Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nereti šķiet, ka mazos kredītus hipotekāro parādu jūgā nonākušajai sabiedrībai met pakaļ. Lai devējiem un ņēmējiem liktu būt apdomīgākiem, jau tiek spriests, ka arī burtiem kredītlīgumos būtu jābūt nevis ar lupu, bet skaidri acīm izlasāmiem.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Ministru kabineta komitejā izskatītajā Ekonomikas ministrijas ziņojumā, kas kopš 2008.gada ir jau trešais par šiem jautājumiem, tikai ar kārtējo reizi koriģētu nosaukumu "Par nebanku kreditēšanas līgumu nosacījumiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un priekšlikumiem to pilnveidošanai" aplūkots pašreizējais normatīvais regulējums (Civillikumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, MK noteikumos), kas Latvijā noteikts patērētāju aizsardzībai gan banku, gan nebanku kreditēšanā. Tās ir kreditēšanas līgumiem piemērojamās prasības, tostarp tajos norādāmā informācija, arī likuma normas pret netaisnīgiem līguma noteikumiem un neproporcionāliem līgumsodiem. Īpaši aplūkoti distances līgumi, piemēram, SMS kredīti.
EM ziņojumā norādīts, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz patērētāja kreditēšanas līgumiem, to skaitā līgumiem, kas noslēgti ar nebanku kredītu devējiem, pastāv jau vairāk nekā desmit gadu un tiek nepārtraukti uzlabots. Taču, kā ticis konstatēts 2010.gada 12.janvāra Ministru kabineta sēdē izskatītajā Koncepcijā par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā, "lielākās problēmas sagādā nevis tiesiskā regulējuma nepilnības, bet gan nebanku kredītu devēju darbības uzraudzība, ko plānots uzlabot, ieviešot nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu".
Jaunās direktīvas prasības
Patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu uzlabošana patērētāju kreditēšanā notiek, lai piemērotu Latvijas tiesību aktus jaunajam ES regulējumam. Latvijai līdz 2010.gada 11.jūnijam bija jāievieš jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem.
Direktīvas darbības joma skar visus patēriņa kredītlīgumus, izņemot ar hipotēku nodrošinātu kredītu vai kredītu ēku un zemes iegādei, kredītlīgumus zem 200 EUR un virs 75 000 EUR, īres un nomas līgumus, saskaņā ar kuriem patērētājam nepāriet īpašumtiesības uz preci (piemēram, operatīvo līzingu), lombardu kredītu, kredītu esošu parādu nomaksai, darba devēju piešķirtu kredītu u.c. Prasības, kas noteiktas attiecībā uz kreditēšanas līgumiem, kas iekļauti direktīvā, precīzi jāievieš nacionālajos normatīvajos aktos, savukārt citu kreditēšanas līgumu, kuru regulējumu neaptver minētās direktīvas darbības joma, tajā skaitā minēto izņēmumu regulējums, ir atstāts dalībvalstu kompetencē.
Ieviešot direktīvu Latvijas normatīvajos aktos, patērētājam tiek paredzēta virkne jaunu tiesību, tostarp atteikuma tiesības 14 dienu laikā pēc kredītlīguma noslēgšanas pārdomāt un to lauzt, nenorādot iemeslus un nesaņemot par to sodu. Jānosaka arī standarta informācija reklāmai, kurā "skaidrā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā ar uzskatāma piemēra palīdzību" jānorāda aizņēmuma likme, gada procentu likme un kredīta kopējā summa. Direktīva paredz vienotu Eiropas kredītinformācijas veidlapu (to lietos visi kreditori ES līmenī) patēriņa kredītu piedāvājumiem. Īstenojot atbildīgas aizdošanas principu, direktīvā iekļauta prasība par patērētāja maksātspējas pārbaudi pirms kredīta izsniegšanas, kā arī par visu dalībvalstu kreditoru brīvu pieeju valsts kredītiestāžu izveidotajām parādnieku datubāzēm.
Par standartlīgumu – šaubas
Standarta līgumu ieviešanas vērtējumā ziņojumā uzskaitītas priekšrocības un trūkumi gan patērētājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem, gan valstij. Patērētājiem kreditēšanas līgumi, iespējams, būtu pārskatāmāki un vieglāk salīdzināmi, lai gan standarta līguma forma nedos pilnīgu garantiju, ka līgums atbilst patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajiem aktiem, standarta forma arī kavēšot kreditēšanas pakalpojumu attīstību, kas samazinās patērētāja izvēles iespējas. Pakalpojumu sniedzējiem būs atvieglota līgumu sastādīšana, taču vienlaikus papildu administratīvais slogs, ieviešot standarta līgumu projektu. Savukārt valstij standarta forma teorētiski var atvieglot tirgus uzraudzību, taču arī nebūs garantijas, ka tajā iekļautā informācija atbilst patērētāju tiesību aizsardzības regulējumam.
Pret vienota līguma paraugu iebildušas vairākas profesionālās organizācijas. Piemēram, Latvijas Līzinga devēju asociācija uzskata, ka tas tieši pretēji vēlamajam var radīt daudz lielāku iespēju negodīgiem tirgus dalībniekiem iekļaut līguma citos noteikumos patērētājiem neizdevīgus noteikumus. Tas izskaidrojams ar to, ka pašreizējās paaudzes patērētāju izpratne par finanšu pakalpojumiem ir zemā līmenī. "Ja tiek ieviesti standarta līgumu nosacījumi, ļoti liela daļa patērētāju tos vispār nelasīs," prognozē asociācija.
Ekonomikas ministrija neatbalsta standartlīguma ieviešanu patērētāju kreditēšanā, tas fiksēts arī Ministru kabineta komitejas 12.jūlija protokolā.
"Direktīvā iekļauta jauna prasība par patērētāja maksātspējas pārbaudi pirms kredīta izsniegšanas."
EM piedāvā alternatīvus variantus. Kā iespēja tiek minēta labas prakses kodeksu izveides veicināšana. Proti, normatīvajos aktos iekļautu obligātu standartlīguma projektu varētu aizstāt ar brīvprātīgu labas prakses kodeksu izstrādi un izplatību nozaru asociācijās. Šādā veidā tiekot izplatīta Eiropas standarta informācijas veidlapa mājokļu kredītiem (European Standardised Information Sheet for home loans).
Standartlīgumiem līdzvērtīgu efektu varētu panākt, nosakot papildu prasības patērētāja kreditēšanas līguma tehniskajam noformējumam, tostarp noteikt līguma burtu un ciparu minimālā augstuma ierobežojumu (piemēram, simbolu lielums nedrīkst būt mazāks par 8 punktiem), nodrošinot, ka līgums ir salasāms un patērētājs varēs ar to iepazīties pirms parakstīšanas. Varētu arī noteikt kreditēšanas līgumā obligāti norādāmās informācijas secību, lai kredīta ņēmējam svarīgākā informācija atrodas līguma pirmajā lapā un ir uzskatāma, u.c.
EM secinājumos arī norādījusi: ja tiek pieņemts lēmums ieviest standartlīguma paraugu projektus, tos var iekļaut 2008.gada 25.augusta MK noteikumos Nr.692 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu", kas šobrīd tiek pārskatīti direktīvas 2008/48/EK pārņemšanas sakarā.
Licence uz tiesībām kreditēt – nacionālā iniciatīva
Patērētāju tiesību aizsardzības likumprojektā paredzēts, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam var sniegt tikai komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanai.
Kā jau minēts, ES jaunā direktīva par patēriņa kredītlīgumiem paredz vairākus izņēmumus (tostarp īres un nomas līgumus, saskaņā ar kuriem patērētājam nepāriet īpašumtiesības uz preci (piemēram, operatīvo līzingu), lombardu kredītu, u.c.) Tā kā normatīvajos aktos vienlaikus ir paredzēts iestrādāt gan jaunās direktīvas prasības, gan licencēšanu, LV.LV jautāja Ekonomikas ministrijai, vai licences būs nepieciešamas arī lombardiem?
Kā paskaidroja EM sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Urpena, licencēšanai nav nekāda tieša sakara ar Direktīvas 2008/48/EK prasībām, jo direktīva nenosaka pienākumu dalībvalstīm jebkādā veidā regulēt kredītu devējus. Uzskaitītie ir to izņēmumu saraksts, uz ko neattiecas direktīvā noteiktās prasības, to skaitā ir arī lombardi. Licencēšana ir nacionālā iniciatīva, kuras pamatā ir šobrīd esošās problēmas ar nebanku kredītu devēju uzraudzību, kuru (bankām vēl arvien piekopjot piesardzīgu kreditēšanas politiku) kļūst arvien vairāk.
Tādējādi lombardi arī ietilpst to nebanku kredītu devēju lokā, kam būs jāsaņem licences patērētāju kreditēšanai, jo tie atbilst nebanku kreditora definīcijai – komersanti, kas piedāvā finanšu kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem, bet nav uzskatāmi par kredītiestādi Kredītiestāžu likuma 1.panta 1.punkta izpratnē. Prasība saņemt licenci neattieksies tikai uz personām, kas piedāvā savu preču un pakalpojumu iegādi uz nomaksu, kā arī personām, kas piedāvā bezprocentu aizdevumus trešo personu preču un pakalpojumu iegādei uz nomaksu, piemēram, mobilo sakaru operatoriem, kas piedāvā šādā veidā iegādāties mobilo sakaru ierīces.
Jāpārliecinās par spēju atmaksāt
Atbilstoši jaunajā direktīvā noteiktajam un Patērētāju tiesību aizsardzības likumprojektā iekļautajam nosacījumam kredīta devējam ir jāpārliecinās par ņēmēja spēju atmaksāt kredītu. Viens no informācijas avotiem ir Latvijas Bankas Kredītu reģistrs. Tādējādi būtisks jautājums ir par to, vai licences saņēmēji tiks iekļauti kā dalībnieki Kredītu reģistrā vai arī viņiem būs tikai pieeja šim reģistram.
Kā norāda E. Urpena, š.g. 12.janvārī MK apstiprināta Koncepcija par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā, kuras izstrādē piedalījās arī Latvijas Banka. Koncepcijas 9.sadaļā sniegta informācija par paredzēto licencēšanas mehānisma saistību ar Kredītu reģistru, kurā Latvijas Banka pauda gatavību izveidot pieeju Kredītu reģistra ziņām tiem Latvijas aizdevējiem, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, bet pašlaik nav Kredītu reģistra dalībnieki, kā arī citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu aizdevējiem, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, atbilstoši direktīvas 2008/48/EK 9.pantā noteiktajam, vienlaikus nodrošinot stingras prasības ziņu izsniegšanai tikai direktīvā paredzētajiem mērķiem. Tādējādi plašākam kreditoru lokam būs iespēja izmantot Kredītu reģistru patērētāju maksātspējas izvērtējumam. Tas tiks panākts, veicot grozījumus Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (visi trīs likumprojekti izsludināti valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 11.februārī), kā arī Latvijas Bankas noteikumos.
"Licencēšana ir nacionālā iniciatīva, kuras pamatā ir šobrīd esošās problēmas ar nebanku kredītu devēju uzraudzību."
Tomēr, piešķirot aizdevējiem, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, pieeju Kredītu reģistra datiem, pagaidām tiem netiks uzlikts pienākums sniegt ziņas Kredītu reģistrā, jo, lai nodrošinātu datu kvalitāti un datu konfidencialitāti, nepieciešama Latvijas Bankas sadarbība ar nebanku kreditorus uzraugošo iestādi. Aizdevēju, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, pienākuma sniegt ziņas izvērtēšana tiks uzsākta pēc koncepcijas projektā paredzētā nebanku kreditoru licencēšanas mehānisma izveides. Līdz ar to vismaz koncepcijas tapšanas laikā LB bija paredzējusi nebanku kreditoriem dot pieeju Kredītu reģistra datiem, bet vēl neuzlikt tiem pienākumu sniegt pretī informāciju par patērētājiem, kuriem kredīts piešķirts. Par to plānots lemt, kad būs pilnībā pabeigts licencēšanas process un skaidrs tirgus dalībnieku loks, piebilst E.Urpena.
Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja vietnieks Kristaps Otersons informēja: "Nebanku patērētāju kredītdevēju pieeju kredītu reģistra datiem, ko paredz arī ES direktīva, Latvijas Banka kā Kredītu reģistra uzturētāja ir atbalstījusi, un pēc attiecīgo likumu grozījumu pieņemšanas tie noteiktā kārtībā varēs saņemt reģistra datus. Tad, kad būs skaidrība un apstiprināti normatīvie akti par šo kreditētāju licencēšanu un uzraudzību, tad varēs spriest par to tālāku dalību reģistrā, nopietni izvērtējot tādus svarīgus aspektus kā iesniedzamo datu kvalitāte un informācijas aizsardzības līmenis."
Arī pašlaik Kredītu reģistra dalībniekos ir banku kredīta devēji
Kredītu reģistra dalībnieki ir Latvijas Republikā reģistrētās bankas, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus (t.sk. ārvalstu banku filiāles), Latvijas Republikā reģistrētās komercsabiedrības, kurām ir ciešas attiecības ar banku un kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, LR reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības un krājaizdevu sabiedrības. Kā paskaidroja K.Otersons, 2010.gada 1.aprīlī Kredītu reģistrā bija 90 dalībnieku, to skaitā: 24 komercsabiedrības, kam ir ciešas attiecības ar banku (banku meitassabiedrības – līzinga uzņēmumi); 36 krājaizdevu sabiedrības; četri apdrošinātāji.
Saskaņā ar LB pārstāvja sniegto informāciju Kredītu reģistrā reģistrēto nebanku izsniegto kredītu spēkā esošo saistību atlikums nesasniedz 10 procentus no kopējā apjoma. Situācija 2010.gada pirmā ceturkšņa beigās:
– banku meitassabiedrību spēkā esošo saistību skaits 434 894 jeb 27,7% no reģistrā iekļauto spēkā esošo saistību skaita un atlikums (apjoms) – 1,39 miljardi latu jeb 8,7% no reģistrā iekļautā visu dalībnieku saistību atlikumu kopapjoma;
– krājaizdevu sabiedrību spēkā esošo saistību skaits 7 939 jeb 0,5% no reģistrā iekļauto spēkā esošo saistību skaita un atlikums (apjoms) – 8 miljoni latu jeb 0,1% no reģistrā iekļautā visu dalībnieku saistību atlikumu kopapjoma;
– apdrošinātāju spēkā esošo saistību skaits 95 jeb 0,01% no reģistrā iekļauto spēkā esošo saistību skaita un atlikumu apjoms – 8 miljoni latu jeb 0,1% no reģistrā iekļautā visu dalībnieku saistību atlikumu kopapjoma.
Cik varētu būt licencējamo?
Bagātajos gados sabiedrība ir apdedzinājusies ar steigā ņemtiem kredītiem. Taču daždažādu viegli pieejamu kredītu piedāvājums nav mazinājies, drīzāk otrādi. Nebanku sektoru licencēs un uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Pašreiz licencēšanas sistēmas ieviešanas aprēķinos pieņemts, ka patērētāju kreditēšanas licences saņems vismaz 150 nebanku kredītu devēji un 140 lombardi jeb 290 nebanku kreditori. EM normatīvo aktu projektu pavaddokumentos ir minēti 216 nebanku kredītu devēji.
PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde LV.LV skaidro, ka nebanku kredītu devēju skaits (216) ir iegūts no Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Koncepcijas ietvaros [par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā] ir izstrādāti licences piešķiršanas kritēriji (piemēram, prasības attiecībā uz pamatkapitālā ieguldīto finanšu līdzekļu tiesisku ieguvi; laba reputācija; pakalpojuma un par to sniegtās informācijas atbilstība normatīvajiem aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā), kā arī tas, kādi apstākļi vēl ir jāvērtē uzraudzības iestādei, piešķirot licenci, (piemēram, iesniegtajiem kreditēšanas līgumu projektiem jāatbilst normatīvo aktu prasībām un aizdevuma un gada procentu likmei jābūt aprēķinātai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem), kas tiks iekļauti normatīvajā regulējumā. Personas, kas neatbildīs normatīvajā aktā noteiktajiem kritērijiem, nevarēs nodarboties ar patērētāju kreditēšanu. Koncepcijā ir noteikti licences saņemšanas pienākuma izņēmumi.
Koncepcijā norādīts, ka licencēšanas sistēmas ieviešana sniegs iespēju apzināt nebanku kredītdevējus un piesaistīt tos Kredītu reģistram, tādējādi paplašinot tajā iekļauto informāciju par Latvijas iedzīvotāju kredītsaistībām un veicinot atbildīgu aizdošanu, jauno nosacījumu mērķi patērētāju pasargāšanai atgādina PTAC pārstāve.
Līdz šim nebanku kreditēšanā konstatētās galvenās problēmas ir negodprātīgi kreditori tirgū, tādu kreditēšanas pakalpojumu attīstība, kas apdraud patērētājus, nezināms uzraugāmo personu loks un bezatbildīga un/vai uz nepilnīgu informāciju balstīta kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšana.
