Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunais likums valsts un pašvaldības iestādēm pavērs iespējas adresātam nodot informāciju ne vien pa pastu, bet izmantojot arī mūsdienīgākus un racionālākus sakaru līdzekļus.
Pašlaik pastāv vairākas nepilnības un trūkumi gan praksē, gan normatīvajā regulējumā, kas skar dokumentu paziņošanas procesu attiecībās starp privātpersonu un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī tiesām, norāda likumprojektu izstrādājusī Tieslietu ministrija (TM). Ar dokumentiem likuma izpratnē ir saprotami, piemēram, tiesu paziņojumi un nolēmumi, kā arī valsts iestāžu un pašvaldību paziņojumi un lēmumi. Lielākoties sarežģījumi rodas gadījumos, kad adresāts nav sastopams ne juridiskajā, ne deklarētajā adresē, un gadījumos, kad dokuments tiek sūtīts ierakstītā sūtījumā, jo nav noteikts, ar kuru brīdi dokuments uzskatāms par saņemtu. Īpaši svarīgi tas ir administratīvajā procesā, kur noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam, uzsver TM. Turpmāk dokumenta paziņošanu varēs veikt uz vietas iestādē vai tiesā, ar iestādes vai tiesas darbinieka starpniecību, pa pastu, elektroniski, publiski vai arī paziņojot uz ārvalstīm. Jaunais likums stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī.
Paredzēts, ka nākotnē Paziņošanas likums regulēs dokumentu paziņošanu arī kriminālprocesa un civilprocesa ietvaros.
Iestāde izvēlas paziņošanas veidu
Ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas veids, iestāde, nodrošinot ar likumu aizsargātas informācijas aizsardzību, pati izvēlas veidu, kas nodrošina atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam. Taču iestādei, kā to paredz jaunais likums, pēc iespējas jāņem vērā adresāta norādītais dokumenta paziņošanas veids. Savukārt adresātam ir pienākums pieņemt iestādes paziņoto dokumentu. Ja rodas domstarpības par dokumenta paziņošanu, iestādei irpienākums pierādīt dokumenta paziņošanas faktu. Ja adresāts apgalvo, ka dokumentu nav saņēmis, viņš šo apgalvojumu pamato, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai.
Dokumenta paziņošanas adrese
Fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi, ja persona nav norādījusi citu adresi. Adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.
Juridiskajai personai dokumentu paziņo uz tās juridisko adresi.
Iestādei dokumentu paziņo uz tās adresi.
Dokumenta paziņošana pārstāvim
Ja dokumenta saņemšanai ir pilnvarots pārstāvis, to paziņo tikai pārstāvim, izņemot gadījumu, kad pilnvarotājs norādījis, ka dokumentu vēlas saņemt pats. Uzskatāms, ka ar brīdi, kad dokuments paziņots pārstāvim, tas vienlaikus paziņots arī pašam pilnvarotājam.
Dokumenta vai informācijas paziņošana uz vietas iestādē
Saņemot dokumentu vai informāciju uz vietas iestādē, adresāts par to parakstās, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem parakstīšanās par saņemšanu nav nepieciešama. Iestādes izsniegto dokumentu vai sniegto informāciju uzskata par paziņotu ar brīdi, kad adresāts ir parakstījies par saņemšanu. Parakstoties par dokumenta vai informācijas saņemšanu, adresāts norāda saņemšanas datumu un laiku.
Ja dokumentu paziņo uz vietas iestādē, bet adresāts atsakās šo dokumentu pieņemt, tas uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad adresāts atteicies dokumentu pieņemt. Par adresāta atteikšanos pieņemt dokumentu izsniedzējs izdara atzīmi, norādot atteikšanās iemeslu. Adresāts ir tiesīgs attiecīgajai atzīmei rakstveidā pievienot savu viedokli.
Dokumenta paziņošana ar iestādes darbinieka vai ziņneša starpniecību
Dokumentu adresātam nodod slēgtā aploksnē un sagatavo piegādes veidlapu, kuru parakstot adresāts apliecina dokumenta saņemšanu. Parakstoties par dokumenta saņemšanu, adresāts norāda saņemšanas datumu un laiku. Ar šo brīdi dokuments uzskatāms par paziņotu. Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, tas uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad adresāts atteicies pieņemt dokumentu. Par adresāta atteikšanos pieņemt dokumentu izsniedzējs izdara atzīmi, norādot atteikšanās iemeslus. Adresāts ir tiesīgs pie attiecīgās atzīmes sniegt viedokli rakstiski.
Ja piegādes brīdī adresāts tā norādītajā adresē nav sastopams, dokumentu var nodot konkrētajā adresē sastaptai pilngadīgai personai, kas parakstās piegādes veidlapā, norādot savu vārdu un uzvārdu, dokumenta saņemšanas datumu un laiku. Ar šo brīdi dokuments uzskatāms par paziņotu. Šai personai ir pienākums dokumentu nodot adresātam. Ja iestādes darbinieks vai ziņnesis, izvērtējis apstākļus, dokumentu nenodod konkrētajā adresē sastaptajai personai, šī persona atsakās saņemt dokumentu vai nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, iestādei ir jāizvēlas cits paziņošanas veids.
"Iestādei, kā to paredz jaunais likums, pēc iespējas jāņem vērā adresāta norādītais dokumenta paziņošanas veids."
Ja dokumentu ar iestādes norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību piegādā uz adresāta juridisko adresi vai iestādes adresi, dokumentu nodod šajā adresē sastaptam juridiskās personas vai iestādes darbiniekam, kas parakstās par dokumenta saņemšanu, norādot savu vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, dokumenta saņemšanas datumu un laiku. Ar šo brīdi dokuments uzskatāms par paziņotu.
Dokumenta paziņošana, izmantojot pasta pakalpojumus
Izmantojot pasta pakalpojumus, iestāde dokumentu paziņo slēgtā aploksnē, vēstuļu korespondences veidā kā vienkāršu pasta sūtījumu, kā ierakstītu pasta sūtījumu, kā pasta sūtījumu ar paziņojumu par sūtījuma izsniegšanu.
Dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments. Savukārt dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.
Ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai atpakaļ nosūtīts dokuments, tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā vai astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.
Dokumenta paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus
Pa faksu, ja persona ir norādījusi faksa numuru un rakstveidā izteikusi vēlmi saņemt dokumentu pa faksu. Adresāts, saņemot dokumentu, tā pirmajā lappusē parakstās apstiprinājumā par dokumenta saņemšanu un darba dienas laikā nosūta to sūtītājam atpakaļ. Dokuments uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad sūtītājs pa faksu no adresāta saņem apstiprinājumu par dokumenta saņemšanu.
Ar elektroniskā pasta starpniecību, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokumentu var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā vai šāda iespēja paredzēta normatīvajā aktā. Dokumentu paziņo uz personas norādīto elektroniskā pasta adresi. Dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja persona rakstveidā izteikusi vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Prezumpciju, ka dokuments paziņots otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas pa elektronisko pastu vai paziņots, izmantojot speciālo tiešsaistes formu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Ja rodas domstarpības, iestādei ir pienākums pierādīt, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts.
Iestāde var paziņot adresātam par dokumenta esamību vai tā saturu telefoniski, sarunu fiksējot rakstveidā, ja dokumenta paziņošanas steidzamība ir pamatota. Pēc tam, kad paziņots par dokumenta esamību vai tā saturu, dokumentu nogādā adresātam.
Dokumenta paziņošana uz ārvalstīm
Dokumentu paziņo uz ārvalstīm:
1) iestādei vēršoties kompetentā iestādē normatīvajos aktos par starptautisko sadarbību noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija nosūta dokumentu diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, kas uzaicina adresātu saņemt dokumentu pārstāvniecībā vai to nosūta tālāk uzņemošās valsts Ārlietu ministrijai ar lūgumu paziņot dokumentu adresātam;
2) ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par sūtījuma izsniegšanu, ja dokumentu nav iespējams paziņot iepriekš minētajā kārtībā. Dokumenta paziņošanu pa pastu uz ārvalstīm apliecina adresāta parakstīts paziņojums par sūtījuma saņemšanu. Ja šāds sūtījums nav saņemts un nav saņemta arī informācija par to, ka sūtījumu nodot adresātam nav iespējams, uzskatāms, ka dokuments ir paziņots sešus mēnešus pēc dokumenta nodošanas pastā;
3) izmantojot elektroniskos sakarus, atbilstoši iepriekšminētajai kārtībai.
Dokumenta publiska paziņošana
Dokumentu publiski paziņo:
Iestāde dokumentu paziņo ar publikāciju oficiālajā laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis”. Pašvaldība dokumentu var paziņot ar publikāciju vietējā laikrakstā un izliekot paziņojumu pašvaldības telpās. Lietderības apsvērumu dēļ papildus publikācijai oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” iestāde var izvēlēties publikāciju arī citos plašsaziņas līdzekļos.
Iestāde dokumentu paziņo ar publikāciju savā mājaslapā internetā ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Ārkārtas gadījumos iestāde dokumentu var paziņot, nolasot to pa radio vai televīzijā. Šādā veidā paziņots dokuments nekavējoties publicējams oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot, kādā veidā un kad dokuments paziņots.
Dokuments uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas.
