Iekšējās kontroles sistēma valsts pārvaldē

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte skaidro, ka daudz tiek runāts par to, ka valsts pārvaldei ir jābūt mazai un efektīvai. Lai šo mērķi sasniegtu, ir jānodrošina attiecīgi priekšnosacījumi. Un iekšējās kontroles noteikumi ļaus attiecīgās iestādes vadītājam kontrolēt esošos procesus.

"Mēs visi zinām, ka likumā ir noteikts – iesniegums ir jāizskata 30 dienu laikā. Bet iestādes vadītājs, uzraugot situāciju, var konstatēt, ka attiecīgos procesus iestāde var veikt citādi, un tā rezultātā, piemēram, iesniegumu var izskatīt nevis 30 dienu laikā, bet 20 dienu laikā," ar piemēru jauninājumu būtību skaidro E.Upīte.

Sagaidāms, ka MK apstiprinātie noteikumi ne tikai nosacīs iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības un tās izveidošanas, uzraudzības un uzlabošanas kārtību, bet arī sekmēs efektīvāku iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu visā valsts pārvaldē.

Šā brīža iekšējās kontroles sistēma valsts pārvaldē

Pagājušā gada sākumā tika veikts pētījums "Iekšējās kontroles sistēmas uzraudzības novērtējums un rekomendāciju izstrāde", lai novērtētu valsts pārvaldes institūciju vadītāju īstenotās iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens atklāj, ka pētījumā ļoti skaidri iezīmējās: vadītāji neizjūt pārāk spēcīgu motivāciju darboties pēc iespējas efektīvāk, un no tā savukārt rodas dažādas situācijas - pielaidīga attieksme pret darbiniekiem, darbinieku pārkāpumiem un radīto zaudējumu piedzīšanu; kā arī pielaidīga attieksme pret iekšējo kontroles sistēmu.

"MK noteikumi sekmēs efektīvāku iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu visā valsts pārvaldē."

Kā vēsta tiesību akta projekta anotācijā sniegtā informācija, FM apkopotie dati par šā brīža iekšējās kontroles sistēmu valsts pārvaldes iestādēs liecina, ka kopumā institūcijās ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, tomēr ir konstatēti vairāki trūkumi.

KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece norāda, ka ilgu laiku iekšējās kontroles noteikumi tiešās valsts pārvaldes iestādēm nebija, jo iepriekšējie jau pirms kāda laika zaudēja spēku. "KNAB savā praksē sastopas ar to, ka institūciju vadītāji bieži vien nezina, kādus iekšējās kontroles pasākumus nodrošināt," atklāj D.Kurpniece.  MK noteikumiem stājoties spēkā, visās tiešās pārvaldes iestādēs būs noteiktas vienotas iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības.

Jauns normatīvais akts

2010.gada 11.februāra likumā "Iekšējā audita likums" ir skaidrots, ka jēdziens "iekšējās kontroles sistēma" nozīmē risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopumu, par kura izveidošanu ir atbildīgs ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs un kura uzdevums ir nodrošināt pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību. Var teikt, ka iekšējās kontroles sistēma palīdzēs iestāžu vadītājiem uzlabot institūcijas sniegtos pakalpojumus un risinās sabiedrībā aktuālas problēmas. "Pamatdoma šiem noteikumiem ir efektivizēt iestādes darbu, bet tas nenozīmē, ka mēs no kaut kā atsakāmies, mēs vienkārši efektīvāk virzām procesus," norāda E.Upīte.

"MK noteikumiem stājoties spēkā, visās tiešās pārvaldes iestādēs būs noteiktas vienotas iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības."

MK noteikumu "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs" mērķis ir nodrošināt pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu iestādes darbību, īstenojot risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopumu. Noteikumos ir iekļautas pamatprasības sistēmas sekmīgai darbībai, kas ir:

1. efektīva, lietderīga un ekonomiska iestādes darbība atbilstoši tās kompetencei, izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un pieejamajiem resursiem;
2. iestādes darbība sabiedrības interesēs, nodrošinot labu pārvaldību;
3. iespējamo korupcijas un interešu konflikta izveidošanās risku novēršana;
4. mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas, neefektīvas un nelietderīgas izmantošanas novēršana;
5. pieļauto kļūdu savlaicīga identificēšana un novēršana un nepieciešamo uzlabojumu veikšana;
6. savlaicīgas ticamas finanšu vai vadības informācijas iegūšana un aizsardzība pret informācijas neatļautu izpaušanu.

Noteikumi paredz, ka iekšējās kontroles sistēmas uzraudzība tiks īstenota kā iekšējā audita veikta periodiska iekšējo kontroļu novērtēšana, kontroļu darbības regulāras pārbaudes, informācijas sistēmās iestrādāti nepārtrauktās uzraudzības elementi, to iestādes darbības pārskatu vai rādītāju analīze, kas identificē iekšējās kontroles trūkumus, trūkumu novēršana; kā arī iestādes vides un pārraudzības funkciju efektivitātes pašnovērtējumi un iekšējo un ārējo auditu rezultātu izvērtējumi.

Par iekšējās sistēmas izveidi, uzraudzību un uzlabošanu būs atbildīgs iestādes vadītājs.

Būs vadlīnijas

KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja D.Kurpniece informē, ka izstrādātie MK noteikumi ir samērā lakoniski, un, iespējams, ne visiem ir skaidras nianses. Tāpēc Valsts kanceleja sadarbībā ar FM un KNAB līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim 1.jūlijā izstrādās vadlīnijas.