ir augsta ķermeņa temperatūra (40°C), konjunktivīts, kustību koordinācijas un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi. Uz saslimušā dzīvnieka ādas, īpaši uz ausīm, astes, vēdera un kāju iekšpusē, novērojami asins izplūdumi. Slimās sivēnmātes var abortēt, sivēni piedzimt vārgi, atsevišķos gadījumos – nedzīvi. Saslimšana parasti beidzas ar cūku nobeigšanos.

Slima dzīvnieka gaļu labāk uzturā nelietot

I.Meistere norāda: klasiskais cūku mēris nav bīstams cilvēkiem, tomēr slimu dzīvnieku gaļu uzturā lietot nav ieteicams. Speciālisti atgādina, ka pārtikas apritē drīkst nonākt tikai PVD uzraudzībā esošā kautuvē kautu dzīvnieku gaļa. Visiem dzīvniekiem, kuri nonāk kautuvē, valsts pilnvarots veterinārārsts veic pirmskaušanas veterināro apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi. Tātad – ja patērētājs iegādājas legālas izcelsmes gaļu, nav jābaidās par to, vai tā ir droša lietošanai uzturā.

PVD speciālisti ir izstrādājuši ieteikumus drošai cūkgaļas pagatavošanai:

1. Gaļa jāiegādājas legālā tirdzniecības vietā – veikalā vai tirgū.
2. Pirms termiskās apstrādes gaļu ieteicams sagriezt nelielos gabaliņos, lai termiskās apstrādes laikā arī gaļas dziļākajos slāņos tiktu sasniegta dažādu slimību ierosinātāju iznīcināšanai nepieciešamā temperatūra. 
3. Gaļas iekšējai temperatūrai termiskās apstrādes laikā jāsasniedz +77°C, un no brīža, kad šī temperatūra sasniegta, gaļa jāturpina karsēt vismaz divas stundas.
4. Mājās kautu cūku un meža cūku gaļu pirms lietošanas uzturā vienmēr laboratoriski pārbaudīt!

I.Meistere skaidro: lai arī klasiskais cūku mēris neapdraud cilvēka veselību, inficēta dzīvnieka gaļu nevajadzētu lietot uzturā gan ētisku, gan praktisku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, šādos gadījumos piesardzība nekad nenāk par ļaunu. Otrkārt, lai tiktu pie gaļas, dzīvnieks ir jānokauj un jāapstrādā. Tas parasti nenotiek sterilā vidē, tādēļ pastāv risks arī šādā veidā slimību iznest ārpus saimniecības.

Kas jāzina mājas cūku turētājiem?

Uzmanīgiem jābūt visiem mājas cūku turētājiem, sevišķi Latgales reģionā. I.Meistere norāda, ka saimniekiem jāseko līdzi cūku veselības stāvoklim un nekavējoties jāinformē veterinārārsts, ja cūkas izskatās neveselas vai nobeidzas.

Tā kā slimības ierosinātāju no novietnes uz novietni var pārnest ar piesārņotu barību, ūdeni, inventāru, apģērbu un transporta līdzekļiem, termiski neapstrādātām, cūkgaļu saturošām virtuves ēdienu atliekām, lai mājas cūkas pasargātu, jārīkojas šādi:

1. Cūkas jātur iekštelpās; nedrīkst pieļaut to kontaktu ar meža cūkām.
2. Cūkām nedrīkst izbarot nomedīto meža cūku gaļas atliekas un virtuves atkritumus.
3. Cūku novietnē nevajag ielaist nepiederošas personas vai arī jāparūpējas par vienreiz lietojamo apģērbu.
4. Apģērbu, kas valkāts medībās, nedrīkst vilkt, dodoties apkopt cūkas.
5. Pie ieejas novietnēs jāizvieto dezinfekcijas paklāji.
6. Regulāri jāveic deratizācija.

Ierobežojot slimību – zaudējumi neizbēgami

Slimības uzliesmošanas gadījumā tās apkarošanu veic saskaņā ar MK noteikumiem Nr.991 "Klasiskā cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība". Lai ierobežotu klasiskā cūku mēra tālāku izplatīšanos, slimības skartajās saimniecībās stingrā PVD speciālistu uzraudzībā tiks nokautas visas cūkas. Cūkgaļa, kā arī visas substances, dzīvnieku barība un atkritumi, kas varētu būt piesārņoti ar slimības ierosinātāju un iegūti laikā no iespējamā dzīvnieku saslimšanas brīža līdz ierobežojumu noteikšanai, tiks pārstrādāti kā augsta riska materiāls. Pēc cūku iznīcināšanas un līķu sadedzināšanas tiks veikta novietnes telpu, transporta līdzekļu un ekipējuma mazgāšana un dezinfekcija.

"Saimniecība saņems kompensāciju no valsts, lai segtu klasiskā cūku mēra radītos zaudējumus."

Speciālisti skaidro, ka trīs kilometru rādiusā ap slimības skartajām saimniecībām ir noteikta aizsardzības zona, bet 10 kilometru rādiusā – uzraudzības zona, kurās tiks kontrolēta dzīvnieku transporta līdzekļu kustība. Šajās zonās ir aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest tās ārpus aizsardzības zonas. Cūkas no aizsardzības zonas nedrīkst izvest vismaz 30 dienas pēc slimības skarto saimniecību dezinfekcijas. Savukārt dzīvnieku tranzīts caur zonu tiks atļauts.

Bez PVD atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Pēc cūku un iespējami inficēto materiālu pārvadāšanas nekavējoties jāveic transporta līdzekļu dezinfekcija. No aizsardzības zonas drīkst izbraukt tikai dezinficēti šāda veida transporta līdzekļi. PVD brīdina: jebkurai personai, kura ierodas vai atstāj aizsardzības zonā esošu saimniecību, kurā tiek turētas cūkas, jāievēro biodrošības pasākumi, un tie nozīmē vienreiz lietojama apģērba izmantošanu, kā arī apavu un roku dezinfekciju.

Pārtikas un veterinārais dienests karantīnas zonā ir pārbaudījis 1463 saimniecības, vispārīgais veselības stāvoklis pārbaudīts 1450 cūkām. Mājas cūku novietņu pārbaudes turpinās.

Cūkkopības nozarei šīs slimības uzliesmojums nenoliedzami rada lielus draudus, taču ir skaidrs, ka nav cita veida cīņā ar šo slimību kā dzīvnieku iznīcināšana. PVD speciālisti atgādina, ka slimības konstatēšanas gadījumā saimniecība saņems kompensāciju no valsts, lai segtu klasiskā cūku mēra radītos zaudējumus.