Kas ir reprezentācijas un reklāmas izdevumi un kā tos uzrādīt grāmatvedībā

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6. panta pirmās daļas 5. punkts ar šo gadu paredz palielināt nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu par 60 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas.

UIN deklarācijā 60% reprezentācijas izdevumus uzrāda (09). rindiņā.

Grāmatvedībā reprezentācijas izdevumiem atver kontu pie administrācijas izmaksām. Turklāt var atvērt divus kontus – 60% un 40% – vai tikai vienu, kura kopējo summu pēc tam sadala pārskata gada beigās.

Reprezentācijas izdevumi tiek iekļauti taksācijas gada peļņas vai zaudējumu pārskatā pirms UIN aprēķināšanas. Tie netiek koriģēti kā nesaimnieciskie izdevumi.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta septītajā daļā ar šā gada 1. janvāri paredzēts no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli neatskaitīt 60% no nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.

PVN deklarācijas 62. rindā norāda nodokļa summu, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā nodokļa rēķinā par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Ja preces vai pakalpojumi saņemti reprezentācijas nolūkiem un saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu, šajā rindā saskaņā ar likuma 10. panta septīto daļu norāda 40% no saņemtajā nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas.

PVN deklarācijas 63. rindā raksta priekšnodoklī norādāmo nodokļa summu, kuru apliekamā persona aprēķina kā pakalpojumu saņēmēja par pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām. Ja pakalpojumi saņemti reprezentācijas nolūkiem un saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu, šajā rindā saskaņā ar likuma 10. panta septīto daļu norāda 40% no aprēķinātās nodokļa summas.

64. rindā raksta priekšnodoklī norādāmo nodokļa summu, kuru apliekamā persona aprēķina par preču iegādi un saņemtajiem pakalpojumiem ES teritorijā. Ja pakalpojumi ir saņemti un preces iegādātas reprezentācijas nolūkiem, publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai, šajā rindā saskaņā ar likuma 10. panta septīto daļu norāda 40% no aprēķinātās nodokļa summas.

"Reklāmas izdevumi nav uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām."

PVN 1 pārskata I daļas 4. ailē norāda savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu vērtību bez nodokļa. Ja apliekamā persona ir saņēmusi nodokļa rēķinu par reprezentācijai iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu, šajā ailē norāda 40% no tajā norādītās iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu vērtības.

5. ailē norāda nodokļa summu. Ja apliekamā persona ir saņēmusi nodokļa rēķinu par reprezentācijai iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu, šajā ailē norāda 40% no tajā norādītās nodokļa summas.

Jāņem vērā, ka PVN deklarācijas 1 pārskata I daļā atsevišķi norāda katru attaisnojuma dokumentu, uz kura pamata ir atskaitīts priekšnodoklis (piemēram, nodokļa rēķinu, kredītrēķinu, kases čeku, kvīti vai bezskaidras naudas maksājuma dokumentu, muitas deklarāciju) un kurā norādītā preču un pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa ir 1000 latu vai vairāk.

Kas ir reprezentācijas izdevumi

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē tie ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai.

Par nodokļu maksātāja reprezentācijas izdevumiem uzskata arī nodokļu maksātāja izdevumus par mazvērtīgiem reprezentācijas priekšmetiem, kas satur komersanta preču zīmi un tiek izplatīti tieši nesaistīti ar konkrētas preces reklāmas kampaņu un reklamējamo preci, lai popularizētu komersantu un tā preču zīmi. Par reprezentācijas izdevumiem ir uzskatāmi, piemēram, pildspalvas, kalendāri, T krekli, krūzes u.c. priekšmeti ar uzņēmuma logo. Šādus priekšmetus izplata (parasti bez atlīdzības), lai popularizētu komersantu un tā preču zīmi.

Reprezentācijas izdevumi ir arī:

izdevumu summas dažādu priekšmetu – mazvērtīgu reprezentācijas priekšmetu – iegādei vai izveidošanai, ja šādi priekšmeti satur komersanta preču zīmi, logo vai citu raksturīgu informāciju;
izdevumi maltītei, ko komercsabiedrība organizē partneriem, klientiem u.c., vai arī atspirdzinošu dzērienu un uzkodu iegādei, kas paredzēti komercsabiedrības viesiem, partneriem vai klientiem;
izdevumu summas, kas radušās, piemēram, rīkojot komercsabiedrību vai tās produkciju (pakalpojumus) reprezentējoša rakstura konferenci (t.i., izdevumi, kas tieši saistīti ar konferences organizēšanu un norisi).

Piemērs

Uzņēmums A iegādājas reprezentācijas priekšmetus par Ls 121 (tai skaitā PVN ir Ls 21). Nosakot reprezentācijas izdevumu daļu, par kuru palielina apliekamo ienākumu, aprēķina 60% no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas: 100 x 0,6 + 21 x 0,6 = 72,60 LVL. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, apliekamo ienākumu palielina par reprezentācijas izdevumu daļu LVL 72,60 apmērā. 21 x 0,4 = 8,40 LVL ir atskaitāmais PVN priekšnodoklis.

Grāmatojumi

D 72,60 „Reprezentācijas izmaksas 60%”

D 40,00 „Reprezentācijas izmaksas 40%”

D 8,40 „Pārējie debitori” „PVN priekšnodoklis”

K 121,00 „Parādi piegādātājiem”

Kas ir reklāmas izdevumi

Nodokļu maksātājs nereti jauc reklāmas izdevumus ar reprezentācijas izdevumiem. Reklāmas izdevumus grāmatvedībā uzrāda pie pārdošanas izmaksām, bet reprezentācijas – pie administrācijas izmaksām.

Kas ir reklāmas izdevumi, skaidrots Ministru kabineta 07.04.2006. noteikumu Nr.556 „Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi” 54. punktā.

Nodokļu maksātāja izdevumus par priekšmetiem, kuri satur komersanta preču zīmi, attiecina uz reklāmas izdevumiem, ja nodokļu maksātājs, reklamējot kādu konkrētu preci, reklāmas kampaņas ietvaros reklamējamai precei pievieno kādu piemērotu priekšmetu ar attiecīgo preču zīmi, lai veicinātu pieprasījumu pēc preces.

Ja reklamējamās preces vērtība ir līdz 50 latiem, tad reklāmas priekšmeta (ar attiecīgo preču zīmi) vērtība nedrīkst pārsniegt reklamējamās preces vērtību. Piemēram, ja reklamējamās preces vērtība ir 10 latu, šādas preces reklāmas kampaņas ietvaros izmantotā reklāmas priekšmeta vērtība nepārsniedz 10 latus.

Ja reklamējamās preces vērtība pārsniedz 50 latu, tad, lai uzskatītu pievienoto priekšmetu (ar attiecīgo preču zīmi) par reklāmas priekšmetu, izvērtē tā vērtības samērīgumu pret reklamējamo preci un ekonomisko labumu no priekšmeta (ar attiecīgo preču zīmi) pievienošanas precei reklāmas kampaņas ietvaros.

Reklāmas izdevumi nav uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, un par reklāmas izdevumu summām ar nodokli apliekamo ienākumu nepalielina. Reklāma ir ar komercdarbību vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

Par reklāmas izdevumiem ir uzskatāmi, piemēram, izdevumi nodokļa maksātāju reklamējošu bukletu un katalogu izgatavošanai, tā pakalpojumus reklamējošu sludinājumu ievietošanai masu medijos, izdevumi visu veidu pasākumu organizēšanai un norisei, ja šādi pasākumi popularizē nodokļa maksātāja darbību, preces vai pakalpojumus.