AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
26. martā, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
11
11

Grozījumi Darba likumā. Ieguvumi darba devējiem

Darba devējs var uzteikt darbu arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pēc četru gadu intensīva darba 2010. gada 25. martā stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Savi labumi līdz ar izmaiņām tikuši darbiniekiem, savi – darba devējiem.
LV.LV izmaiņas Darba likumā skaidro divās daļās – nodalot ieguvumus darba devējiem un darba ņēmējiem. Atsevišķi likuma pantu grozījumi, protams, devuši labumu abām pusēm.

Izmaiņas Darba likumā (DL) mazinās darba devēju administratīvo slogu darba uzsākšanas kārtībai, darba samaksas aprēķiniem, mācību atvaļinājumam, kā arī kolektīvo līgumu slēgšanai.

Darba devēji visvairāk priecājas par to, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms trešā lasījuma no likumprojekta izslēdza darba devējam plānoto pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību arī struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.

Vidējā izpeļņa un darba samaksa

Precizēts DL 98. pants „Darba līguma uzteikums saistībā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem”.

Līdz šim bija tā: ja darbinieks turpina darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, ar kuriem viņam tika samazināta vidējā izpeļņa, darba devējam bija jāizmaksā darbiniekam iepriekšējā vidējā izpeļņa vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas.

Tagad likums nosaka: darbiniekam vienu mēnesi pēc darba līguma grozījumiem izmaksā iepriekšējo darba samaksu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga - vidējo izpeļņu. Līdz šim ar šīs normas piemērošanu bija problēmas, jo bija jāaprēķina vidējā izpeļņa.

Ilgstošos slimotājus drīkstēs atlaist

Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar negodprātīgiem darbiniekiem, kuri ilgstoši neierodas darbā pārejošas darbnespējas dēļ, būtiski papildināts DL 101. pants „Darba devēja uzteikums”.

Panta 1. daļai pievienots 11. punkts, kas nosaka: darba devējs var uzteikt darbu arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Šajā laikā neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

"Darba devējs darbinieka slimošanas laika ilgumu var sākt skaitīt tikai pēc 2010. gada 25. marta – dienas, kad attiecīgie grozījumi stājušies spēkā."

Jauno kārtību rosināja darba devēji, lai palīdzētu cīnīties ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši atrodas „uz slimības lapas”. Darba devējam gan dota iespēja, nevis pienākums atlaist darbinieku, kas ilgstoši slimo. Grozījums lieti noderēs situācijās, kad darbinieks ilgstoši slimo, bet darbs jāveic, tādēļ darba devējs grib pieņemt darbā kādu citu.

Uzteicot darba līgumu šādā gadījumā, uzteikuma termiņš ir 10 dienas. Kā skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jurists Kaspars Rācenājs, likumam nav atpakaļejoša spēka: darba devējs darbinieka slimošanas laika ilgumu var sākt skaitīt tikai pēc 2010. gada 25. marta – dienas, kad attiecīgie grozījumi stājušies spēkā. Tāpat jurists atgādina: ja darba devējs ilgstošas slimošanas dēļ vēlas atlaist darbinieku, kas ir arodbiedrības biedrs, atlaišana jāsaskaņo ar arodbiedrību. Vēl likums paredz, ka, atlaižot darbinieku – ilgstošo slimotāju –, darba devējam obligāti jāizmaksā atlaišanas pabalsts.

Pagarināts termiņš darba līguma uzteikšanai

DL līdz šim paredzēja darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz likuma 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punkta noteikumiem, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Kā skaidro darba devēji, praksē nereti ir gadījumi, kad pārkāpumus dažādu iemeslu dēļ atklāj vēlāk. Lai novērstu situāciju, kad negodprātīgi darbinieki, kas ir izdarījuši pārkāpumus, turpina strādāt un darba devējam vairs nav tiesību uzteikt darba līgumu, likumā paredzētais uzteikuma termiņš pagarināts līdz divpadsmit mēnešiem.

Citi noteikumi ziņošanai

Saistībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) mainījušies termiņi par ziņošanu, uzsākot kolektīvo atlaišanu.

Tagad darba devējs kolektīvo atlaišanu var sākt ne agrāk kā 45 dienas (līdz šim – 60 dienas) pēc paziņojuma iesniegšanas NVA, ja darba devējs un darbinieku pārstāvji nav vienojušies par vēlāku termiņu. Izņēmuma gadījumos NVA šo termiņu var pagarināt līdz 60 dienām līdzšinējo 75 dienu vietā.

"Tagad darba devējs var izvēlēties  - valsts eksāmenu vai diplomdarba izstrādāšanas laikā darbiniekam saglabāt darba algu vai ne."

Par darbinieka nosūtīšanu uz Latviju darba devējam turpmāk būs jāinformē tikai viena iestāde – Valsts darba inspekcija (VDI), nevis Valsts robežsardze un Valsts darba inspekcija. Tā noteikts DL 14. pantā „Darbinieka nosūtīšana”.

Garš bezalgas atvaļinājums ietekmēs apmaksāto atvaļinājumu

Pēdējo pāris gadu laikā diezgan regulāri darba devēji sūdzējās par gadījumiem, kad darbinieki izmanto atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas. Pēc atgriešanās darbinieks ierodas pie darba devēja un lūdz piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nenoliedzami tobrīd viņam pienācās. Šādā gadījumā darba devējs bija zaudētāja lomā - darbinieks nav veicis darbu, bet vēlas saņemt garantijas.

Tagad šī situācija labota - būtiski papildināts DL 152. pants. Ar grozījumiem likumā noteikts, ka laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā.

Mācību atvaļinājums obligāti nav jāapmaksā

Grozījumus DL 157. pantā „Mācību atvaļinājums” darba devēji rosināja, lai risinātu situācijas, kad darbinieks gadu no gada kārto valsts pārbaudījumus augstskolā vai mēģina izstrādāt un aizstāvēt diplomdarbu.

Līdz šim likums noteica, ka šim mērķim piešķirams 20 darba dienas ilgs mācību atvaļinājums, par šo laiku saglabājot darba algu. Tagad darba devējs var izvēlēties, vai valsts eksāmenu vai diplomdarba izstrādāšanas laikā darbiniekam saglabāt darba algu vai ne. Katrā ziņā – tas vairs nav jādara obligāti.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU