Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No sociālā budžeta vislielākie izdevumi ir vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām - 78,7% un invaliditātes pensijām – 7 procenti.
LV portāla infografika
Šogad sociālās apdrošināšanas budžetā deficīts būs 78,2 miljoni latu, nākamajā gadā – 56,7 miljoni latu. Ir plānots, ka 2014.gadā deficīta vairs nebūs.
Sociālā budžeta ieņēmumi nesedz izdevumus jau kopš 2009.gada, tāpēc tiek tērēts iepriekšējos gados uzkrātais. 2009.gadā sociālā budžeta uzkrājums bija 951,1 miljons latu. Šogad un nākamgad izdevumi joprojām pārsniegs ieņēmumus, tāpēc uzkrājums samazināsies līdz 142,3 miljoniem. Savukārt 2014.gada sociālajā budžetā mīnusi vairs nav paredzēti galvenokārt tāpēc, ka turpmāk izdevumus par vecuma un invaliditātes pensijas piemaksām, kas piešķirtas līdz 2011.gada 31.decembrim, speciālajam budžetam atlīdzinās no pamatbudžeta. To paredz šā gada grozījumi likumā "Par valsts pensijām" – pārejas noteikumu 41.punkts. No šā gada 1.janvāra piešķirtajām pensijām šīs piemaksas vairs neaprēķina. Gadā izmaksājamo piemaksu summa pašreiz ir 135 miljoni latu.
Budžetā uzkrājumi tiek veidoti tādām negatīvām tendencēm kā demogrāfijas bedres un krīzes, lai ar šādām situācijām saskaroties nebūtu jāaizskar cilvēku garantijas. Taču uzkrājumi sadilst ātri. Un tālākā formula ir zināma - ja nebūs uzlabojumu nodokļu maksāšanā, nāksies naudu aizņemties, taču finanšu tirgos neviens par velti naudu neaizdod, izklāstot situāciju sociālajā budžetā, uzsver Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Labklājības ministrija turpmāk aktīvi mudinās cilvēkus iesaistīties savas sociālās drošības veidošanā.
"Tikai pateicoties godīgiem nodokļu maksātājiem un viņu veiktajām sociālajām iemaksām, iespējams izmaksāt pensijas un pabalstus, neaizņemoties līdzekļus no valsts pamatbudžeta. Godīgi nodokļu maksātāji ir tie, kas devuši iespēju nākamgad palielināt māmiņu algas. Sociālās apdrošināšanas budžets nav virtuāls, jo visa tajā esošā nauda "pieder" tiem, kas šo naudu ar nodokli ir iemaksājuši. Un šos līdzekļus arī izmanto sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieki.
"Sociālā budžeta izdevumi ir gandrīz pusotrs miljards latu."
Sociālo budžetu plāno tā, lai izdevumus varētu segt no strādājošo iemaksām. Tas nozīmē – jo lielāks ir legāli nodarbināto cilvēku skaits, kuri saņem legālus ienākumus, jo lielākas ir sociālā budžeta iespējas. Citu variantu nav," skaidro I.Jaunzeme.
Budžetu rāmjos notur maksātāji no 200 līdz 800 latu algām
Šogad mazākie ieņēmumi bijuši janvārī un februārī, situācija uzlabojusies, sākot no maija, jo vasarā pieaugumu nodrošina arī sezonas darbu aktivitāte. Septembra ieņēmumi samazinājušies.
Sociālais budžets pašreiz turas galvenokārt uz tiem nodarbinātajiem, kas maksā sociālās iemaksas no 200 līdz 800 latu algām.
Vairāk nekā trešā daļa nodarbināto - 35,4% - iemaksas veic no minimālās mēneša darba algas (200 latiem). Tik augsts procents ir kopš 2009.gada, pirms tam vairākus gadus apmēram piektā daļa nodarbināto sociālās iemaksas maksāja no minimālās un mazākas algas.
"Godīgie nodokļu maksātāji maksā pensijas arī to cilvēku vecākiem, kuri nemaksā nodokļus."
Jāatgādina, ka šie cilvēki skaidri apzinās, ka ir sevi nolēmuši sociālajam riskam: ja sociālās iemaksas ir no minimālās algas, arī pabalsti un pensijas būs atbilstoši mazas. Protams, daudziem šāda alga patiešām arī ir, taču ekonomikas struktūra nozarēs kopš 2007.gada nav mainījusies tik būtiski (izņemot būvniecību), lai tik ļoti pieaugtu minimālās algas saņēmēju skaits. Jo laikā no 2009. līdz 2012.gadam gandrīz nav mainījusies vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Ja nemainās vidējā iemaksu alga, tad godīgie nodokļu maksātāji maksā pensijas arī to cilvēku vecākiem, kuri nodokļus nemaksā, piebilst I.Jaunzeme.
Ja vidējā iemaksu alga pieaugtu, varētu domāt par nodokļa likmes pamazināšanu. Sakarība ir: jo vairāk godīgo nodokļu maksātāju, jo zemāka likme, uzsver I.Jaunzeme, atzīstot, ka jautājums ir arī par to, kā finansēt iztrūkumu, kamēr godīgo maksātāju skaits sāk palielināties. Tāpēc neesot par zemu novērtējama arī Valsts ieņēmumu dienesta loma, veicot kontroli un uzraudzības funkciju.
Labklājības ministrijas mērķis ir panākt, lai cilvēki savai sociālajai drošībai maksātu no lielākas algas nekā minimālā, kas dotu viņiem vairāk garantiju. Diemžēl daļa cilvēku maldīgi uzskata, ka, nemaksājot nodokļus, var iegūt augstas "māmiņalgas" un lielas pensijas. Tas nav iespējams.
Izdevumi – vislielākie pensijām
Darbspējīgo iedzīvotāju skaits saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem valstī ir samazinājies. Kopš 2008.gada ir mazinājies arī sociālo iemaksu veicēju skaits, savukārt izmaiņas nav pensijas saņēmēju skaitā. Patlaban uz vienu pensionāru ir 1,6 sociālo iemaksu veicēji.
2012.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir 35,09%. No tās 26,7% tiek novirzīti pensiju apdrošināšanai, 3,2% - invaliditātes apdrošināšanai, 2,3% - maternitātes un slimības apdrošināšanai, 1,5% - bezdarba apdrošināšanai, 1% – vecāku apdrošināšanai, 0,4% – darba negadījumu apdrošināšanai.
No sociālā budžeta vislielākie izdevumi ir vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām - 78,7% un invaliditātes pensijām – 7 procenti.
Nākamgad – naudas nedaudz vairāk
Nākamajā gadā sociālā budžeta izdevumi paredzēti 1 miljarda 425,3 miljonu latu apmērā. 2013.gadā, salīdzinot ar šā gada sociālo budžetu, ir paredzēti papildu izdevumi: dubultos maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu izmaksu griestus (par vienu kalendāra dienu maksās Ls 23,02 un 50% no summas virs Ls 23,02). Tādējādi lielākā daļa – vairāk nekā 90% vecāku – saņems pabalstu atbilstoši savai algai.
"Jo vairāk godīgo nodokļu maksātāju, jo zemāka varētu būt likme."
Joprojām ierobežojums attieksies uz lielo algu saņēmējiem. Griesti netiek atcelti pavisam, jo, kā skaidro I.Jaunzeme, netiek atcelti arī sociālo iemaksu griesti, kā bija plānots iepriekš. Tāpēc ir bažas arī par negodīgu sistēmas izmantošanu. Savukārt sociālo iemaksu likmei noteikt ierobežojumus nav iespējams, jo pašreiz tas radītu ieņēmumu samazinājumu un attiecīgi – lielāku budžeta deficītu.
Nākamgad obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu (no 50 uz 100 latiem) dubultos pensiju apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Ilgtermiņā tas būs vismaz neliels ieguvums.
2013.gadā visiem līdz 9 mēnešiem pagarinās bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.
LM kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldībām nākamgad turpinās strādāt arī pie sociālās reformas jautājumiem, lai cilvēks varētu dzīvot no algota darba un saņemt nevis palīdzības pabalstus, bet sociālās apdrošināšanas pabalstus. Ja cilvēks ir bijis sociāli apdrošināts, viņam ir tiesības izmantot sociālos labumus, nevis jāiet lūgt sociālā palīdzība, piebilst I.Jaunzeme. Prakse apliecina, ka cilvēki, attiecinot to uz sevi, noteiktos gadījumos apzinās sociālās apdrošināšanas jēgu un labumus. Piemēram, ja sieviete zina, ka būs nepieciešams maternitātes pabalsts, viņa pirms tam veic sociālās iemaksas.
Pie apjomos lielākā izmaksu sektora - pensionāriem un pensiju indeksācijas, kas šobrīd ir iesaldēta – plānots atgriezties 2014.gadā. Tātad tas paredzēts gadā, kad pensiju piemaksu izdevumus pārņems valsts pamatbudžets. Ja sociālā budžeta situācija uzlabosies, nebūs pamata arī citiem ierobežojumiem, piemēram, slimības pabalstam, kas ir noteikti līdz 2014.gadam.
