LV portāla infografika
Saeimā šoreiz jāstrādā ar diviem budžeta dokumentiem - 2013.gada valsts budžeta likumprojektu un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam", kas ietver vidēja termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus, valdības fiskālās politikas mērķus, valsts budžeta ieņēmumu prognozes, valsts budžeta finansiālās bilances apjomu (% no iekšzemes kopprodukta), maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu (t.sk. katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei).
Konsolidētajā budžetā deficīts vēl ir paredzēts nākamajā un 2014.gadā, bet 2015.gadā plānots, ka budžets būs ar nelielu pārpalikumu. Sociālās apdrošināšanas budžets plānots ar pārpalikumu jau no 2014.gada. (Sākot ar 2014.gadu, piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, kas aprēķinātas līdz 2011.gada 31.decembrim, vairs nemaksās no sociālā budžeta, bet pamatbudžeta.)
Pavadošo likumprojektu paketē iekļauti 30 likumprojekti. Deputātu priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.oktobris. Budžetu otrajā, galīgajā lasījumā paredzēts izskatīt 15.novembrī.
Budžeta disciplīna – pašu rokās
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, uzrunājot deputātus, uzsvēra, ka, izstrādājot budžeta ietvaru līdz 2015.gadam, tiek ieviesta reāla vidēja termiņa budžeta plānošana.
Nākamā gada budžets veidots, prognozējot, ka iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3,7%, inflācija nepārsniegs 2 procentus. Pamatojoties uz šīm prognozēm un nodokļu politikas izmaiņu ietekmi, paredzēts, ka nākamajā gadā budžeta deficīts nepārsniegs 1,4% no IKP (šogad – 1,9%).
Tie ir augsti mērķi, taču pie tiem ir jāpieturas, lai arī "politiķi var atrast tūkstoš veidus, kā visus padarīt laimīgus uz nodokļu maksātāju rēķina", piebilda premjers.
Nākamgad Latvija ar budžetu rīkosies bez starptautisko aizdevēju stingras uzraudzības, taču starptautiskie finanšu tirgi vēro, vai esam spējīgi ar budžetu strādāt patstāvīgi. Tas ir nopietns tests politiskajai videi.
Nākamā gada budžeta projekta izdevumos ierēķinātajos tēriņos ir arī 250 miljoni latu, kas ir procentu maksājums par starptautisko aizdevumu. Savukārt viens miljards latu no šī aizdevuma jāpārfinansē. No tā, cik sekmīgi izdosies pieņemt budžetu, būs atkarīgs, cik izdevīgi izdosies šo miljardu pārfinansēt. Premjers aicināja atturēties no vieglprātīgas rīcības ar budžetu, jo pat nelielas procentlikmju sadārdzināšanās dēļ starptautiskā parāda un procentu atmaksāšanai desmit gados var nākties pārmaksāt 100 miljonus latu.
Budžeta iespējamā atkarība no pasaules un pašiem
Finanšu ministrijas speciālisti sagatavotajā izklāstā par budžetu kā pirmo sniedza ārējās ekonomiskās vides novērtējumu: nenoteiktība Eiropas parādu krīzes dēļ, ekonomiskās vides pasliktināšanās lielākajā daļā Eiropas valstu, neskaidrības ar ASV budžeta konsolidāciju (fiskālo politiku).
Starp negatīvajiem riskiem minētas straujas izejvielu cenu svārstības pasaules tirgū, izaugsmes tempu mazināšanās lielajās attīstības ekonomikās, negatīva attīstība lielākajās Latvijas eksporta partnervalstīs un eirozonas sadalīšanās. Lai gan eirozonas izjukšanas iespēja šobrīd ir uzskatāma par niecīgu, tās realizēšanās negatīvā ietekme būtu ļoti spēcīga. Šādā gadījumā ir liela varbūtība, ka ekonomikas izaugsme Latvijā būtu ievērojami zemāka, nekā šobrīd prognozēts, un, visticamāk, Latvijas ekonomika atkal nonāktu recesijā, uzskata Finanšu ministrija.
Ekonomikas izaugsme Latvijā ir viena no straujākajām ES: gada pirmajā ceturksnī – 6,9% no IKP, pusgadā – 5 procenti. Latvijā ir otrais labākais rūpniecības pieauguma rādītājs (aiz Slovākijas). Eksporta tempi gan pakāpeniski samazinās, taču svarīgi, ka Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ir pozitīvs ekonomikas pieaugums un mūsu valsts necieš no ES ekonomikas vidējā samazinājuma (-0,6%) un eirozonas ekonomikas dilšanas (-0,8%).
Mazumtirdzniecībā ir stabils pieaugums, ekonomikai atžirgt palīdz privātā patēriņa pieaugums. Samazinās joprojām ir augstais kredītu slogs. Un joprojām liels ir bezdarbs – 16 procenti.
Finanšu ministrija patur prātā arī pozitīvo: Latvijas ražotāju elastība un konkurētspējas pieaugums; labvēlīgāka ekonomiskā attīstība galvenajās eksporta partnervalstīs. Latvijas eksporta tirgi pašreizējā eirozonas ekonomiskās krīzes situācijā ir salīdzinoši veiksmīgi, iekļaujot gan tuvākās kaimiņvalstis Baltijā, gan Krieviju, gan Skandināvijas valstis, savukārt krīzes tieši skarto Dienvideiropas valstu daļa Latvijas eksportā ir niecīga. Latvijā pieaug iekšējais pieprasījums, kas daļēji kompensē ārējās vides pasliktināšanos.
"Nākamgad Latvijas rīcību ar budžetu starptautiskie aizdevēji vairs neuzraudzīs."
Latvijas realizētā nodokļu politika, pakāpeniski pārnesot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, samazinās Latvijas uzņēmumu darbaspēka izmaksas un palielinās to konkurētspēju ārējos tirgos, kā arī sekmēs ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā, nodrošinot straujāku ekonomikas izaugsmi, nekā sākotnēji prognozēts. Makroekonomikā pozitīvu pienesumu varētu sagaidīt, ja sekmīgi īstenotu Nacionālās attīstības plānu (NAP).
Pie pozitīviem riskiem minēta arī eiro ieviešanas pasākumu labvēlīgā ietekme, proti, pēc eiro ieviešanas sagaidāms ārējās tirdzniecības pieaugums un kopējās ekonomiskās aktivitātes kāpums, būtiski palielinot eksporta apjomus, kā rezultātā ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka, nekā prognozēts.
Budžeta ieņēmumi pārsniedz plānotos
Pirmajos gada astoņos mēnešos visos galvenajos nodokļu veidos izpildīts plānotais, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par 12,6% pārsniedz gaidīto. 2013.gadam pieaugums plānots 3% apmērā. Mazāks, bet pieaugums prognozēts arī 2014. un 2015.gadam.
Nodokļu politikā svarīgs ir bijis lēmums pazemināt pievienotās vērtības nodokļa likmi (no šā gada jūlija) un no 2013.gada pakāpeniski sākt pazemināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. No nākamā gada jūlija paredzēts līdz Ls 80 palielināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu (pašreiz Ls 70). Šie trīs pasākumi samazinās ieņēmumus par apmēram 75 milj. latiem.
Ieņēmumos plusi prognozēti no ekonomikas attīstības, papildu nodokļiem no darba samaksas palielināšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas.
"Papildu nodokļi plānoti arī no ēnu apkarošanas pasākumiem."
Izdevumi – starptautiskiem pasākumiem, prioritātēm un dienišķām vajadzībām
Finanšu ministrija triju gadu budžetā kā prioritāti atspoguļo starptautisko saistību izpildi: Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015.gadā nodrošināšanai nākamgad nepieciešami 7,8 milj. Ls, turpmākajos divos gados – 32,1 un 42 milj. latu. Pasākumam "Rīga - 2014. Eiropas kultūras galvaspilsēta" nākamgad jātērē 2 milj. Ls, kultūras galvaspilsētas gadā - 6,1 milj. latu.
Izdevumi miljonos paredzēti arī, lai gatavotos nacionālās nozīmes pasākumiem: XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētkiem, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus" un XI Skolēnu dziesmu un deju svētkiem.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nauda paredzēta vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu palielināšanai, valsts veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu dubultošanai par personām, kas kopj bērnu. Papildu pabalsts paredzēts ģimenēm bērna pieskatīšanai, finansēs mātes un bērna veselības programmu, uzsāks valsts atbalstu mākslīgajai apaugļošanai.
Latvijai degošo vajadzību sarakstā svarīgos demogrāfijas politikas pasākumus FM paskaidro detalizētāk. Izdevumos gan 2013.gadā, gan divos turpmākajos ietilpst:
Viena no budžeta prioritātēm ir atalgojuma palielināšana vairākām sabiedriskajā sektorā strādājošo grupām – vispārizglītojošo un kultūrizglītības iestāžu pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem, tiesu darbiniekiem, sociālās aprūpes centru darbiniekiem.