Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Speciāls iepirkumu likums noteiks līdzdalību arī militārā aprīkojuma piegādes konkursos.
FOTO: A.F.I.
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK. Direktīva 2009/81/EK dalībvalstīm jāievieš līdz 21. augustam.
Kā valdības sēdē klāstīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) speciālists Artis Lapiņš, likums ir izstrādāts, lai ieviestu jauno Eiropas direktīvu. Ir atzīts, ka spēkā esošais publisko iepirkumu regulējums, kas šobrīd Latvijā ietverts Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, nav pietiekami piemērots aizsardzības un drošības jomas iepirkumiem. Eiropā ir izstrādāta atsevišķa direktīva, un Latvijā attiecīgi tās prasības iekļautas jaunajā normatīvajā aktā.
Būtiskākās atšķirības ir saistītas ar piemērojamajām iepirkuma procedūrām. Ja pasūtītāji šobrīd var izvēlēties starp atklātu vai slēgtu konkursu, turpmāk šīs jomas iepirkumos tiks dota iespēja arī brīvi izvēlēties piemērot sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, sevišķi sarežģītiem projektiem būs piemērojams konkursa dialogs ar atvieglotiem nosacījumiem.
A. Lapiņš uzsvēra, ka paredzētas būtiskas prasības informācijas aizsardzībai un piegādes drošības garantēšanai. Noteikts arī speciāls regulējums attiecībā uz apakšuzņēmēju līgumu slēgšanu, kas ikdienā aizstās līdz šim Latvijā nepiemēroto kompensācijas darījumu regulējumu. Saprātīgi plānojot iepirkumus, tas ļaus atbalstīt arī vietējos komersantus, piebilda IUB pārstāvis.
A. Lapiņš LV portālam skaidroja, ka kompensācijas darījumu piemērošanu regulēja Ministru kabineta noteikumi, bet šādus darījumus neatbalsta Eiropas Komisija. Tāpēc arī jau minētajā Direktīvā un attiecīgi arī Latvijas likumprojektā iestrādāts regulējums par apakšuzņēmēju līgumiem, kas tiek slēgti atklātā procedūrā. Apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas regulējumu Eiropas Komisija ir atbalstījusi, to varēs piemērot ikdienā. Līdz šim kompensācijas darījumus varēja piemērot tikai tajos gadījumos, kad tādu nepieciešamību bija atzinis Ministru kabinets.
"Noteiktas specifiskas prasības informācijas aizsardzībai."
Topošā likuma mērķis ir analogs abos pārējos iepirkumu likumos definētajam: atklātums, brīva konkurence, pasūtītāja līdzekļu efektīva izmantošana.
Speciālo likumu piemēros normatīvā akta nosaukumā ietvertajās jomās: slēdzot būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus par precēm militārām vajadzībām; būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai tādām būvēm un pakalpojumiem, par kuriem ir aizsargājama informācija.
Atsevišķos gadījumos šo likumu varēs nepiemērot, bet veikt iepirkumus saskaņā ar abiem pārējiem iepirkumu likumiem. Likums neregulēs starptautisko organizāciju, t.sk. NATO vai Eiropas Savienības institūciju, iepirkumus un neattieksies uz iepirkuma līgumiem gadījumos, kad pasūtītājs iepirkumu veic saskaņā ar starptautisko organizāciju. Šo likumu nepiemēros, ja pasūtītājam būtu jāsniedz tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai. Ir paredzēti vēl daudzi izņēmuma gadījumi.
Atsevišķām procedūrām ir specifiski nosacījumi. Piemēram, ja iepirkuma priekšmets ir pakalpojumi no likumprojekta 2. pielikuma (viesnīcu un restorānu pakalpojumi, juridiskie, personāla meklēšanas un nodrošināšanas, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi u.c.), pasūtītājs būs tiesīgs nepiemērot noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot nosacījumus par tehniskajām specifikācijām, atklātības nodrošināšanu. Kā skaidro projekta izstrādātāji, 2. pielikumā minētie pakalpojumi ir tādi, kuri nerada interesi ārvalstu piegādātājiem vai kuriem ir uzticības raksturs.
Prasības piegādātājiem; krāpniekus un korumpantus izslēgs
Likumprojekta normas nosaka, ka pasūtītājs pretendentam vai kandidātam var prasīt atbilstīgu profesionālismu, saimniecisko un finansiālo stāvokli, kvalitātes vadības sistēmas un vides vadības standartu ievērošanas apliecinājumu.
Iepirkumu dalībniekiem būs jārēķinās, ka pasūtītājs noteiks prasības tehniskajām specifikācijām, informācijas aizsardzībai un līguma izpildes drošībai, apakšuzņēmuma līgumiem un nodokļu maksāšanai, vides aizsardzībai, darba aizsardzībai un darba apstākļiem.
Likumprojekta ietvertais iepirkuma procedūru regulējums ir analogs Publisko iepirkumu likuma regulējumam. Taču ir arī stingrāki un papildu nosacījumi, tostarp kandidātu un pretendentu izslēgšanai.
"Militārā aprīkojuma ražošanā un tirdzniecībā konkurence ir ierobežota."
No dalības iepirkuma procedūrās paredzēts izslēgt kandidātus un pretendentus, kas pieļāvuši pārkāpumus, kas vērtējami kā Eiropas Savienības un Latvijas pamatinterešu, tajā skaitā finanšu interešu, apdraudējums (korupcija, komerciālā uzpirkšana, krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisms, dalība noziedzīgā organizācijā).
Līdzdalības lieguma normas paredzētas, lai nodrošinātu valsts aizsardzības un drošības intereses, valsts ekonomiskās intereses nodokļu iekasēšanā un godīgu konkurenci, kā arī novērstu situācijas, kad piegādātājs nepilda saistības, jo īpaši informācijas drošībā.
Izslēgšanas noteikumi attieksies arī uz personām, uz kuru iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka to kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām.
Apakšuzņēmumu piesaiste
Normatīvā akta sagatavotāji norāda, ka aizsardzības un drošības jomā, jo sevišķi saistībā ar militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību, konkurence tirgū ir ierobežota un pārsvarā tirgū darbojas tikai daži lieli piegādātāji.
Paredzēts, ka liela apjoma iepirkuma līgumu aizsardzības un drošības jomā varēs iesaistīt ar militārā aprīkojuma piegādātāju (ražotāju) nesaistītus piegādātājus, arī vidējos un mazos, kas citā veidā nekad netiktu iesaistīti šādu līgumu izpildē. Līdz ar to prognozēts (solīts), ka, izmantojot šo regulējumu un pārdomāti nosakot apakšuzņēmējiem nododamās līguma daļas, ir iespējams būtiski palielināt mazo un vidējo, t.sk. vietējo, komersantu iespējas iekļauties militārā aprīkojuma piegādātāja (ražotāja) piegādes ķēdē, tādējādi veicinot ne tikai konkrētā apakšuzņēmēja darbību, bet arī valsts tautsaimniecības attīstību.
Draudīgās situācijās
Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā lietotajos terminos ir paskaidrots arī, kas ir krīze – tāda situācija jebkurā valstī, kad ir radies vai var rasties kaitējums, kas nepārprotami pārsniedz ikdienā iespējama sadzīves kaitējuma apmēru un kas būtiski apdraud cilvēku dzīvību un veselību vai kam ir ievērojama ietekme uz materiālajām vērtībām, vai kuras dēļ jāveic pasākumi, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības. Par krīzi jebkurā gadījumā uzskata bruņotu konfliktu un karu.
"Pasūtītājs būs tiesīgs lūgt Satversmes aizsardzības biroja palīdzību."
Likumprojektā noteikts arī, kā var rīkot iepirkumus militāras vai drošības krīzes gadījumā, ja steidzamības dēļ nav iespējams piemērot slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, piemēram, tāda var būt dabas katastrofas vai avārijas rezultātā objektīvi radusies situācija.
Privileģētie līgumi
Vispārīgajos noteikumos iepirkuma procedūrās tiek noteikts: ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina personas ar īpašām vajadzībām, kurām nepieciešami īpaši darba apstākļi.
Atbilstības vērtējumā arī SAB pārbaude
Likumprojektā paredzēts, ka pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši valsts, kurā tas ir reģistrēts vai atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, normatīvo aktu prasībām.
Pasūtītājs varēs noteikt minimālās prasības piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, prasīt sertifikātu, kas apliecina preces atbilstību noteiktām tehniskajām specifikācijām vai standartiem.
Nepieciešamības gadījumā pasūtītājs būs tiesīgs lūgt Satversmes aizsardzības biroju (SAB) sadarbībā ar piegādātāja reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts kompetento institūciju (drošības iestādi) veikt līguma izpildei nepieciešamo piegādātāja telpu un iekārtu, ražošanas un administratīvo procedūru, informācijas aprites kārtības, kā arī ziņu par piegādātāja personālu pārbaudi.
Pasūtītājs var pieprasīt, lai būtu pārbaudīta piegādātāja kvalitātes vadības sistēma. Likumprojekts paredz: šādā gadījumā pasūtītājs atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas atbilst Eiropas sertifikācijas standartiem un ko sertificējušas attiecīgas institūcijas, kuras atbilst Eiropas sertifikācijas standartiem.
Likumprojektā paredzētie piedāvājuma izvēles kritēriji ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā arī piedāvājums ar viszemāko cenu. Konstatējot, ka pretendenta piedāvājums ir nepamatoti lēts, pasūtītājs to varēs noraidīt.
Likumprojekts paredz tādu pašu iepirkuma procedūras dokumentos noteikto prasību un pasūtītāju pieņemto lēmumu un rīcības apstrīdēšanas kārtību, kāda ir arī Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.
Pārejot uz jauno likumu
Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumprojekta Pārejas noteikumos paredzēts, ka pirms šā likuma spēkā stāšanās saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma noteikumiem izsludinātu iepirkuma procedūru, uz ko attiecas šis likums, pabeidz saskaņā ar attiecīgi Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma noteikumiem.
Projektu izstrādājusi ar finanšu ministra 2010. gada 13. novembra rīkojumu Nr.645 izveidota darba grupa, kurā iekļauti Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un IUB pārstāvji.
Kā norādīts normatīvā akta paskaidrojumos: aizsardzības jomā šādus iepirkumus veic Aizsardzības ministrija un tās institūcijas. Iepirkumus drošības jomā veic Iekšlietu ministrija un tās institūcijas, pašvaldību izveidotās policijas iestādes, kā arī citas iestādes un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas, piemēram, nodrošina kritiskās infrastruktūras apsaimniekošanu.
"Par krīzi jebkurā gadījumā uzskata bruņotu konfliktu un karu."
2010. gada 20. maijā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka 2011. gada 1. augustā zaudēs spēku tā 4. pants (Iepirkumi aizsardzības jomā) un stāsies spēkā 3. panta (Likuma piemērošanas izņēmumi) piektā daļa, kas nosaka: Publisko iepirkumu likumu nepiemēro, ja saskaņā ar likumu, kas reglamentē iepirkumus aizsardzības un drošības jomā, tiek slēgts iepirkuma līgums, kura priekšmets ir preces, kas paredzētas drošības mērķiem un ietver, apstrādā vai citā veidā ir saistītas ar tādu informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzīta par valsts noslēpumu, kā arī vēl virknē likumā definētu gadījumu.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā 1. augustā stājas spēkā analoga norma, kas formulēta 9. panta (Likuma piemērošanas vispārīgie izņēmumi) ceturtajā daļā.
Likumprojekts 2011. gada 24. februārī ir ievietots IUB mājaslapā internetā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 17. martā. Saskaņošanas procesā (pēc Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu ministrijas, Konkurences padomes iebildumiem un saskaņošanas ar Satversmes aizsardzības biroju) sākotnējā likumprojektā ir koriģētas un precizētas daudzas normas.
Dokumenta izskatīšanā valdībā otrdien, 26. jūlijā, IUB pārstāvis lūdza fiksēt sēdes protokolā, ka, likumprojekts saistīts ar Eiropas Direktīvas ieviešanas tuvo termiņu, tāpēc būtu jālūdz Saeimai skatīt šo jautājumu steidzamības kārtībā.
Uz LV portāla jautāto, vai neradīsies kādi sarežģījumi, ja 1. augustā abos citos iepirkumu likumos attiecīgo jomu normas vairs nebūs spēkā, taču nebūs arī jaunā likuma, A. Lapiņš skaidroja, ka sarežģījumiem nevajadzētu rasties, jo atbilstoši direktīvām arī Publisko pakalpojumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums aptver iepirkumus aizsardzības un drošības jomās. Publisko iepirkumu likuma 4. pants [kas būs izslēgts 1. augustā] līdz šim vairāk bijusi kā deklaratīva norma, ņemot vērā aizsardzības jomas īpašo statusu. IUB speciālists gan izteica cerību, ka praksē problēmas neradīsies. IUB neesot ziņu, vai Aizsardzības ministrija jau tuvākajā laikā plāno kādus iepirkumus.
