Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tupinot klasiskā cūku mēra apkarošanas pasākumus, aprīļa vidū PVD uzsāk mežacūku vakcināciju inficētajā teritorijā.
FOTO: SXC
Klasisko cūku mēri joprojām konstatē mežacūkām
Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis uzsver, ka galvenā PVD rūpe joprojām ir klasiskais cūku mēris, kas uzliesmoja trīs saimniecību mājas cūkām pagājušajā gadā Latgalē un sagādāja pietiekami lielas problēmas gan lopkopjiem, gan dienestam. Ja saimniecībās cūku mēris ir apkarots, tad daudz smagāka situācija ir ar mežacūkām, kuru populācijā šī slimība joprojām cirkulē, un tas rada nopietnu apdraudējumu arī mājas cūkām. Slimības skartajā teritorijā vēl arvien tiek konstatētas ar klasisko cūku mēri inficētas mežacūkas. Līdz šī gada 21.martam laboratoriski konstatētas 96 ar klasisko cūku mēri inficētas mežacūkas.
M.Balodis skaidro: turpinot klasiskā cūku mēra apkarošanas pasākumus, aprīļa vidū PVD uzsāka meža cūku vakcināciju inficētajā teritorijā.
Latvijā ienācis Šmalenbergas vīruss
M.Balodis norāda, ka saslimšana, ko izraisa Šmalenbergas vīruss, ir jauna, līdz 2011.gadam nereģistrēta vīrusa izraisīta saslimšana atgremotājdzīvniekiem. Sākotnēji to atklāja Vācijā, un jau tagad šī saslimšana konstatēta praktiski visās Eiropas Savienības valstīs un Norvēģijā. Valstis, kas šogad ziņojušas par konstatēto vīrusu, ir Austrija, Čehija, Igaunija un Polija.
M.Balodis atzīst, ka slimība vēl nav pietiekami izpētīta. Pagaidām uzskata, ka tā izplatās tikai ar kukaiņu starpniecību, kas nozīmē, ka laikā, kad kukaiņi nelido, tā neizplatās, bet līdz ar pavasara iestāšanos slimības, iespējams, turpinās izplatīties.
Otrs veids, kā slimība tiek pārnesta, ir no mātes uz augli, kas var beigties ar abortu vai pēcnācēja kroplību. Citiem dzīvniekiem slimība izpaužas ar drudzi, bet produktīviem dzīvniekiem – arī ar izslaukuma samazināšanos.
"Ja saimniecībās cūku mēris ir apkarots, mežacūku populācijā šī slimība joprojām cirkulē un rada nopietnu apdraudējumu arī mājas cūkām."
Epidemioloģiskās izmeklēšanas ietvaros šogad laboratorijā pārbaudīti 112 galvenokārt abortējušo atgremotājdzīvnieku asins paraugi, no kuriem 97 (90 liellopiem, 7 aitām) paraugos konstatētas Šmalenbergas vīrusa antivielas. Vienā paraugā ir konstatēts arī pats Šmalenbergas vīruss, un tas ir pirmais apstiprinātais šī vīrusa gadījums Latvijā.
Jāatceras, ka, lietojot uzturā inficētu dzīvnieku pienu vai gaļas produktus, cilvēks ar Šmaelenbergas vīrusu saslimt nevar.
Zilās mēles slimība
Zilās mēles slimība jeb infekciozais katarālais drudzis ir mājas un savvaļas atgremotāju slimība, kuras raksturīgās pazīmes ir drudzis, gļotādas iekaisums, tūska un deģeneratīvas skeleta muskulatūras pārmaiņas. Slimību ierosina vīruss, taču tā nav uzskatāma par lipīgu – dzīvnieks nevar aplipināt dzīvnieku, un šī slimība nav bīstama cilvēkiem. Slimību izplata insekti – miģeles jeb knišļi.
M.Balodis skaidro, ka, iestājoties siltākam laikam, aktivizējas arī asinssūcēji kukaiņi – miģeles, kas pārnēsā dažādas dzīvnieku infekcijas slimības, tostarp zilās mēles slimību, tādēļ ap šo laiku PVD atsāks paraugu ņemšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai. Ja liellopam, aitai vai kazai analīze uzrādīs pozitīvu rezultātu, tiks veikta arī turpmāka laboratoriskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai vīruss ir tas pats 2012.gadā konstatētais 14.serotipa vakcīnas izcelsmes vīruss vai cits vīrusa serotips. Kopumā infekciozajam katarālajam drudzim ir atklāti vairāk nekā divdesmit serotipi.
Jāiegūst no cūku brucelozes brīvas novietnes statuss
Bruceloze ir hroniska, lipīga infekcijas slimība, kas raksturojas ar dzīvnieku abortu, dzimumorgānu iekaisumu un neauglību. Latvijā ir aizliegta dzīvnieku vakcinācija pret brucelozi un ar brucelozi slimo dzīvnieku ārstēšana. Pēdējo reizi cūku bruceloze Latvijā reģistrēta 2010.gadā.
M.Balodis uzsver, ka visām saimniecībām, kuru īpašnieki nodarbojas ar cūku vai no tām iegūtu produktu tirdzniecību, ir jāiegūst no cūku brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, kā to paredz MK noteikumi Nr.63 "Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus cūkām".
"Iestājoties siltākam laikam, aktivizējas asinssūcēji kukaiņi, kas pārnēsā dažādas dzīvnieku infekcijas slimības, tostarp zilās mēles slimību."
Lai iegūtu no cūku brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jāpiesakās tuvākajā PVD pārvaldē, iesniedzot iesniegumu par šāda statusa piešķiršanu. Iesniegumam obligāti jāpievieno testēšanas pārskatu kopijas par pēdējo 12 mēnešu laikā cūku novietnē veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem brucelozes noteikšanai.
No brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu ir svarīgi iegūt dzīvnieku novietnēm, kas nodarbojas ar komercdarbību, bet mazajām lauku saimniecībām, kas tur pāris nobarojamas cūkas pašpatēriņam, tas nav aktuāli.
Saskaņā ar PVD sniegto informāciju izmaksas cūku brucelozes noteikšanai sedz dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.
Ja dzīvnieku turētājam ir aizdomas par dzīvnieku inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi vai ir apstiprināta šī diagnoze un dzīvnieku īpašnieks ir veicis visus nepieciešamos slimības profilakses pasākumus, valsts sedz brucelozes apkarošanas pasākumu izmaksas. Savukārt, ja nav veikti slimības profilakses pasākumi – dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pats sedz visus ar brucelozes apkarošanas pasākumiem saistītos izdevumus.
Veterināro zāļu atbildīga lietošana
M.Balodis norāda, ka izplatībā parādās arvien vairāk dažādu baktēriju un mikrobu, kas var apdraudēt dzīvnieku izcelsmes produktu nekaitīgumu un kuru izcelsmes viens no iemesliem varētu būt veterināro zāļu nepamatota un nepareiza lietošana. Šī problēma pašlaik ir aktuāla ne vien Latvijā, bet visā pasaulē.
"Saimniecībām, kuru īpašnieki nodarbojas ar cūku vai no tām iegūtu produktu tirdzniecību, ir jāiegūst no cūku brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss."
Svarīgi, lai vispirms veterinārārsts dzīvniekam uzstādītu diagnozi un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu, nosakot nepieciešamās veterinārās zāles, to devas un ārstēšanas kursa ilgumu. Jālieto tikai Latvijā atļautas un legālā zāļu apritē iegādātas zāles.
PVD dzīvnieku turētājiem, veterinārārstiem un veterināro zāļu tirgotājiem atgādina, ka veterinārās zāles ir jālieto atbildīgi, lai:
