NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
06. novembrī, 2012
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Drošība
1
1

Taupības iemaukti – vaļīgāki, vajadzības - lielākas

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Sākot dienestu, kareivis saņem 179 latus (pirms nodokļu nomaksas - 268 latus), un tas, protams, nespodrina armijas tēlu un nedara to pievilcīgu jauniešu acīs.

FOTO: Valda Kalniņa, A.F.I

Galīgo lasījumu par valsts budžetu 2013.gadam Saeima pieņems 15.novembrī. Pēc vairākiem gadiem šis ir pirmais budžets, kurā ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanas vārdā tēriņi nav jāmazina tajās ailēs, kur to faktiski nedrīkstētu darīt, bet, gluži pretēji, ir iespējams pat nedaudz atlaist jostu vaļīgāk un aizlīdzināt konsolidācijas cirstos robus, piemēram, spēka struktūru finansēšanai.

Tomēr sviesta kārta uz šīs šķēles ir plāna un it bieži atsedz pat bīstamus plaisājumus, kas laika gaitā var izvērsties par sāpīgiem zaudējumiem. No nākamā gada ir paredzēts paaugstināt atalgojumu policistiem, ugunsdzēsējiem, tiesu darbiniekiem, policistiem, piešķirt papildu finansējumu probācijas funkciju atjaunošanai, kā arī valsts aizsardzības vajadzībām. Tomēr naudas papildu iedalīšana nespēj aizlāpīt gadiem ilgi (pat kopš salīdzinošās pārticības gadiem un vēl senāk) ielaistos caurumus.

NATO var Latviju nesaprast

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirms 2013.gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu iesniegšanas Saeimā un arī pēc tam finanšu nodrošinājuma kontekstā regulāri ieklausījās tā dēvēto "spēka ministriju" un tām pakļauto tiesībsargājošo iestāžu vadību viedoklī. Vienā no sanāksmēm komisija uzklausīja aizsardzības ministru Arti Pabriku, tieslietu ministru Jāni Bordānu, ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un citas vadošās minēto jomu amatpersonas.

Aizsardzības ministrs norādīja: budžeta pieņemšanas procesu var aplūkot īstermiņā un ilgtermiņā. Valsts aizsardzības koncepcijā un no tās izrietošajā Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā ir paredzēts aizsardzības finansējuma īpatsvaru palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Īstermiņā Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtās prasības par finansējumu 2013.gadam ir apmierinātas daļēji, atzina ministrs.

"Ja nekas nemainīsies, mūsu prasījums ir apmierināts par aptuveni 158 miljoniem latu, un tas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Bet no starptautisko saistību viedokļa mēs joprojām atrodamies "sarkanajā zonā". Jo arī ar paredzēto palielinājumu finansējums joprojām ir 0,99 procenti no IKP, kas nav pat viens procents. Protams, tiekoties NATO iekšienē, pārmetumus atspēkojam ar to, ka pasaulē un Eiropā ir krīze, bet mūsu ekonomikai ir tendence pieaugt, un ir sagaidāms, ka situācija uzlabosies.

"Papildus piešķirto naudu 2013.gadā paredzēts izlietot vairākām svarīgām bruņoto spēku vajadzībām."

Tomēr – ja kaut kas tiks samazināts, mēs nonāksim smagā situācijā ne tikai starptautiski, bet arī iekšpolitiski, jo gan armija, gan zemessargi savu darbu plāno arī tuvākajā nākotnē. Taču situācija ir apmierinoša tikai 2013.gadam. Ja lūkojamies no NBS attīstības plāna skatupunkta, kas ietver gan mūsu pašu nepieciešamības, gan arī starptautiskās saistības, tad finansējuma pieaugums ir nepieciešams arī 2014. un 2015.gadā.

Diemžēl, par spīti Saeimas lēmumiem un mūsu prasībām, no Finanšu ministrijas pretimnākšanas nav bijis: tā joprojām piedāvā gluži citus skaitļus: 2014.gadā – 0,84 un 2015.gadā - 0,75 procentus no IKP, kas mūs nostādītu "rekordistu" pozīcijās starp NATO dalībvalstīm. Protams, Māstrihtas kritēriji, eiro ieviešana un sabalansēts budžets ir ļoti svarīgas lietas, bet, tiklīdz nonākam pie drošības, tad starptautiskās saistības it kā vairs nav tik svarīgas."

Ministrija 2014.gadā vēlas finansējuma pieaugumu no 0,99% uz 1,06%, bet 2015.gadā varētu runāt par 1,18 procentiem. "Ja varētu 2020.gadā panākt kaut vai 1,7 procentus, tas būtu tāds rādītājs, ka mēs spētu apmierināt gan savas nacionālās vajadzības drošības un aizsardzības jomā, gan arī starptautiski tā būtu pieņemama pozīcija," skaidroja A.Pabriks.

Izvēle: munīcijas noliktava vai sporta zāle

Papildu piešķirto naudu 2013.gadā paredzēts izlietot vairākām svarīgām bruņoto spēku vajadzībām. Pirmām kārtām - svarīgu starptautisku mācību nodrošināšanai. Dažas no tām Latvijas teritorijā notiks pirmo reizi, un tas prasa papildu līdzekļus aptuveni pusmiljona latu apmērā. Saistībā ar šīm mācībām ir nepieciešams gan būvēt munīcijas noliktavas, gan labiekārtot kazarmas.

Otra nākamā lielākā izdevumu pozīcija (aptuveni 190 tūkst. latu papildu līdzekļu) paredzēta gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanai; plānots arī vairāk naudas piešķirt militārās izlūkošanas jomai – šī informācijas apmaiņa ir svarīga ar pārējām NATO valstīm.

Neliels finansējums paredzēts kara upuru apbedījuma vietu sakopšanai ne tikai pašmājās, bet arī Krievijā. Papildu finansējumā vēl iekļauts karavīru un zemessargu uzturdevu palielinājums par vienu latu.

Saeimas deputāti gan aizrādīja, ka bēdīgi izskatās sporta zāle Ādažos, taču ministrs sacīja: "Ja ir jāizvēlas starp naudas ieguldīšanu mācībās, kas ieplānotas jau trīs gadus iepriekš, munīcijas noliktavām un kazarmām vai sporta zāles aprīkošanu, tad, protams, priekšroka nebūs pēdējai. Kaut arī sporta zāle ir ļoti svarīga: kad mācībās Latvijā ilgstoši uzturas starptautisko spēku karavīri, viņi to nespēj izprast, un šāda neiekārtota sporta zāle dara kaunu."

"Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta budžeti 2013.gadā paredzēti attiecīgi 27,6 milj. un 3,3 milj. latu apmērā."

AM rīcībā esošais atlīdzības fonds nākamgad paliek bez izmaiņām, vienīgi tiek ieviestas divas štata vietas Latvijas ES Padomes prezidentūras nodrošināšanai.

Deputāts Jānis Ādamsons aizrādīja, ka karavīru alga ir vairāk nekā pieticīga - sākot dienestu, kareivis saņem 179 latus (pirms nodokļu nomaksas - 268 latus), un tas, protams, nespodrina armijas tēlu un nedara to pievilcīgu jauniešu acīs. Taču ministrs kā panākumu atgādināja jau minēto uzturdevu palielinājumu; taupības apstākļos šis jautājums nav pārskatāms.

Turklāt vēl jau ir citas vajadzības. Kā informēja ministrs, aktuāla ir bruņumašīnu iegāde kājnieku brigādei, jo "esam vienīgā valsts Baltijā, kam šāda nodrošinājuma nav". 2014.gada beigās izbeigsies resursi helikopteriem, kurus vajadzēs nomainīt.

Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis gan sacīja: valdība ir izveidojusi darba grupu, ko vada finanšu ministrs, sociālo garantiju izlīdzināšanai tā dēvētajās spēka struktūrās.

Likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam ir paredzēts, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, nodrošināt pakāpenisku virzību uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto indikatīvo mērķi 2020.gadā sasniegt finansējumu aizsardzībai 2% apjomā no IKP.

Naudas nedaudz vairāk, problēmas nav atrisinātas

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) un Valsts probācijas dienesta (VPD) budžeti 2013.gadā paredzēti attiecīgi 27,6 milj. un 3,3 milj. latu apmērā. Ņemot vērā vairākas aktualitātes, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šo abu Tieslietu ministrijas (TM) padotības iestāžu finansējums ir nedaudz palielināts, informēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

IeVP prioritārajiem pasākumiem atvēlēts papildu finansējums 4,5 milj. latu apmērā. Lielākā daļa (3,4 milj. latu) šīs summas paredzēta, lai strādājošajiem ar speciālajām dienesta pakāpēm palielinātu atlīdzību saistībā ar uzturdevas integrēšanu mēnešalgā. Tādējādi vairāk nekā 2300 IeVP strādājošām šādām amatpersonām vidējais atalgojums reāli palielināsies par 30 latiem, un pirms nodokļu nomaksas tas būs 448 lati. IeVP darbības nodrošināšanai norēķinos ar piegādātājiem papildus paredzēti 980 tūkst. latu.

Nākamgad 165 tūkst. latu ieplānoti jaunas ieslodzījuma vietas projektēšanas uzsākšanai. Perspektīva varētu būt šāda: 2014.gadā finansējums nepieciešams projektēšanai un 2015.gadā – konkursa organizēšanai par būvniecību. Bet 50 milj. latu varētu būt vajadzīgi būvēšanai, kas norisinātos Olainē laikposmā no 2016. līdz 2018.gadam.

Daži komisijas locekļi interesējās, vai būvniecību nav iespējams īstenot lētāk, kaut vai iegādājoties no kaimiņvalstīm un piemērojot Latvijas vajadzībām jau gatavu projektu. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis skaidroja, ka jaunās ieslodzījuma vietas projekts tiks vērtēts ļoti stingri un vispusīgi un TM uzņemas tā uzraudzību.

"Tiks īstenota uz laiku apturēto VPD funkciju pakāpeniska atjaunošana trīs gadu laikā."

VPD papildu finansējums 2013.gadā paredzēts 416,8 tūkst. latu apmērā, taču tas ne tuvu neatrisina šobrīd samilzušās problēmas. J.Bordāns skaidroja: "Kad tika samazināts ministriju un valsts iestāžu budžets, algas samazināja arī VPD, tāpat cilvēku skaitu un funkciju apjomu. Sarunās ar VPD vadību ministrija ir radusi risinājumu, ka visas uz laiku apturētās funkcijas no nākamā gada pakāpeniski tiktu atjaunotas turpmāko trīs gadu laikā.

Jau no 2013.gada VPD par 360 tūkstošiem latu ir palielināti izdevumi, lai pilnā apjomā atjaunotu divas funkcijas: organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā, kā arī pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām ir izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības."

Par 54 tūkst. palielināti izdevumi VPD darbinieku dzīvības un veselības apdrošināšanai.

Ārpus atbalstāmām iespējām bija palikuši priekšlikumi papildu finansējumam šādām ar probāciju saistītām prioritātēm:

  • izvērtēšanas ziņojumiem par apsūdzēto kriminālprocesā un notiesāto, kurš iesniedzis lūgumu par pirmstermiņa atbrīvošanu (266,8 tūkst. latu). Budžeta likumprojektu paketē iesniegti priekšlikumi grozījumiem VPD likumā, nosakot, ka funkcijas atjaunošana sākas no 2014.gada;
  • probācijas programmu īstenošanai ieslodzījuma vietās (108,8 tūkst. latu). Arī par to iesniegti grozījumi, iepriekš minētajā likumā nosakot, ka funkcijas atjaunošana sākas no 2015.gada.

Tādējādi norisinātos uz laiku apturēto VPD funkciju pakāpeniska atjaunošana trīs gadu laikā. Bet nepietiekamā finansējuma dēļ arī 2013.gadā VPD plānots strādāt nepilnu darba laiku – četras dienas nedēļā.

Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrība iesniegumā VPD lūgusi jau no nākamā gada nodrošināt darbinieku mēneša pamatalgu vismaz 400 latu apmērā pēc nodokļu nomaksas, kā arī piemaksu par darba bīstamību, ne mazāku par 10% no pamatalgas, turklāt neatlaižot nevienu darbinieku. Ja šīs prasības netiks apmierinātas, arodbiedrība draud ar streiku. Savukārt dienesta vadība (kas ar atvēlēto finansējumu nav apmierināta) atzīst, ka spēj rīkoties tikai pieejamā budžeta ietvaros.

Komisijas sēdē A.Latkovskis pauda stingru viedokli: jautājums par VPD funkciju atjaunošanu ir neapstrīdams.

Vairāki Saeimas deputāti uz valsts budžeta projekta izskatīšanu otrajā lasījumā iesnieguši priekšlikumu par visu VPD funkciju atjaunošanu jau no 1.janvāra. Kā uzskata dienesta vadība, tas būtu iespējams no 1.marta, jo līdzšinējās kadru mainības dēļ darbiniekiem ir vajadzīgas papildu mācības. Šim nolūkam VPD nākamā gada budžetā papildus būtu vajadzīgi 375,8 tūkst. latu. Visticamāk, tā arī būs, jo valdība 5.novembrī ārkārtas sēdē atbalstīja TM parlamentārā sekretāra Aigara Lūša iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Kriminālprocesa likumā un Valsts probācijas dienesta likumā, kas paredz visu dienesta funkciju atjaunošanu no nākamā gada 1.marta.

Kopumā TM 2013.gada budžetā bija plānots papildus piešķirt 6,3 milj. latu. Bez jau iepriekš minētajiem izdevumiem par 173 tūkst. latu ir palielināma kompensāciju summa, kas izmaksājama noziedzīgos nodarījumos cietušajām personām: atbilstoši grozījumiem likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem" no 2013.gada 1.janvāra kompensācijas apmērs ir palielināts līdz četrām minimālajām mēneša darba algām.

Gandrīz miljons latu ir paredzēti uzturlīdzekļu maksas palielinājumam.

Prokuratūras nedienas ar telpām

Prokuratūrai no nākamā gada budžeta papildus plānots atvēlēt 183,3 tūkst. latu. Šajā summā ietilpst prokuroru, kā arī prokuroru palīgu un tulku veselības apdrošināšanas polišu iegāde, kā arī 8000 latu prokuroru mācībām. Ģenerālprokurora Ēriks Kalnmeiers komisijā sacīja:

"Sastādot budžeta pieprasījumu 2013.gadam, tika ņemtas vērā Finanšu ministrijas pamatnostādnes, no kurām izrietēja, ka ir aizliegts prasīt bāzes izdevumu palielinājumu un atalgojuma paaugstināšanu, nenorādot finansējuma avotu. Bet, saskaņojot ar Tieslietu ministriju, tika iesniegts pieprasījums par veselības apdrošināšanu, ko likums paredz jau 22 gadus, bet līdz šim finansējums nekad nav ticis piešķirts."

Viņš salīdzināja, ka līdz šim tiesnešu apmācībai valsts piešķīrusi vidēji 165 latus uz vienu tiesnesi gadā, bet prokuroru apmācībai iznācis vien 16 latu, tātad 10 reižu mazāk. Tagad iznāks 32 lati, un tas ir pilnīgi pietiekami, jo, iesaistoties divos Eiropas projektos, prokuratūra iegūs pietiekami daudz līdzekļu, lai apmācības nodrošinātu.

Ģenerālprokurors norādīja, ka vislielākā problēma ir naudas trūkums infrastruktūras uzturēšanai. Ēka Dzirnavu ielā ir teju avārijas stāvoklī (šis jautājums aktualizēts jau 2010.gada augustā), ilgus gadus remontu nav pieredzējusi galvenā ēka Kalpaka bulvārī, kur kritiskā stāvoklī ir inženierkomunikācijas, vēl citviet prokuratūrai telpas prasa atbrīvot vai arī tā atrodas absolūti nepiemērotās un šīs iestādes statusam neatbilstošās telpās.

Ē.Kalnmeiers stāstīja, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" solījusi tuvākajā laikā iesniegt Ministru kabinetā projektu par ēkas Aspazijas bulvārī 7 renovāciju, piemērojot šo bijušo Iekšlietu ministrijas ēku prokuratūras vajadzībām. Taču ģenerālprokurors lēš, ka tam būs vajadzīgi vairāki gadi, bet daža prokuratūras mītne šo laiku varētu nesagaidīt.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU