Negodīgu komercpraksi plāno uzraudzīt stingrāk

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (NKAL) 4.pants nosaka, ka negodīga komercprakse ir aizliegta. Komercprakse ir negodīga, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1. Tā neatbilst profesionālajai rūpībai un negatīvi ietekmē vai var negatīvi ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja vai tādas vidusmēra patērētāju grupas ekonomisko rīcību, kam šī komercprakse adresēta vai ko tā skar.
2. Tā ir maldinoša (ja, ņemot vērā visus apstākļus, patērētājs tās ietekmē pieņem vai var pieņemt tādu lēmumu par līguma slēgšanu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis, NKAL 9.panta 1.daļa).
3. Tā ir agresīva (ja, ņemot vērā visas tās īpatnības un visus apstākļus, var secināt, ka tā faktiski ietver neatlaidīgas darbības, piespiešanu, tostarp fiziska spēka vai nesamērīgas ietekmes izmantošanu, negatīvi ietekmē vai var negatīvi ietekmēt vidusmēra patērētāja izvēles vai rīcības brīvību attiecībā uz preci vai pakalpojumu un rezultātā patērētājs pieņem vai var pieņemt tādu lēmumu par līguma slēgšanu, kādu citādi nebūtu pieņēmis, NKAL 12.panta 1.daļa).

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto likumprojektu paketi ar grozījumiem Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, Reklāmas likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Ministru kabinets apstiprināja šā gada 24.jūlija sēdē, taču, lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāskata Saeimā.

Kādēļ nepieciešami grozījumi?

Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītāja Linda Duntava skaidro, ka viens no iemesliem, kādēļ sākta grozījumu izstrāde, ir Tieslietu ministrijas iesāktā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa reorganizācija, mainot sodu piemērošanas kārtību. Tādēļ ir nolemts patērētāju tiesību aizsardzības soda piemērošanas regulējumu izņemt no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, bet NKAL un Reklāmas likumā ietvert katram savu regulējumu. Tas nozīmē, ka likumos regulējums būs vienuviet – likums, prasības, soda veidi un kārtība, kā šos sodus piemēro.

Negodīgas komercprakses aizliegumu regulē NKAL, taču grozījumi Reklāmas likumā ir nepieciešami, lai uzraudzības kārtības regulējumu varētu piemērot, ja nav piemērojams NKAL.   

"Negodīga komercprakse ir aizliegta."

NKAL stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī, nosakot aizliegumu negodīgai komercpraksei, taču pēc NKAL piemērošanas praksē ir secināts, ka likumā ir nepieciešami grozījumi, lai optimizētu un atvieglotu uzraudzības iestāžu darbu saistībā ar negodīgas komercprakses izvērtēšanu, atzīts virzītā likumprojekta anotācijā.

L.Duntava norāda, ka likumprojekts grozījumiem NKAL ir vērsts gan uz soda politikas maiņu, gan uz uzraudzības iestādes pilnvaru stiprināšanu, lai izdarītos pārkāpumus sekmīgāk novērstu.

Šā brīža situācijā uzraudzības iestāde ir zināmā bezspēcībā pret ļaunprātīgiem pārkāpējiem, jo, konstatējot negodīgas komercprakses gadījumus, pārkāpējiem ir iespēja lēmumu pārsūdzēt visās iespējamās instancēs, turklāt tiesvedības ilgst līdz pat sešiem gadiem un šajā laikā negodīgu komercpraksi komersants turpina. Kā arī ir situācijas kā ar finanšu piramīdu "MMM", kas visur reklamējas un turpina darboties, jo neviens nevar apturēt viņu darbību, neskatoties uz to, ka darbība nav īsti likumīga. Šāda veida situācijas būtu daudz vieglāk risināt un pārkāpumus novērst ar virzītajiem grozījumiem.

Stingrāk uzraudzīs, bet būs iespēja labprātīgi novērst pārkāpumus

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde norāda, ka PTAC pozitīvi vērtē grozījumus NKAL, jo tie ļaus uzlabot un optimizēt uzraudzības iestāžu darbu, novēršot šobrīd praksē konstatētās problēmas.

I.Žunde uzsver: svarīgākā izmaiņa procesuālajā gaitā būs tāda, ka ar grozījumiem precizēs komersanta rakstveida apņemšanās satura un izpildes termiņu saskaņošanas kārtību, kā arī noteiks uzraudzības iestādes tiesības, ja rakstveida apņemšanos komersants nepilda. Savukārt gadījumā, ja pārkāpējs ilgstoši nepildīs uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu, radot būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, uzraudzības iestādes varēs slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja mājaslapu vai uz laiku apturēt pārkāpēja saimniecisko darbību. Likumprojekts paredz procedūru, kādā notiktu negodīgas komercprakses īstenotāja saimnieciskās darbības apturēšana un atjaunošana.

L.Duntava skaidro, ka ar virzītajiem grozījumiem NKAL mēs vairāk vēršamies uz sadarbību ar uzņēmējiem. Līdz ar to, ja būs konstatēts pārkāpums, piemēram, negodīga komercprakse reklāmā, tad uzraudzības iestāde vispirms vērsīs komersanta uzmanību uz šo pārkāpumu un labprātīgi aicinās pārkāpumu novērst. Tas nozīmē, ka būs iespēja pārkāpumu novērst bez saistoša lēmuma un soda naudas piemērošanas.

Taču gadījumā, ja uzņēmums nepiekritīs uzraudzības iestādes viedoklim vai atteiksies pārkāpumu novērst, tad uzraudzības iestādei būs visas tiesības piemērot pārkāpējam saistošu lēmumu un nepieciešamības gadījumā arī sodu. Sods varēs būt gan naudas sods, gan uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana. Ar šāda soda mēra palīdzību uzraudzības iestādei uzreiz būs iespēja vērsties pret negodīgu komercpraksi, lai patērētājiem novērstu kaitējumu, finansiālus zaudējumus un ekonomisku risku. Grozījumi NKAL ļaus uzraudzības iestādei plašākas iespējas izvērtēt pārkāpumus un uz tiem reaģēt.

"Likumprojekts grozījumiem NKAL ir vērsts uz soda politikas maiņu un uz uzraudzības iestādes pilnvaru stiprināšanu, lai sekmīgāk novērstu izdarītos pārkāpumus."

Likumprojektā ir precizēts, ka uzraudzības iestādei lēmums par negodīgo komercpraksi būs jāpieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas un šo termiņu varēs pagarināt līdz diviem gadiem.  

Arī I.Žunde norāda, ka grozījumi ļaus efektīvāk novērst patērētāju tiesību pārkāpumus negodīgas komercprakses jomā, piemēram, paredzot plašākas iespējas uzraudzības iestādei piemērot labprātīgus pasākumus negodīgas komercprakses pārkāpumu novēršanai, bet vienlaikus paredzot iespējas piemērot lielākas sankcijas pārkāpējiem gadījumos, kad pieļautie pārkāpumi ir nodarījuši vai var nodarīt ļoti būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, vai arī gadījumos, kad uzraudzības iestādes lēmums nav labprātīgi pildīts. Lielākas sankcijas paredzēšana normatīvajā aktā kalpos kā būtisks preventīvs pasākums, lai atturētu komersantus no negodīgas komercprakses īstenošanas pret patērētājiem.

Soda naudas apmēru palielinās līdz 100 000 latu

Tagad spēkā esošais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai motivētu pārkāpējus atturēties no aizliegtas komercprakses vai izbeigt to, jo nomaksāt piemēroto naudas sodu reizēm ir izdevīgāk nekā pildīt uzraudzības iestādes lēmumus. PTAC praksē ir bijušas lietas, kad uzņēmumiem ienākumi no negodīgas komercprakses ir lielāki nekā piešķirtās soda naudas apmērs, jo ieņēmumi no negodīgas komercprakses var sasniegt līdz 900 000 un pat vairākiem miljoniem latu. Tādēļ soda naudas apmēru ir noteikts palielināt līdz 100 000 latu, lai samazinātu pārkāpumu skaitu, jo šā brīža soda nauda līdz apmēram 10 000 latu nemotivē uzņēmumus nepārkāpt noteikumus, skaidro L.Duntava.

"Lielākas sankcijas kalpos kā būtisks preventīvs pasākums, lai atturētu komersantus no negodīgas komercprakses."

I.Žunde norāda, ka, PTAC ieskatā, bargākas soda sankcijas paredzēšana normatīvajā aktā kalpos kā būtisks preventīvs pasākums, lai atturētu komersantus no negodīgas komercprakses īstenošanas pret patērētājiem.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka pēc plānotajiem grozījumiem uzraudzības iestādei būs jāņem vērā daudz plašāks konkrēti noteiktu kritēriju kopums soda naudas piemērošanā, tostarp pārkāpēja sadarbība ar uzraudzības iestādi, pārkāpēja veiktās darbības pārkāpuma novēršanai un kaitējuma atlīdzināšanai patērētājiem. Domājams, ka tas ļaus uzraudzības iestādei pieņemt lēmumu par samērīgas soda naudas piemērošanu pārkāpējam, vispusīgi izvērtējot ne tikai paša pārkāpuma raksturu, būtību un tā radītās sekas, bet arī pārkāpēja veiktās darbības pārkāpuma kaitīgo seku novēršanā.

Patērētājiem jābūt uzmanīgiem

Laika posmā no 2008.gada, kad stājās spēkā NKAL, līdz 2011.gada 31.augustam PTAC par negodīgu komercpraksi pārkāpējiem ir piemērojis administratīvo naudas sodu aptuveni 92 tūkstošu latu apmērā, taču precīzi dati nav pieejami, jo statistika par negodīgo komercpraksi atrodama kopā ar pārkāpumiem reklāmas jomā. Naudas sodi un piespiedu naudas summas par lēmumu, kas pieņemti, konstatējot negodīgu komercpraksi, nepildīšanu sastāda 81 tūkstoti latu, norādīts virzītā likumprojekta anotācijā.

I.Žunde informē, ka 2012.gada pirmajā pusgadā uzsāktas 90 lietas par iespējamiem patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumiem, t.sk. komercprakses, reklāmas, e-komercijas un līgumu noteikumu jomās. Galvenokārt šogad lietas uzsāktas par:

• īstenoto komercpraksi un izplatītajām reklāmām finanšu pakalpojumu jomā;
• īstenoto komercpraksi un līguma noteikumiem kolektīvās iepirkšanās jomā;
• uztura bagātinātāju, alkoholisko dzērienu un azartspēļu reklāmu izvērtēšanu;
• par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību kompleksu tūrisma pakalpojumu jomā (informācijas neiekļaušana līgumā, netaisnīgi līguma noteikumi, klienta iemaksātās naudas drošības garantijas nenodrošināšana);
• īstenoto komercpraksi elektronisko sakaru pakalpojumu jomā;
• īstenoto komercpraksi un līguma noteikumiem sliekšņa tirdzniecības jomā;
• īstenoto komercpraksi un līguma noteikumiem automašīnu īstermiņa nomas jomā.

L.Duntava uzsver, ka patērētāji arī var sūdzēties un ar iesniegumiem vērsties PTAC, ja komersants ir izdarījis pārkāpumu vai pielietojis negodīgu komercpraksi. Vienīgi līdz šim pastāvēja kārtība, ka uzraudzības iestādei bija jāizmeklē katrs iesniegums arī tad, ja pārkāpums ir maznozīmīgs, un principā izmeklēšana neattaisno iestādes izlietotos līdzekļus.