Valsts policija pārņem Autotransporta inspekcijas darbus un mantu

Kontrolējošo institūciju funkciju optimizēšanas risinājumu komersantu uzraudzības jomā pagājušajā gadā ieteikusi funkciju audita grupa. Savukārt Satiksmes ministrija (SM) atzinusi, ka Autotransporta inspekcijas budžeta 2011. gadam paredzētā 45 000 latu samazinājuma dēļ praktiski nebūs iespējams īstenot Autopārvadājumu likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta tiesību aktos Autotransporta inspekcijai noteiktās funkcijas. SM informācija pārmaiņu dokumentu sagatavošanas gaitā liecina, ka vienlaikus plānots inspekcijai paredzēto finansējumu 400 184 latu apmērā pārcelt uz Iekšlietu ministrijas budžetu.

2010. gada 13. decembrī Ministru kabineta rīkojums Nr. 727 "Par autotransporta inspekcijas likvidāciju" paredz arī, ka, sākot ar 2011. gada 1. aprīli, Valsts policija ir inspekcijas funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja.

Izmaiņas likumos un MK noteikumos

Likvidējot ATI un nododot lietas Valsts policijai, veikti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kuri stājas spēkā 1. aprīlī.

Grozījumi Autopārvadājumu likuma 4. pantā, kas izteikts jaunā redakcijā "Autopārvadājumu nozares pārvalde un kontrole" (iepriekš Valsts pārvalde autopārvadājumu jomā), līdztekus citām korekcijām nosaka arī, ka autopārvadājumu kontroli atbilstoši savai kompetencei īsteno Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, pašvaldības un šo ministriju un pašvaldību padotībā esošās institūcijas, pārvadātāji, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās personas un institūcijas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizējama un īstenojama autopārvadājumu kontrole.

Ministru kabineta 2011. gada 22. marta noteikumi Nr. 218 "Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 538 "Autotransporta līdzekļu cisternu bīstamo kravu pārvadāšanai tehniskās uzraudzības kārtība"", kas izdoti saskaņā ar likumu "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību", 36. punktā vairs nav iekļauta Autotransporta inspekcija, un tagad ir noteikts, ka "cisternu uzraudzību un kontroli atbilstoši kompetencei veic Valsts būvinspekcija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts policija un citas normatīvajos aktos par autopārvadājumu kontroles kārtību noteiktās institūcijas".

"Grozījumi vairākos normatīvajos aktos stājas spēkā 1. aprīlī."

Ceļu satiksmes noteikumos līdz šim bija noteikts pienākums transportlīdzekļu vadītājiem pakļauties Autotransporta inspekcijas amatpersonu prasībām. Ar MK 2011. gada 22. marta noteikumiem Nr. 208 "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi"" normatīvajā aktā svītrotas Autotransporta inspekcijas amatpersonas, kam noteikumos bija paredzētas pārbaudes un kontrolētāju tiesības. Taču paralēli arī policijas darbiniekiem šādas tiesības likumā definētās situācijās ir bijušas un paliek. Piemēram, noteikumu 209. punkts līdz šim paredzēja, ka: "Policijas darbinieki, Autotransporta inspekcijas amatpersonas (pasažieru un kravas autopārvadājumu kontroles laikā) vai robežsargi (uz valsts robežas un pierobežā) var pieprasīt kravas automobiļu, to piekabju (puspiekabju) un autobusu gabarītu, faktiskās masas un ass slodžu pārbaudi."

Pārmaiņu sakarā pieņemti arī MK 2011. gada 22. marta noteikumi Nr. 207 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 21. februāra noteikumos Nr. 156 "Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, to profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā"", kuros Autotransporta inspekcija aizstāta ar Valsts policiju. Analogi grozījumi izdarīti arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Ar MK 2011. gada 22. marta noteikumiem Nr. 209 par spēku zaudējušu atzīts Autotransporta inspekcijas nolikums. MK pieņēmusi arī rīkojumu - satiksmes ministram sakarā ar iestādes likvidāciju 2011. gada 31. martā atbrīvot Gundaru Viziņu no Autotransporta inspekcijas vadītāja amata.

Funkciju audits atklājis nevienprātību

SM ir atsaukusies uz funkciju auditu, kurā ieteikts ATI funkcijas nodot policijai. Audita ziņojumā norādīts, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem Autotransporta inspekcijai ir visas pilnvaras veikt transportlīdzekļu pārbaudes kravu pašpārvadājumiem. Taču, konstatējot pārkāpumu, inspekcija var piemērot administratīvo sodu brīdinājuma vai naudas soda veidā, izslēdzot iespēju prasīt tūlītēju pārkāpumu novēršanu (t.i., pirms transportlīdzeklis turpina ceļu).

Auditoriem sniegtā informācija par iestādes funkcijām izriet no ATI nolikuma, ziņojumā minēts, ka tās ir: autopārvadājumu kontrole uz ceļiem un uzņēmumos; ar autopārvadājumu kontroli saistītu problēmu apzināšana, priekšlikumu sagatavošana kontroles efektivitātes uzlabošanai; priekšlikumu izstrāde normatīvo aktu pilnveidošanai autopārvadājumu kontroles jomā; sadarbība ar valsts, pašvaldību, ārvalstu, starptautiskajām institūcijām, nodrošinot savstarpēju informācijas apmaiņu u.c. funkcijas.

Kā reformas ieguvumi ziņojumā minēts, ka komersantu transporta līdzekļus kontrolētu tikai viena institūcija, samazinātos administratīvās izmaksas. Tiktu nodrošināta mērķtiecīgāka pārbaužu plānošanu un pārkāpumu atklāšana, kā arī atrisinātas praksē konstatētās problēmas par soda piemērošanu un transportlīdzekļu aizturēšanu. Tiktu veicināta pārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošana un samazināta pārkāpumu izraisīto seku ceļu satiksmes drošībā un ceļu uzturēšanā ietekmes apmēri.

Risku auditori saskatījuši tajā, ka pārvadātāju transporta līdzekļu kontrole netiktu uzskatīta par prioritāti ceļu satiksmes drošības nodrošināšanā un netiktu izpildīts minimālais pārbaužu apjoms, kas noteikti ES tiesību aktos. Pieprasot novērst pārkāpumu, pārvadātājam rastos netieši izdevumi, piemēram, aizturēta krava vai piegādes kavējumi, kā arī palielinātos apstrīdēto administratīvo aktu skaits. Transporta līdzekļu aizturēšanai nepieciešama arī infrastruktūra (stāvlaukumi), uz kurieni aizturētos transporta līdzekļus novirzīt.

Finansiālajā novērtējumā 2009. gada pārbaužu izmaksu rādītājs ir bijis 293 674 lati (atalgojums, komandējuma izdevumi, telpu noma, a/m izmaksas, formas tērpi, nemateriālie ieguldījumi). Plānotais ietaupījums, nododot Autotransporta inspekcijas funkcijas, būtu 20% jeb 84 000 latu gadā, secināts funkciju audita ziņojumā.

"Latvijā tuvākajā laikā tiks ieviesta eirovinjete."

Audita ziņojumā atspoguļoti arī ATI iebildumi pret ierosinātajām pārmaiņām, tostarp, ka inspekcija trīs gadu laikā kopš izveidošanas ir radījusi vienotu un efektīvu kontroles sistēmu, kas spēj nodrošināt visu ar autopārvadājumu kontroli saistīto normatīvo aktu prasību uzraudzību; inspekcija ar minimāliem cilvēkresursiem (32 amatpersonas) nodrošina ne tikai kontroles funkciju uz ceļiem un uzņēmumos, bet arī pārstāvību tiesās, kā arī maksātnespējas procesos, seko uzlikto naudas sodu izpildei, nodrošina piedziņas procesa uzraudzību, kā arī uzrauga soda naudas iemaksu budžetā. Inspekcijas amatpersonām ir padziļinātas zināšanas par autopārvadājumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Inspekcija norādījusi arī, ka tā veic ne tikai kontroles uz autoceļiem, bet arī saimnieciskā darbības veicēja kontroles (galvenokārt komersanta reģistrētajās juridiskajās adresēs). Funkciju audita ziņojumā neesot ņemts vērā, ka Latvijā tuvākajā laikā tiks ieviesta eirovinjete (autoceļu lietošanas nodeva), kuras kontrole un administrēšana noteikta kā vēl viena Autotransporta inspekcijas papildu funkcija.

Līdz šim, veicot ceļu satiksmes drošības un autopārvadājumu uzraudzību, pārvadātājus varēja kontrolēt (veikt dokumentācijas un transportlīdzekļa pārbaudi) divas institūcijas - Autotransporta inspekcija un Valsts policija. Nododot pārvadātājus kontrolējošās funkcijas Valsts policijai, uzlabosies autopārvadātāju pārbaudes, jo policija vienlaikus varēs veikt pārraudzību gan par vispārīgajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, gan par specifiskākiem autopārvadājumu jomā. Autopārvadājumu kontroles apjomus varēs būtiski palielināt, piesaistot Valsts policijas darbiniekus, tādējādi  tiks nodrošināta vienlīdzīga konkurence Latvijas un ārvalstu autopārvadātājiem, jo ārzemēs mūsu autopārvadātājus kontrolē daudz vairāk nekā šobrīd var nodrošināt mūsu kompetentās iestādes. Nododot funkcijas, tiks vienveidīgi piemērotas normatīvo aktu prasības, unificēti piemērotie sodi, samazināsies administratīvais slogs, ieguvumu virkni, atbrīvojoties no savas padotības iestādes, uzskaitījusi Satiksmes ministrija.

Materiālā situācija uzlabota, līdz sākusies krīze

Autotransporta inspekcijas iepriekšējo gadu pārskati liecina, ka tā ir nopietni uzlabojusi materiāli tehnisko bāzi. Piemēram, autoparks papildināts ar "Vokswagen" mikroautobusiem, deviņas ATI nodaļas ieguvušas jaunus un kontroles vajadzībām piemērotus spēkratus.

Pagājušā gada decembrī ATI ir izsludinājusi vairākus iepirkumus, arī par datortehnikas iegādi, kā paredzamā līgumcena norādīts 11 000 latu (bez PVN), liecina informācija mājaslapā www.ati.gov.lv. Uz LV.LV jautājumu, kāpēc situācijā, kad valdībā un Saeimā tiek lemts par iestādes likvidāciju, bija jāorganizē datortehnikas iepirkums, ATI Administratīvās daļas vadītāja vietniece Daiga Raikstiņa šonedēļ atbildēja, ka datortehnikas iepirkums tika izbeigts bez rezultātiem. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamo informāciju Autotransporta inspekcija datortehniku un programmatūru iepirkusi 2006. gadā.

SM sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve paskaidroja, ka saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu "Par Autotransporta inspekcijas likvidāciju" no 1. aprīļa visas inspekcijas funkcijas, uzdevumi, tiesības, saistības, manta, finanšu līdzekļi, lietvedība un arhīvs tiek nodoti Valsts policijas ziņā. Tostarp arī autoparks un finanšu līdzekļi, kas, jau pieņemot Budžeta likumu, tika pārdalīti.

D. Raikstiņa arī informēja, ka inspekcija nodod Valsts policijai visu tās uzskaitē esošo mantu, tostarp arī aprīkojumu, kas nepieciešams autopārvadājumu kontroles veikšanai. Valsts policija pārņem arī līgumsaistības par dienesta transportlīdzekļu nomu (iepirkums veikts 2009. gadā).

Autotransporta inspekcijas publicētā informācija par budžeta izdevumiem liecina, ka šogad februārī atalgojums aprēķināts 31 darbiniekam – lielākās algas (neto) saņēmuši vadītājs (1140,48 Ls) un divi vietnieki (827,22 Ls un 792,22 Ls). Pārējiem darbiniekiem tās bijušas 267–500 latu robežās. Inspekcijas attīstības gados iestāde bijusi ievērojami turīgāka: 2006. gadā tās budžets bija vairāk nekā 700 tūkstoši latu, no kuriem gandrīz puse tērēta atalgojumam, kas bijis ievērojami lielāks nekā šogad.

Vēsture: inspekcijas uzdevumi un tiesības paplašinājušās

Autotransporta inspekcija izveidota 2006. gada 1. janvārī uz valsts SIA "Autotransporta direkcija" kontroles dienesta bāzes.

Neilgajā vēsturē ir paplašinājušās ATI funkcijas. Kā liecina informācija iestādes mājaslapā, no 2007. gada augusta ATI inspektoriem piešķirtas tiesības apturēt transportlīdzekļus bez sadarbības ar Valsts policiju, lai pārbaudītu autopārvadājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Šādu normu noteica 2007. gadā pieņemtie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kā arī jaunā Autopārvadājumu kontroles kārtība (MK 2007. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 517). Kā arguments minēts: tas uzlabos inspekcijas darba efektivitāti, plānojot kontroles pasākumus jebkurā diennakts laikā, optimāli mainot kontroles vietas atkarībā no apstākļiem un situācijas.

"Kuprainais valis svēris 10,03 tonnas."

Reizumis ATI ir veikusi visai neordināras darbības. Piemēram, 2007. gada 17. janvārī palīdzēts uzņēmējsabiedrībai "Sidrabe" noskaidrot vakuuma kameru un vakuuma kameru durvju masu. "Sidrabe" griezusies pēc palīdzības pie Autotransporta inspekcijas, zinot, ka tās rīcībā ir pārvietojamie svari. Arī citkārt ATI palīdzējusi noskaidrot dažādu smagsvara objektu masu. 2006. gada 21. jūlijā nosvērts Baltijas jūras krastā izskalotais kuprainais valis, kas svēris 10,03 tonnas.

Gada pārskatos atrodama informācija, ka 2006. gadā ATI veikusi 32 007 transportlīdzekļu kontroli (2009. gadā - 26 695) , pārbaudījusi 491 uzņēmumu (2009. gadā – 857) un veikusi pārbaudes 2,9 procentos no darbdienām, kurās strādā to transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas darba un atpūtas režīma nosacījumi (2009. gadā – 7,54%). 2006. gadā sastādīti 2164 administratīvo pārkāpumu protokoli (2009. gadā – 3779).

Administratīvo protokolu sadalījums pa pārkāpumu veidiem

Avots: Autotransporta inspekcijas gada pārskati; www.ati.gov.lv