Uzņēmumu ienākuma nodokļa grozījumi – krīzes nedrošības amortizēšanai

Likums papildināts ar jaunu 9.¹ pantu „Uzkrājumi nedrošiem parādiem”, kas piemērojams ar 2011. taksācijas gadu, bet līdz 2013. gadam. Ar nodokli apliekamo ienākumu nodokļa maksātājs nepalielina par to atskaitījumu summu, par kuru taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu ir palielināti nedrošiem parādiem paredzētie uzkrājumi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1. parāda saistību izpildes diena ir iestājusies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem, bet ne agrāk kā 2009. gada 1. janvārī;
2.  ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;
3. debitors ir juridiskā persona, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
4. nodokļu maksātājs un debitors nav saistīti uzņēmumi, vai kāds no viņiem nav ar uzņēmumu saistīta persona;
5. darījumi ar debitoru ir pārtraukti vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunoti;
6. nodokļa maksātājs var pierādīt, ka ir veicis pasākumus nedrošā parāda atgūšanai;
7. nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 31. decembrim rakstveidā ir informējis preču vai pakalpojumu saņēmēju – debitoru – par to, ka par attiecīgā parāda summu (norādot darījuma dokumenta rekvizītus) tiek veidots uzkrājums nedrošiem parādiem saskaņā ar šo pantu.

Nedrošiem parādiem paredzēto uzkrājumu palielinājuma summa nedrīkst pārsniegt 20 procentus no taksācijas periodā ar nodokli apliekamā ienākuma (pēc apliekamā ienākuma koriģēšanas).

Tā kā šajā krīzes periodā uzņēmumiem ir izveidojušies lieli debitoru parādi, kuru atgūšanas iespēja ir apšaubāma, bet sniegtais pakalpojums vai piegādātā prece ir iekļauta neto apgrozījumā, kas veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu, uzņēmumam var rasties grūtības nodokli nomaksāt. Līdz šim, veidojot uzkrājumus šaubīgam debitoram, UIN apliekamais ienākums bija jāpalielina. Pašreiz likumdevējs ir radis iespēju sniegt glābšanas pasākumu uzņēmumam un ar UIN apliekamo ienākumu nepalielināt.

"Likumdevējs ir radis iespēju sniegt glābšanas pasākumu uzņēmumam un ar UIN apliekamo ienākumu nepalielināt."

Līdz ar jauno 9.¹ pantu precizēts arī likuma 6. pants. Tā pirmā daļa noteic, ka nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7. pantu un 9.1 pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, un par bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) debitoru parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās).

Savukārt šī 6. panta pirmā daļa papildināta ar 17. punktu, kas skar pašu parādnieku. Proti, apliekamo ienākumu parādnieks – debitors – palielina par parāda summu, par kuru nodokļa maksātājs nav veicis norēķinus un par kuru preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 9.¹ panta pirmās daļas 7. punktam ir informējis nodokļa maksātāju – debitoru.
(Piemēro no 2011. gada līdz 2013. gadam.)

Nodokļa maksātājs apliekamo ienākumu palielina atbilstoši 6. panta pirmās daļas 18. punktam par parāda summu, par kuru saskaņā ar šā likuma 9.¹  pantu izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1. parāds nav atgūts triju pirmstaksācijas periodu laikā pēc tam, kad izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem;
2. parāds neatbilst šā likuma 9. panta nosacījumiem, bet izveidotais uzkrājums ir norakstīts pirms šā punkta „a” apakšpunktā minētā termiņa un nav iekļauts ieņēmumos.
   (Piemēro ar 2011. gadu.)

Likuma 6. panta pirmās daļas papildinājums – 19. punkts – paredz, ka apliekamo ienākumu palielina par starpību starp nodotā (cedētā) parāda vērtību un naudas summu, kas iegūta par prasījuma tiesību nodošanu (cedēšanu) citai personai. Šo punktu nepiemēro, ja ir ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem nosacījumiem:

1. cesionārs ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs vai uzņēmumu ienākuma nodoklim pielīdzināta nodokļa maksātājs;
2. cesionārs ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
3. cesijas darījums nenotiek ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu;
4. cesijas darījuma, kas notiek ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu, vērtība atbilst tā tirgus vērtībai.
   (Piemēro ar 2010. gadu.)

   "Cesionārs ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs vai uzņēmumu ienākuma nodoklim pielīdzināta nodokļa maksātājs."

Likuma 6. panta ceturtā daļa precizē, nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu samazināt par taksācijas periodā zaudēto debitoru parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 9. pantu, un summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7. pantu, 9.¹ pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no debitoru parādiem paredzētajiem uzkrājumiem.
(Piemēro no 2011. gada līdz 2013. gadam.)

Likuma 6. panta ceturtā daļa papildināta ar 13. punktu, kas nosaka, ka peļņu samazina par summām, par kurām saskaņā ar šā panta pirmās daļas 17. punktu iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts ar nodokli apliekamais ienākums, bet par kurām nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir veicis norēķinus. Tas nozīmē, ja parādnieks parādu ir atdevis.
(Piemēro ar 2011. gadu.)

No likuma izslēgta 9. panta ceturtā daļa, kas noteica, ka apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par starpību starp zaudētā vai bez regresa tiesībām faktoringā nodotā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto vai bez regresa tiesībām faktoringā nodoto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām.
(Piemēro ar 2010. gadu.)