FOTO: Boriss Koļesņikovs
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta Pabalstu politikas nodaļas vadītāja Ināra Baranovska informē: bērna piedzimšanas pabalstu piešķiršanu nosaka Valsts sociālo pabalstu likums. Šis likums nosaka personu loku, kurām ir tiesības uz šo pabalstu, un bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumus.
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu ir:
Bērna piedzimšanas pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem - bērna mātei vai bērna tēvam vai arī personai, kura ir ņēmusi aizbildnībā bērnu vecumā līdz vienam gadam. Šo pabalstu piešķir ne ātrāk kā no bērna astotās dzīvības dienas vai no aizbildnības nodibināšanas dienas.
Bērna piedzimšanas pabalstu piešķir par katru bērnu; ja piedzimst divi bērni – divus pabalstus, ja trīs bērni – trīs pabalstus.
"Bērna piedzimšanas pabalsts ir 296 lati."
Bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, piešķiršanas nosacījumus nosaka Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.15466 "Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību". Saskaņā ar šiem noteikumiem bērna piedzimšanas pabalsta apmērs par katru bērnu ir 296 lati.
Bērna piedzimšanas pabalstu var pieprasīt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā, respektīvi, tur, kur pabalsta pieprasītājam tas ir izdevīgāk.
Pabalsta pieprasīšanas kārtība ir pretimnākoša: to var pieprasīt, personai pašai ierodoties jebkurā VSAA nodaļā, iesniegumu bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanai var sūtīt pa pastu vai arī elektroniska dokumenta formā (ja personai ir drošs elektroniskais paraksts). Iesnieguma veidlapas atrodamas VSAA mājaslapā sadaļāā "Pabalstu iesniegumi".
Pabalstu piešķir saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, bet lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu (gadījumos, ja neizpildās nosacījumi pabalsta piešķiršanai) VSAA saskaņā ar šo noteikumu septīto punktu pieņem 10 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas.
Pabalsta pieprasītāja tiesības uz pabalstu nosaka VSAA nodaļā, kuras apkalpojamajā teritorijā persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Ja cilvēks ir griezies ar iesniegumu citā nodaļā, dokumenti tie pārsūtīti uz pabalsta pieprasītāja dzīvesvietas nodaļu.
Jāpārliecinās par piešķiršanas pamatojumu
VSAA direktores vietniece Maija Groduma skaidro, ka, lemjot par personas tiesībām uz bērna piedzimšanas pabalstu, aģentūrai atbilstoši likumā paredzētajai normai, kas jāpiemēro, ir jāpārbauda, vai persona pastāvīgi dzīvo Latvijā. Lēmuma pieņemšanas ilgumu/laiku ietekmē arī tas, kāds ir ģimenes sastāvs, vai ģimenē ir citu valstu pilsoņi, vai tajā ir Eiropas Savienības pilsoņi. Bērna piedzimšanas pabalsti nav pakļauti Eiropas Savienības sociālās drošības koordinācijas noteikumiem, tātad attiecībā uz tām personām, kas ir saistītas ar Eiropas Savienību, dzīvošanu un strādāšanu citās ES valstīs, VSAA ir jāpiemēro vienīgi nacionālā tiesību norma un jāpārbauda, vai cilvēks ir Latvijā, vai, piemēram, Īrijā (vai ir uzskatāms, ka viņš tur pastāvīgi dzīvo).
Citi nosacījumi jāvērtē gadījumā, ja ģimenē ir, piemēram, Baltkrievijas, Krievijas pilsoņi, tātad to valstu pilsoņi, ar kurām Latvijai ir noslēgti divpusējie sociālās drošības līgumi. Piemēram, ja bērns piedzims sievietei, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja, un viņa strādā Latvijā, tad saskaņā ar jau minēto divpusējo līgumu ar Krieviju VSAA viņai ir jāpiešķir bērna piedzimšanas pabalsts.
Līdz ar to attiecībā uz šo valstu pilsoņiem nākas lemt, vai var piemērot tikai nacionālo tiesību normu, jo, ja viens no vecākiem atbilst nacionālajām tiesību normām, viņam var piešķirt pabalstu. Ja ģimenē nav tāda vecāka, kuram var piešķirt pabalstu saskaņā ar attiecīgajām Latvijas tiesību normām, VSAA izvērtē, vai tiesības uz šo pabalstu var noteikt atbilstoši valstu divpusējos līgumos paredzētajam.
Vairumā gadījumu – lēmums divās dienās
Pagājušajā gadā VSAA pieņēmusi 18 423 lēmumus par bērnu piedzimšanas pabalstu. Kā jau teikts, saskaņā ar MK noteikumiem aģentūrai lēmums par bērna piedzimšanas pabalstu jāpieņem 10 dienās. M.Groduma informēja, ka vidēji tas tiek izdarīts četrās dienās. Procentuāli vislielākā daļa lēmumu (trešā daļa) tiek pieņemta divu dienu laikā. Pēc tam kad VSAA lēmums ir pieņemts, Valsts kase saskaņā ar VSAA rīkojumu 2-3 dienu laikā pabalstu izmaksā, ieskaita pabalsta summu klienta norādītajā bankas kontā vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā.
Kopumā gandrīz 97% gadījumu VSAA lēmumu par pabalstu pieņem termiņā līdz 10 dienām. 3,3% ir gadījumi, kad lēmumu pieņemšanas termiņš tiek pagarināts saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Nepieciešamība pagarināt lēmumu pieņemšanas laiku ir saistīta ar sarežģītākām situācijām, kad ir nepieciešams vairāk laika, lai noteiktu, vai pabalsta pieprasītājs pastāvīgi dzīvo Latvijā. Savukārt no šiem 3,3% gadījumu 85% gadījumu VSAA lēmumi ir pieņemti līdz 16.dienai.
M.Groduma atzīst, ka aģentūrai nav iespēju veikt kādas padziļinātas pārbaudes un, ja vien kādi apstākļi norāda uz to, ka cilvēks ir saistīts ar Latviju, tad pabalstu piešķir, kaut arī "dažkārt ir šaubas un liekas, ka mēs pārmaksājam, ka cita valsts jau ir piešķīrusi šo piedzimšanas pabalstu".
"Lēmuma pieņemšanas laiks ir ilgāks sarežģītākās situācijās."
Tātad, ja nav tiešas norādes, ka cilvēks vairs nedzīvo Latvijā, bērna piedzimšanas pabalstu piešķir. VSAA cenšoties šos jautājumus risināt pēc iespējas ātrāk. Taču ir arī tādi gadījumi, kad lēmuma pieņemšanai vajag vairāk par 10 dienām, it īpaši, ja VSAA ir prasījusi citai valstij informāciju par to, vai cilvēks tur dzīvo vai tur strādā, vai varbūt šī cita valsts maksā viņam pabalstu. Šai informācijas apmaiņai ir vajadzīgs laiks.
Ar ES valstu institūcijām informācijas apmaiņa norit ātrāk, un no tām tiek saņemta detalizēta informācija. ES valstis ir deklarējušas savas kompetentās iestādes, kuras nodarbojas ar šo pabalstu piešķiršanu, kuras visām valstīm ir paziņotas un ir zināmas.
Ar Krieviju un Baltkrieviju, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, sadarbība vēl tikai veidojas. Katra valsts, slēdzot divpusējo līgumu, paziņo otrai puse, kura institūcija šīs valsts teritorijā būs atbildīgā par šī līguma īstenošanu. Tātad VSAA vēršas pie šīs otras valsts institūcijām ar tiem jautājumiem, kādi ir radušies par pabalstiem.
M.Groduma deputātiem skaidroja: cenšamies pēc labākās sirdsapziņas nodrošināt normatīvajos aktos noteikto prasību par personas pastāvīgās dzīves vietas valsts pārbaudi. Speciāliste vienlaikus atzina, ka no administrēšanas viedokļa būtu, protams, vieglāk un ērtāk, ja šos pabalstus maksātu visiem, kas ir deklarējuši savu dzīvesvietu Latvijā. Tiesa, zinot lielo migrāciju, dažādo situāciju ģimenēs, būtu jārēķinās ar riskiem, ka droši vien tiktu pārmaksāts.
Ja kādu neskaidrību dēļ lēmuma pieņemšana par bērna piedzimšanas pabalstu kavējas, VSAA klienti - pabalsta pieprasītāji – tiek informēti, ka lēmumu pieņemšanas termiņš tiek pagarināts - vispirms uz četriem mēnešiem atbilstoši Administratīvā procesa likumam. Termiņu var pagarināt līdz gadam, un Eiropas Savienības lietās pat līdz trim gadiem.
Bērna piedzimšanas pabalstos valsts gadā izmaksā vairāk nekā piecus miljonus latu. Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju vienā mēnesī, piemēram, šogad februārī, vienreizējs pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu vai bērna vecumā līdz gadam pieņemšanu aizbildnībā izmaksāts 1537 personām, kopā 450 tūkstoši latu.