Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš pastāv divi personu apliecinoši dokumenti - pase un personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte - iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties vienu no tiem. Abu turēšana nav obligāta.
FOTO: A.F.I.
2012.gada 12.janvāra likums "Personu apliecinošu dokumentu likums" noteic, ka personu apliecinošs dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu un ir Latvijas Republikas īpašums. Latvijā pastāv divi personu apliecinoši dokumenti – pase un personas apliecība jeb identifikācijas karte.
"Personas rīcībā obligāti ir jābūt vismaz vienam no šiem dokumentiem, taču pats cilvēks var izvēlēties, kāda veida dokuments viņam ir ērtāks un izdevīgāks," norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.
Kā teikts likuma 9.panta 1.daļā, personai, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, obligāti ir jābūt vismaz vienam personu apliecinošam dokumentam. Jāatgādina, ka glabāšanā var izvēlēties arī abus šos dokumentus.
Pase un eID
PMLP mājaslapā sniegtā informācija vēsta, ka pilsoņu pase ir personas un personas tiesisko statusu apliecinošs un ceļošanas dokuments; to izsniedz Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Savukārt personas apliecība jeb identifikācijas karte ir personu apliecinošs dokuments – tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu. Abus šos dokumentus ir iespējams saņemt PMLP teritoriālajās nodaļās neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.
"Pase, atšķirībā no personas apliecības, primāri ir ceļošanas dokuments."
Pase, atšķirībā no personas apliecības, primāri ir ceļošanas dokuments, savukārt personas apliecība ir paredzēta lietošanai iekšzemē, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu un Šveices Konfederācijas teritorijā, bet tā nav izmantojama ceļošanai uz ārvalstīm, kas nav šeit minētas.
Tas nozīmē, ka persona ceļot, piemēram, uz Austrāliju, var tikai, izmantojot pasi, nevis personas apliecību. Savukārt ar personas apliecību varēs doties, piemēram, uz Franciju.
Personas apliecība, atšķirībā no pases, ir dokuments, kuru iespējams izmantot identitātes apliecināšanai elektroniskā vidē (autentifikācijai) un elektroniskā paraksta lietošanai.
Personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš
Katrs personu apliecinošs dokuments tiek izsniegts uz noteiktu laika posmu ar konkrētu derīguma termiņu.
Pases derīguma termiņi:
Personas apliecības jeb identifikācijas kartes derīguma termiņi:
"Ja personu apliecinošam dokumentam beidzas derīguma termiņš vai cita iemesla dēļ tas kļūst nelietojams, piemēram, persona maina uzvārdu, vai pase ir sabojāta, noformējot PMLP jaunu dokumentu, iepriekšējais dokuments būs jāatstāj PMLP rīcībā. Tas nozīmē, ka, ierodoties pēc jaunās pases, vecā pase būs jānodod. Tas pats attiecas arī uz personas apliecībām - noformējot jaunu personas apliecību, iepriekšējā ir jānodod," informē A.Rjabcevs.
Pēc tam kad nederīgā pase vai personas apliecība ir atstāta PMLP rīcībā, tā tiek glabāta vienu gadu, bet pēc tam iznīcināta sasmalcinot.
Kad nederīga pase tiek atdota
Gadījumā ja personai iepriekšējā pasē, kas vairs nav lietojama, ir derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, tā tiek atdota īpašniekam. Saņemot jauno pasi, vecajam dokumentam tiek caurdurtas visas lappuses, izņemot tās, kurās ir vīzas/uzturēšanās atļaujas ielīmes.
"Pasi iznīcina sasmalcinot."
"Šāda pase vairs nav izmantojama ne ceļošanai, ne savas identitātes apliecināšanai, taču cilvēks to var paturēt, lai saglabātu iespēju pārlīmēt jaunajā pasē iepriekš piešķirto vīzu vai uzturēšanās atļauju," norāda A.Rjabcevs.
