Lai pasargātu savu velosipēdu no garnadžiem, nepietiek tikai ar labu slēdzeni, ir nepieciešama arī droša vieta, kur velosipēdu pieslēgt. Drošai velosipēdu novietnei jāatbilst vairākiem kritērijiem. Latvijas Riteņbraucēju apvienība ir izstrādājusi vadlīnijas, lai uzņēmēji, pašvaldības iestādes un jebkura privātpersona, kas plāno velonovietnes uzstādīt, zinātu, kā tas pareizi jādara un kādiem kritērijiem tām jāatbilst.
Nav izpratnes par drošu velonovietni
Pilsētā nereti redzam situācijas, kad velosipēds ir pieslēgts pie kāda koka, staba vai notekcaurulēm, bet šāds risinājums ne vienmēr var pasargāt no velosipēdu zagļiem. Tāpēc svarīgi ir uzstādīt drošas velonovietnes.
Velonovietne ir speciāli iekārtota vieta velosipēdu novietošanai, piemēram, ar velostatīviem vai veloskapjiem. Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks apraksta situāciju: "Pēc manām domām, Rīgā ir vislabākā situācija ar drošām velosipēdu novietnēm, skatoties no pašvaldības izpratnes, kas ir droša velosipēdu novietne. No privātpersonu, uzņēmēju izpratnes situācija visā Latvijā ir vienlīdz slikta - novietņu pircēji un ražotāji nesaprot, ko nozīmē droša un riteņbraucējiem draudzīga velosipēdu novietne." Sliktā izpratne no uzņēmēju un privātpersonu puses ir viens no iemesliem, kāpēc tika izstrādātas vadlīnijas velonovietnēm.
Droša velonovietne
Lai velonovietni uzskatītu par drošu, gan pašai novietnei, gan velostatīviem jāatbilst konkrētiem kritērijiem. Svarīgi ir, lai velonovietnes būtu uzstādītas velosipēdistu maršrutu galamērķos, piemēram, pie birojiem un izglītības, atpūtas iestādēm. Tāpat ne mazāk būtiska ir konkrētā vieta novietnei – tai jābūt publiski pārskatāmai un, vēlams, apsardzes uzraudzītai.
"Velokultūra savu popularitāti Latvijā ieguvusi tikai pēdējos gados, un risinājumu ieviešana notiek pakāpeniski."
Izstrādātās vadlīnijas nosaka arī to, ka velonovietnēm nepieciešams speciāls marķējums, tās nedrīkst traucēt gājējus, kā arī tās izskatam jāiekļaujas vides arhitektūrā. Savukārt drošam velostatīvam jāatbilst šādām prasībām:
- jābūt iespējai pieslēgt velosipēda rāmi un abus vai vismaz vienu riteni vienlaikus;
- statīvam jābūt stabili nostiprinātam;
- velostatīvs nedrīkst deformēties;
- jābūt iespējai novietot visus velosipēdus ar jebkuru riteņu izmēru un riepu platumu, kā arī visdažādāko tipu velosipēdus.
Starptautiski par visdrošākajiem tiek uzskatīti apgriezta "U" veida statīvi, kas ir stabila konstrukcija ar diviem atdures punktiem pie velosipēda un ir iespēja pieslēgt ar divām slēdzenēm.
Velonovietnes vispirms pie izglītības iestādēm
Ievērojot sabiedrības ieteikumus un RD Satiksmes departamenta prioritātes, velonovietnes šogad vispirms uzstādīs pie Rīgas izglītības iestādēm. Kopumā plānots uzstādīt 26 velonovietnes, pie kurām varēs novietot 184 velosipēdus. Tam RD atvēlējusi 6411,11 latus. RD Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, runājot par izmaksām, skaidro, ka "velostatīvi un to uzstādīšanas izmaksas ir atkarīgas no tā, cik velosipēdiem ir paredzēta velonovietne. Piemēram, velostatīvs un uzstādīšana, pie kuras paredzēts novietot divus velosipēdus, izmaksā 121,60 latus, savukārt, piemēram, četru velostatīvu komplekts, pie kura var novietot astoņus divriteņus, izmaksā 213,51 latu." Tomēr jāatceras, ka cenas pie dažādiem ražotājiem var atšķirties, jo jāņem vērā gan velonovietnes materiāls, gan dizains un citi kritēriji.
"Velonovietne ir speciāli iekārtota vieta velosipēdu novietošanai."
Jāatzīmē, ka RD Satiksmes departaments velonovietnes drīkst izvietot tikai uz pašvaldības teritorijas – ietvēm, laukumiem, parkos, bet nedrīkst uzstādīt velonovietnes privātā teritorijā, piemēram, pagalmos. Ja velonovietnes nepieciešamas privātajā teritorijā, tās jāuzstāda uzņēmumiem vai privātpersonām pašiem.
Pieaug privātpersonu un uzņēmumu aktivitāte
Tā kā Rīgā pieaug velosipēdistu skaits un RD Satiksmes departaments nespēj nodrošināt drošas velonovietnes visās vajadzīgajās vietās, RD aicināja pašvaldības iestādes, privātos uzņēmējus, namu un zemju īpašniekus uzstādīt riteņbraucējiem draudzīgas velosipēdu novietnes. U.Ahuna-Ozola klāsta, ka saskaņā ar Satiksmes departamenta datiem interese no citu iestāžu puses ir vērtējama kā augsta. "Ik dienu tiek saņemti zvani, kuros uzņēmumi, kultūras un izklaides vietu vadītāji interesējas pie iespējām izvietot velonovietnes. Līdz šim RD Satiksmes departaments ir saskaņojis novietņu izvietošanu 18 vietās, pārsvarā ielās ar intensīvu velosipēdu satiksmi, piemēram, K.Valdemāra ielā 18, Dzirnavu ielā un Skolas ielas krustojumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā, Doma laukumā," tā U.Ahuna-Ozola.
Viesturs Silenieks uzskata, ka uzņēmumu aktivitāti veicinātu vienkāršāka saskaņošanas procedūra: "Ja kāds par savu naudu uz pašvaldības zemes vēlētos izvietot velosipēdu novietni publiskām vajadzībām, tad pašvaldība maksu par zemes nomu neņemtu. Tas ir līdzīgi, kā es par savu naudu uzklāju bruģi pie savas mājas Rīgas centrā, tad pašvaldība varētu man prasīt maksāt nomu par kvadratūru, cik aizņem bruģis. Taču ietve ir sabiedrības lietošanai, ne tikai man vienam. Tas veicinātu uzņēmējus, namu īpašniekus izvietot velosipēdu novietnes par savu, nevis pašvaldības naudu."
Jāievēro savstarpēja tolerance
Drošas velonovietnes ir viena no problēmām, ar ko saskaras velobraucēji, tā pašlaik ir sākta risināt, bet vēl pastāv arī citas. Piemēram, gājēju un velobraucēju nesaprašanās par noteikumiem, pārvietojoties pa gājēju ietvi. Tomēr jāņem vērā, ka velokultūra savu popularitāti Latvijā ieguvusi tikai pēdējos gados un risinājumu ieviešana notiek pakāpeniski.
"Lai velonovietni uzskatītu par drošu, gan pašai novietnei, gan velostatīviem jāatbilst konkrētiem kritērijiem."
"Kopumā jāmin, ka gan velosipēdu vadītājiem, gan transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem ir jābūt savstarpēji tolerantiem. Velosipēdu vadītājiem jāatceras, ka uz gājēju ietvēm gājējiem ir priekšroka, jāatceras, ka ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi – ja brauc pa ietvi, uz velobraucēju attiecas noteikumi, kas paredzēti gājējiem, savukārt, ja brauc pa brauktuvi – noteikumi, kas paredzēti transportlīdzekļu vadītājiem. Savukārt transportlīdzekļu vadītājiem jāievēro intervāls starp transportlīdzekli un velosipēdu. Tāpat gājējiem jābūt saprotošiem, ja velosipēds brauc pa ietvi," savu viedokli pauž U.Ahuna-Ozola.
Lai atvieglotu velosipēdu ikdienu, RD Satiksmes departaments uzlabo arī veloinfrastruktūru Rīgā, piemēram, izbūvē jaunus veloceliņus, papildus uzstāda velosipēdu ceļa zīmes, pazemina apmales, remontē bedrītes.
Uzziņai
Šobrīd Latvijas Riteņbraucēju apvienības mājas lapā ir apkopots ap 100 cilvēku priekšlikumu un ir radies vēlamo vietu saraksts, kas var tikt papildināts. Visi interesenti ir aicināti sūtīt savus ieteikumus par to, kur ir nepieciešams uzstādīt jaunas velonovietnes, rakstot uz e-pastu sd@riga.lv.
