Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Svarīgi zināt: ne RG, ne RO kā atsevišķas juridiskas personas nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā vai Komercreģistrā. Tajos visi RG un RO dalībnieki jau ir reģistrējušies kā noteiktas juridiskās personas.
LV portāla infografika
Ražotāju grupa un ražotāju organizācija ir tā pati ražotāju sadarbība jeb, vienkāršāk izsakoties, ražotāju kooperācija: lai plānotu ražošanu un pielāgotu to pieprasījumam gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā, koncentrētu piedāvājumu un biedru saražotās produkcijas laišanu tirgū, kā arī lai optimizētu ražošanas izmaksas un stabilizētu ražotāju cenas.
Pamatojoties uz tā dēvēto Vienoto Tirgus kopējās organizācijas (TKO) regulu jeb Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulu (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgus kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, Latvijā līdz šim aktīvi veidojās ražotāju grupas (RG) un ražotāju organizācijas (RO) augļu un dārzeņu sektorā, kam ir paredzēts arī noteikts ES finansējums. Jāatzīmē, ka ražotāju grupas augļu un dārzeņu sektorā ir kā pārejas periods līdz pieciem gadiem, kuru laikā attiecīgajai grupai ir jāsasniedz atbilstība ražotāju organizācijas mērķiem. Īsumā var teikt, ka RG pamatdarbība ir biedru piedāvājuma koncentrācija un produktu piedāvājums tirgū. Savukārt RO galvenajām un nozīmīgākajām darbībām ir jābūt saistītām ar piegādes un tirgvedības koncentrāciju.
"Ražotāju grupu pamatdarbība ir biedru piedāvājuma koncentrācija un produktu piedāvājums tirgū."
"Latvijā patlaban ir izveidojušās četras augļu un dārzeņu RG un viena dārzeņu RO. Jāatzīmē, ka līdzīga shēma bez finansiāla atbalsta, bet ar atbrīvojumiem no atsevišķām konkurences tiesību normām drīzumā tiks ieviesta arī piena un piena produktu sektorā," saka Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.
Ražotāju sadarbība pastāv gan vienas nozares ietvaros, gan arī starp nozarēm: ražotāji veido ražotāju organizāciju apvienības (ROA) un starpnozaru organizācijas (SO). Uzreiz jāsaka, ka sadarbība starp ražotājiem, pārstrādātāju un tirgotāju ES līmenī tiek uzskatīta jau par starpnozaru sadarbību. Latvijā – atšķirībā no ES izpratnes - tā tiktu uzskatīta par vienas nozares pārstāvju vertikālo sadarbību.
Ciešā saistība starp ražotāju grupām un organizācijām augļu un dārzeņu sektorā
Ražotāju grupas (RG) mērķis ir sasniegt atbilstību ražotāju organizācijas (RO) atzīšanas kritērijiem. Ražotāju grupa (RG) jāizveido no, piemēram, pieciem atbilstošiem ražotājiem. Kopīga darbība katram RG biedram paver lielākas attīstības iespējas, ļauj samazināt ražošanas (novākšanas, pakošanas, uzglabāšanas) izmaksas un stabilizēt ražotāja cenu, koncentrē ražotāju piedāvājumu, stimulē preču realizēšanu bez starpniekiem (uzpircējiem), ļauj vieglāk iekļūt eksporta tirgū.
Savukārt RO mērķi, no kuriem jārealizē viens vai vairāki, ir šādi:
Lai īstenotu iepriekšminētos mērķus, RO var veikt aktivitātes, kas saistītas ar ražošanas plānošanu, produkcijas kvalitātes uzlabošanu, produktu komercvērtības paaugstināšanu, svaigu vai pārstrādātu produktu patēriņa veicināšanu, vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgas ražošanas metodēm, tostarp bioloģisko lauksaimniecību, kā arī krīžu novēršanu un pārvarēšanu.
"Līdztekus tam, ka RO ir jāsasniedz izvirzītie mērķi, var pastāvēt arī citi nosacījumi. Piemēram, augļu un dārzeņu sektorā ir nosacījums, ka RO darbības programmās ir jābūt vismaz divām ar vides aizsardzību saistītām darbībām vai arī 10% no visiem izdevumiem ir jāattiecina uz darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu," stāsta D.Freimane.
Kas atzīst RO/RG, un kur tās reģistrē
Lai augļu vai dārzeņu RG/RO iegūtu atzīšanu (kas atsevišķās nozarēs ļauj pretendēt arī uz finansiālu atbalstu ražotāju sadarbībai), Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz virkne dokumentu. Piemēram,
"LAD izskatīs iesniegtos dokumentus, veiks pārbaudes uz vietas RG vai RO un dos slēdzienu par atzīšanu," saka nodaļas vadītāja. "Jāatceras, ka ne RG, ne RO kā atsevišķas juridiskas personas nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā (UR) vai Komercreģistrā. Šajos reģistros visi RG un RO dalībnieki jau ir reģistrējušies kā noteiktas juridiskās personas – SIA, kooperatīvā sabiedrība u.tml."
Ja RG nekļūst par RO
Ja nu izveidojas situācija, kad atzītā augļu vai dārzeņu RG nekļūst par RO ilgākais pēc pieciem gadiem, tad RG atmaksā visu saņemto finansiālo atbalstu. Arī, ja no RG vai RO izstājas kāds biedrs, tad šim biedram ir jāatmaksā līdz šim saņemtais atbalsts. Savukārt RG vai RO ir jāatrod tā biedra vietā, kas izstājies, cits, jo grupā vai organizācijā var būt ne mazāk kā konkrēts biedru skaits. Piemēram, augļu un dārzeņu sektorā RG un RO jābūt vismaz pieciem biedriem.
"Ražotāju organizāciju galvenajām darbībām ir jābūt saistītām ar piegādes un tirgvedības koncentrāciju."
"Ja runājam par ES finanšu atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām (RG), tad agrāk tas bija gandrīz vai neierobežots, bet jau kopš šā gada visām 27 ES valstīm iedalīti tikai 10 miljoni eiro gadā," kooperācijas atbalsta samazināšanu jau pavisam tuvā nākotnē neslēpj D.Freimane.
Kas notiek ar esošajām kooperatīvajām sabiedrībām
Ja jau tiek veidotas RG un RO, kas notiek ar jau Latvijā pastāvošajām kooperatīvajām sabiedrībām (KS) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām (LKPS)?
"Nekas," saka nodaļas vadītāja. "Tās paliek, kā bijušas, strādā, kā strādājušas. Bet – gan KS, gan LPKS var saņemt RG vai RO atzīšanu. Latvijā pašlaik pastāvošās augļu un dārzeņu RG un RO pēc juridiskās personas statusa ir KS vai LPKS. Tieši tāpat RG un RO var būt arī cita veida juridiskās personas, piemēram, SIA, akciju sabiedrības u.tml."
Jāatzīmē, ka drīzumā RO, ROA un SO, pamatojoties uz Vienoto TKO regulu, varēs veidot piena un piena produktu sektorā. To mērķi: vertikālās un horizontālās kooperācijas veicināšana; ražotāju ietekmes stiprināšana sarunās par piena pārstrādi; "vieglās piezemēšanās" sekmēšana un nozares normāla funkcionēšana pēc kvotu atcelšanas. Tirgus kopējās organizācijas (TKO) ietvaros šeit nav paredzēts finansiāls atbalsts, tomēr ir plānoti atbrīvojumi no atsevišķām konkurences tiesību normām. Attiecīgie valdības noteikumi patlaban ir izstrādes stadijā.
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma pēc 2013.gada paredz RO, ROA un SO veidošanu visās nozarēs bez finansiāla atbalsta, izņemot augļu un dārzeņu sektoru.
RG veidošanās pēc LAP nosacījumiem
Tomēr, runājot par RG veidošanu, noteikti ir jāmin arī tas, ka paralēli ir veidojušās RG piena, graudu, eļļas augu, kartupeļu un gaļas ražošanas sektorā, vadoties pēc citiem – Lauku attīstības plāna un/vai programmas (LAP) nosacījumiem. Lai stimulētu ražotāju kooperēšanos, Latvijā darbojas divas atbalsta programmas atzītām lauksaimnieku pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām (LPKS): LAP pasākumā "Atbalsts ražotāju grupām" 2004.- 2010.gadā un LAP pasākumā "Ražotāju grupas" 2007.-2013.gadā.
Šo RG darbības mērķis – sadarbojoties nodrošināt iespējas tās biedriem realizēt savā saimniecībā saražoto produkciju, atbalstīt savus biedrus ražošanas procesa efektivizēšanā, produkcijas realizācijas sagatavošanā un realizācijā, tādējādi samazinot izmaksas gan preces ražošanai, gan tās nogādāšanai līdz patērētājam.
"Ja ražošanas grupa (RG) ilgākais pēc pieciem gadiem nekļūst par ražošanas organizāciju, tad RG atmaksā visu saņemto Eiropas Savienības finansiālo atbalstu."
Te ražotāju grupas kopš 2004.gada veidojušās gana aktīvi, tiesa, līdz 2011.gadam aktivitāte diezgan redzami noplakusi, neraugoties pat uz to, ka iespējamais piecu gadu atbalsts atzītajām LPKS bijis vērā ņemams, tostarp arī investīcijām tehnikai un būvniecībai.
"Šīs abas LAP atbalsta programmas atzītajām LPKS, kas veido RG, turpināsies arī nākamajā programmēšanas periodā un, atšķirībā no augļu un dārzeņu RG un RO, atbalsts naudas izteiksmē LAP programmu dalībniekiem solās būt dāsnāks," teic ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākais referents Egons Jansons. Skatoties LAP regulas nosacījumus 2014.-2020.gadam, atbalstu varēs gūt arī mežsaimniecības RG. Tikai ar nosacījumu, ka visām RG būs jāatbilst mazo un vidējo uzņēmumu klasifikācijai.
Kooperācija zvejniecībā un mežsaimniecībā
Zvejniecībā var pastāvēt RG un arī pašlaik jau pastāv vairākas RG, saņemot naudas atbalstu noteiktu mērķu sasniegšanai. Šajā nozarē ražotāju kooperācijai ir atšķirīgi nosacījumi nekā lauksaimniecībā, bet mērķis ir tas pats – veidot uzņēmēju sadarbību.
Meža nozarē pašlaik gan ir izveidojušās vairākas kooperatīvās sabiedrības, kuras pēc izmaiņām ES normatīvajos aktos varēs kļūt par RO. Tādu RG un RO kā lauksaimniecībā un zvejniecībā pašlaik vēl meža nozarē Latvijā nav.
Ne raugoties uz to, ka RG un RO var veidoties lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un – nākotnē – mežsaimniecībā (pamatojoties uz atšķirīgiem ES normatīvajiem dokumentiem un ar ļoti atšķirīgu finanšu atbalstu vai pavisam bez tā), sastopoties ar RG vai RO jēdzienu, skaidrs ir pats galvenais: tie apzīmē ražotāju kooperāciju.
