Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jumtu tīrītājiem ir jābūt īpaši apmācītiem šā darba veikšanā un jāprot pareizi lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta brigāžu mediķi regulāri dodas sniegt palīdzību un vienā janvāra nedēļas nogalē slimnīcās nogādājuši pat astoņus vīriešus vecumā no 34 līdz pat 64 gadiem, kuri dažādas traumas guvuši, nokrītot no četru piecu metru augstiem jumtiem.
Bēdīgā „jumtu statistika”
NMP dienesta direktors Armands Ploriņš norāda: „Kritieni nereti var beigties ļoti traģiski un traumas izrādīties dzīvībai bīstamas. Tāpēc aicinām namu apsaimniekotājus, privātmāju īpašniekus un arī pašus jumtu tīrītājus ievērot visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai izvairītos no traumu gūšanas un pasargātu dzīvību.”
Savukārt Valsts darba inspekcija (VDI) ziņo, ka šoziem laikposmā no 1. decembra līdz 7. janvārim saistībā ar kritieniem no augstuma un paslīdēšanu, pakrišanu notikuši septiņi nelaimes gadījumi darbavietā. Pēdējo nedēļu laikā, tīrot namu jumtus no sniega, bojātas vairāk nekā 80 automašīnas, daļa spēkratu bijuši atstāti neīstajā vietā un laikā.
Šo informāciju no ziemas „kaujas lauka” papildina ziņas, ka, piemēram, Rīgas pašvaldības policija un izpilddirekciju administratīvās inspekcijas kopumā ir noformējušas 620 protokolus par laikus nenotīrītām ietvēm un māju jumtiem. Turklāt aiz katra no šiem dokumentiem „slēpjas” visai ievērojamas naudas summas. Par netīrītiem jumtiem vai ietvēm sods juridiskām personām var sasniegt pat 1000 latu. Ko darīt apsaimniekotājiem, lai jau tā plānos maciņus nepadarītu vēl tukšākus?
Apsaimniekotājiem jāiesaista profesionāļi
Lai izvairītos no naudas soda vai tiesu darbiem ar lāsteku upuriem, ir tikai viena izeja - apsaimniekotājam nāksies tīrīt savu namu jumtus.
Šeit iespējami divi risinājumi. Ja apsaimniekotāja pakļautībā nav savas sniega tīrītāju komandas, palīdzību nāksies lūgt specializētās firmās, kuru koordinātas atrodamas internetā. Piedāvājums ir visai plašs – sākot no alpīnistu komandām līdz visai mistiskiem mobilo tālruņu numuriem.
Šādam darbam lietderīgāk būtu izmantot jumta ieklāšanas speciālistu pakalpojumus, jo viņi labi pārzina dažādu segumu konstruktīvās īpatnības un risinājumus, uzskata SIA „Akvilons” tehniskais direktors Aleksejs Markins.
Pieņemot lēmumu par firmas izvēli, apsaimniekotājam vajadzētu pārliecināties, vai līgtie speciālisti ir apgādāti ar speciālo aprīkojumu. Uz jumta nevar laist cilvēku, kas ar apšaubāmas kvalitātes virvi grib piesieties pie skursteņa un sākt no jumta karnīzes skaldīt lāstekas, saka Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.
"Darbs augstumā ir ļoti riskants, tādēļ ļoti nopietni jārūpējas par drošību – gan savu, gan līdzcilvēku."
Ar uzņēmumu, kas uzņemas notīrīt nama jumtu, ir jānoslēdz atbilstošs līgums. Tajā jāvērš uzmanība, vai līgumā ir iekļauts nosacījums, ka darbs tiks veikts ar šīs firmas instrumentiem un tā atbildēs par darba un individuālās aizsardzības paņēmienu un līdzekļu lietošanu un atbilstošu noteikumu ievērošanu. Līdz ar to visa atbildība par nelaimes gadījumu gulsies uz attiecīgā uzņēmuma pleciem. Līgumā vajadzētu arī noteikt, ka tad, ja jumts tiks bojāts tīrītāju vainas dēļ, uzņēmums apņemas arī veikt remonta darbus.
Īpaši uzmanīgiem jābūt šā procesa pirmajā posmā, kad uz jumta kāpj firmas pārstāvis, lai novērtētu darbu apjomu, bet līgums par sniega tīrīšanu vēl nav noslēgts, uzsver S. Zariņa. Nedrīkst pieļaut, ka šis cilvēks noripotu no jumta.
Pirms slēgt līgumu, apsaimniekotājam vajadzētu arī izzināt uzņēmuma pieredzi, kā arī to, vai šis pakalpojums ir iekļauts attiecīgā komersanta darbu profilā. Šobrīd, redzot, ka ir īstais „pļaujas laiks”, daudzi steidz dibināt vienas ziemas sniega grūdēju uzņēmumus.
Darbu augstumā reglamentē normatīvie akti
Prasības, kādas jāievēro, veicot darbus augstumā, noteiktas 09.12.2002. Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 526 „Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā”. Tas ir pamatdokuments, kas apraksta galvenās prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbu augstumā.
Saskaņā ar šiem noteikumiem, ar darbu augstumā saprot darbu, kas tiek veikts 1,5m un augstāk par līmeni, uz kuru nelaimes gadījumā varētu nokrist nodarbinātais.
Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs. Ja apsaimniekotājs ir sarunājis kaimiņu, kas gatavs notīrīt nama jumtu, bet paslīdējis un veiksmes gadījumā palielinājis traumas guvušo statistiku, šim darba devējam nāksies segt ārstēšanās izdevumus, iespējams, maksāt cietušajam invaliditātes pensiju.
Līdzīgs augstums minēts arī citos normatīvajos aktos. Piemēram, MK noteikumu Nr. 206 “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību” 1. pielikumā teikts, ka aizliegts nodarbināt pusaudžus, ja ir iespējama darba izpildītāja krišana no vairāk nekā pusotra metra augstuma. S. Zariņa uzsver: „Pusaudžus jumtu tīrīšanā nodarbināt nedrīkst. Tā varētu būt brīdinoša zīme vecākiem, kad jātīra savas mājas jumts.”
"Pusaudžus jumtu tīrīšanā nodarbināt nedrīkst. Tā varētu būt brīdinoša zīme vecākiem, kad jātīra savas mājas jumts."
MK noteikumos Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” skaidrots, ka darbs uzskatāms par veicamu augstumā, ja tas tiek izpildīts 1,5m attālumā no grunts, pārseguma vai darba sastatnes virsmas, virs kuras tiek veikti darbi konstrukciju, iekārtu, mašīnu un mehānismu uzstādīšanai, montāžai, ekspluatācijai un remontam. Savukārt par augstkāpēju darbu uzskata darbu, kas tiek veikts 5m augstumā no grunts, pārseguma, virs kura tiek veikti montāžas vai remontdarbi.
S. Zariņa atgādina, ka saskaņā ar minēto noteikumu 2. pielikuma prasībām tiem darbiniekiem, kuri veic darbus augstumā, katru otro gadu ir jāiziet obligātā veselības pārbaude. Ja darbs veicams 5m vai lielākā augstumā, tad obligātā pārbaude nepieciešama katru gadu un attiecīgās personas medicīniskā apskate ir daudz sarežģītāka, arī ārstu atzinums būs atšķirīgs.
Tātad apsaimniekotājam vajadzētu pievērst uzmanību, vai attiecīgais cilvēks ir saņēmis ārsta pielaidi darbam augstumā un tam – cik lielā augstumā. Šā atzinuma kopiju noteikti vajadzētu pievienot Mājas lietai.
Sertifikātu neprasa, bet apmācībai jābūt
Taču tikai ar ārsta atzinumu sniega tīrītājus uz jumta laist vēl nevar. Šiem cilvēkiem noteikti ir jāapgūst priekšzināšanas speciālos mācību kursos „Darbs augstumā”, kurus piedāvā vairākas apmācību firmas. To laikā viņi izzina darba vietas organizēšanas pamatprincipus un riska faktoru novērtēšanas paņēmienus, kā arī pareizu inventāra izvēli, tā izmantošanu, glabāšanu un citas zinības. Šo apmācību var veikt arī attiecīgā namu apsaimniekošanas uzņēmuma darba aizsardzības speciālists.
Taču šajā saistībā ir izveidojies zināms paradokss. Lai strādātu noteiktās profesijās, darba devēji pieprasa atbilstošu sertifikātu. Tas nepieciešams speciālistiem, kas, piemēram, apkalpo gāzes katlus vai fiziskām personām, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu, mākslīgo apsēklošanu. Bet cilvēkiem, kas strādā uz jumta un līdz ar to potenciāli apdraud ne tikai sevi, bet arī citus, šāds dokuments nav nepieciešams.
Tādu neparedz neviens normatīvais akts, atzīst S. Zariņa. Taču viņa uzsver: „Jumtu tīrīšanas darbos augstumā nodarbinātajiem ir jābūt īpaši apmācītiem šo darbu veikšanā, kā arī viņiem jāprot pareizi pielietot individuālos aizsardzības līdzekļus. Nepietiek ar to, ka cilvēks sev ap vidu apjož virvi un piesien to pie skursteņa. Ja šādi piestiprinājies cilvēks krīt, viņa ķermenis var salūzt kā skals. Šoziem interneta medijos redzams video, kurā nofilmēts jumta tīrītājs, kas nokritis no jumta un palicis karājamies virvē. Tas ir labs piemērs, kurā var redzēt, kā izglābjas cilvēks, kurš izmanto šīs speciālās pretkritiena sistēmas. Ja viņam būtu tikai parasta, ap vidukli apsieta virve, video varētu redzēt pavisam citas, daudz traģiskākas kritiena sekas.” Īpaša uzmanība jāpievērš arī pretkritiena sistēmu stiprinājumiem uz jumtiem.
Aprīkojums jeb individuālie aizsardzības līdzekļi
Svarīgi, lai katrā konkrētā gadījumā tiktu izmantoti visatbilstošākie individuālie aizsardzības līdzekļi. Atkarībā no uzdevuma un izmantošanas apstākļiem aizsardzībai pret kritienu tos iedala divās pamatgrupās:
Lai pareizi izvēlētos individuālās aizsardzības līdzekļus, vispirms ir jāizsver riski un, balstoties uz šo novērtējumu, jānosaka aizsardzības līdzekļu parametri. Turklāt noteikti vajadzētu izvēlēties aprīkojumu, kas marķēts ar CE atzīmi.
Vairākas firmas piedāvā ne tikai atsevišķus drošības aprīkojuma elementus, bet arī īpašus komplektus darbam uz jumta, kas nodrošina aizsardzību pret kritienu un paredzēts lielām darba zonām uz horizontālām vai slīpām virsmām. Šādā komplektā ir iekļauts drošības iejūgs, kas nedaudz atgādina izpletņa lēcēja aprīkojumu, kritiena bloķētājs ar slīdkarabīni, trieciena amortizētājs un citas detaļas. Protams, nepieciešama arī aizsargķivere, cimdi un uz ledus neslīdoši, speciāli apavi.
Kā secinājusi VDI, nodarbinātie visai bieži neapzinās individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību, aizsargmehānismu patvaļīgas noņemšanas bīstamību, tāpēc darba devējam nepieciešams stingrāk kontrolēt un uzraudzīt nodarbinātos. Jāatgādina, ka arī nama apsaimniekotājam, ja viņš caur jumta lūku izbāzīs galvu, lai novērtētu veicamā darba kvalitāti, vajadzēs izmantot aizsargķiveri.
Sniega tīrīšanai no jumta jāizmato plastmasas lāpstas, stāsta A. Markins. Savukārt karnīzes parasti tīra ar plastmasas vai gumijas āmuriem vai metāla cirtņiem, kā arī lāsteku laušanai izmanto īpašus āķus ar gumijas pārklājumu. Tieši tāpēc lietderīgāk, kā iepriekš jau minēts, būtu izmantot profesionālu jumiķu firmu pakalpojumus. „Gan ziemai aizejot, gan rudens pusē mūsu uzņēmums saņem zvanus ar lūgumiem salabot jumtus, kas cietuši no neprofesionāliem ledus skaldītājiem.”
"Nepietiek ar to, ka cilvēks sev ap vidu apjož virvi un piesien to pie skursteņa."
Tā kā ziemā dienas ir īsas, lai pabeigtu darbu, uz jumta nākas strādāt arī tumsā. Tad noder pie ķiverēm piestiprināti īpaši lukturi. Taču ieteicams arī stacionārs apgaismojums, kādu izmanto celtniecībā.
„Strādājošajiem noteikti vajadzīgi telefoni vai rācijas,” uzsver S. Zariņa. „Noteikti jāņem vērā, ka cilvēkus uz jumta nedrīkst nodarbināt no rīta līdz vakaram. Viņiem ir nepieciešama atpūta, jo noguris cilvēks var pieļaut pat traģiskas kļūdas.” Viņa piekodina nekad nekāpt uz jumta vienatnē.
Sniega tīrīšana nesaistās tikai ar darbu uz jumta – sniegs un ledus tiek nogāzts blakus nama fasādei. Tādēļ apsaimniekotājam laicīgi vajadzētu apziņot nama iedzīvotājus par jumta tīrīšanas laiku, lai viņi savus auto pārvietotu no bīstamās zonas. Tāpat sniega krišanas vieta ir jāierobežo ar apzīmējošām lentām vai citādi.
Vienam no darbiniekiem ir jākontrolē gājēju plūsma. Arī šim cilvēkam ir jābūt ķiverei, jo arī viņš var ciest no kāda ledus gabala.
Svarīgi nebūt pārgalvīgam
Kā lasāms VDI skaidrojošajā materiālā par darbu augstumā, no drošības viedokļa priekšplānā nenoliedzami izvirzās katra cilvēka personiskās īpašības – augums, masa, nogurums, reakcijas laiks, redzes un dzirdes kvalitāte. Nodarbinātā cilvēka auguma īpatnības ievērojami ietekmē uzstādāmo sastatņu augstumu, bet masa – pietiekami izturīgu individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli. Savukārt reakcijas laiks, redzes un dzirdes kvalitāte ir atkarīga gan no nodarbinātā vecuma, gan dažādām saslimšanām.
Cilvēka kopējās fiziskās spējas savu maksimumu sasniedz 25-32 gadu vecumā, tad, ar tendenci nedaudz pazemināties, paliek samērā stabilas līdz 40–50 gadu vecumam un sāk strauji pasliktināties pēc 55-60 gadu sasniegšanas. Līdz ar to parādās kritiskie vecumi jeb vecumi, kuros nodarbinātie biežāk cieš nelaimes gadījumos, strādājot augstumā. Tie ir jauni darbinieki, kam trūkst pieredzes un ļoti bieži nav bijusi pietiekama arī darba devēju nodrošinātā apmācība darbam augstumā, kā arī cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem. Šie objektīvie darba drošības faktori darba devējiem būtu jāņem vērā, veicot darba vides riska novērtējumu.
S. Zariņa atgādina, ka sniega tīrīšanas darbi saistīti ar fiziskām pārslodzēm un garām darba stundām, kas var radīt veselības problēmas. Darba devējam jāseko nodarbināto obligāto veselības pārbaužu regularitātei.
„Inspekcijas pieredze liecina, ka darba negadījumos mēdz ciest arī ļoti pieredzējuši, ilggadēji darbinieki. Zinām vairākus gadījumus, kad absolūti neizskaidrojamas, pat neticamas pārgalvības dēļ ir gājuši bojā elektriķi, kas šajā profesijā strādājuši visu mūžu. Jaunajiem darbiniekiem raksturīga neuzmanība nezināšanas dēļ, bet pieredzējušajiem - pārāk lielas pašpārliecinātības dēļ. Viņiem var rasties sajūta: jau simtiem reižu esmu tā rīkojies – es zinu, ko daru. Diemžēl arī viens pārgalvīgs solis var būt liktenīgs.”
Darba devējs un ņēmējs: tiesības un pienākumi
Mēdz gadīties, ka darba devējs dod aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, bet darbinieki tos nelieto, aizbildinādamies, ka, piemēram, ķiverē strādāt nav ērti.
Kā skaidro S. Zariņa, saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējam ir tiesības piemērot disciplinārsodus par darba aizsardzības prasību neizpildi, noteikt papildu apmācību darba aizsardzības jautājumos nodarbinātajam, kurš neievēro atbilstošās normatīvo aktu vai instrukciju prasības, ja šāds pārkāpums nav radījis risku citu drošībai un veselībai.
Savukārt Darba likums nosaka: ja darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu vai arī ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta izziņa, tad darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu.
Nodarbināto vispārīgie pienākumi, arī attiecībā uz darbu augstumā, ir noteikti Darba aizsardzības likumā: rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs; lietot darba aprīkojumu, transportu un citus ražošanas līdzekļus, kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus saskaņā ar noteikto dokumentāciju, piemēram, ražotāja instrukcijām u.c.
Nodarbinātajam ir pienākums ievērot drošības zīmes, kā arī lietot drošības ierīces, ar ko apgādāts darba aprīkojums un darba vieta, saskaņā ar noteikto dokumentāciju. Tāpat nodarbinātajam nekavējoties jāziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par nelaimes gadījumu darbā, kā arī par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā. Vēl nodarbinātajam ir pienākums piedalīties darba devēja rīkotajās instruktāžās un apmācībās darba aizsardzības jomā, kā arī apmeklēt obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar darba devēja rīkojumu.
Darba aizsardzības likumā ir formulētas arī nodarbināto tiesības. Kā svarīgākās nepieciešams atzīmēt nodarbinātā tiesības atteikties no darba veikšanas, ja tas rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks citādi nav novēršams. Vēl nodarbinātajiem ir tiesības atteikties veikt darbu, ja lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta nav apgādāta ar nepieciešamajām drošības ierīcēm vai nodarbinātā rīcībā nav nodoti vajadzīgie individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī tad, ja darba veikšana saistīta ar tāda darba aprīkojuma lietošanu, kas neatbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai vai darba devēja sniegtajai instruktāžai darba aizsardzības jomā.
„Valsts darba inspekcijai ir visai sarežģīti sekot līdzi tam, lai jumtu tīrīšana notiek droši: augsto jumtu tīrītāji no ielas nemaz nav redzami, turklāt inspektoriem bieži vien nemaz nav iespējams strādājošos sasniegt,” teic S. Zariņa. „Bet jumti jātīra droši ne tāpēc, ka var atnākt inspektors. Darbs augstumā ir ļoti riskants, tādēļ par drošību – gan savu, gan līdzcilvēku – jārūpējas nopietni. Par to, kā strādāt droši, jādomā gan tiem, kam jumtu tīrīšana ir algots darbs, gan tiem, kuri tīra savu māju jumtus.”
