SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. janvārī, 2010
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ekonomika
1
1

Iepirkumu likumā grozīs sūdzību normas un noteiks priekšroku "zaļam" transportam

Valsts pasūtījumos paredzēts ieviest Eiropas prasīto normu. Pērkot autotransportu, būs jāvērtē arī tā ekspluatācijas ietekme uz enerģētiku un vidi.

FOTO: www.e-crimea.info

Saeimā izskatīšanai iesniegts likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kurā papildināta virkne normu par informācijas apriti valsts un pašvaldību pasūtījumos, konkursu rezultātu un jau noslēgto līgumu apstrīdēšanas iespējām tiesā, kā arī iekļauts jauns pants par autotransporta iegādi, nosakot pienākumu pircējam vērtēt auto ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi.

Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus pamato ar ES direktīvu prasībām: direktīva 2007/66/EK nosaka pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanā (šīs prasības nacionālajos normatīvajos aktos jau bija jāievieš līdz 2009. gada 20. decembrim). Cita direktīva 2009/33/EK ir par videi draudzīgo un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kuras prasības nacionālajos normatīvajos aktos ieviešamas līdz 2010. gada 4. decembrim.

Plašāka informācija arī noraidītajiem

Saskaņā ar direktīvā 2007/66/EK noteikto Publisko iepirkumu likumā tiek grozīta virkne normu, kas attiecas uz informēšanu, iepirkuma rezultātu paziņošanu, tostarp brīvprātīga paziņojuma publicēšanas iespēju, kas ļautu interesentiem apstrīdēt rezultātus vairāk gadījumos, metu konkursu rezultātiem utt.

Jaunā redakcijā tiek izteikts un būtiski paplašināts 32. pants “Kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par rezultātiem”. Pasūtītājam turpmāk būs ne tikai jāinformē visi kandidāti un pretendenti par lēmumu, noraidītajiem norādot šāda lēmuma iemeslus, bet arī jāinformē visi pretendenti par termiņu, kādā Iepirkumu uzraudzības birojā var iesniegt sūdzību par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

Likums joprojām paredz saglabāt arī daļēju noslēpumainību. 32. pants arī turpmāk nosaka, ka, „informējot par rezultātiem, pasūtītājs ir tiesīgs neizpaust konkrēto informāciju, ja tā var kaitēt sabiedrības interesēm vai tādējādi tiktu pārkāptas piegādātāja likumīgās intereses vai godīgas konkurences noteikumi”.

Līgumam nogaidīšanas termiņš

Likuma IX nodaļā „Iepirkuma līguma noteikumi” paredzēti grozījumi 67. pantā par iepirkuma līguma slēgšanas termiņiem. Spēkā esošajā redakcijā šā panta 4. daļā ir noteikts, ka iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā 11. dienā pēc dienas, kad šim likumam atbilstošs paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem publicēts internetā, un ne vēlāk par piedāvājuma derīguma termiņa beigām, izņemot gadījumus, kad tiek piemērota sarunu procedūra. 67. panta 4. daļas jaunā redakcija paredz, ka iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā otrajā darbdienā pēc tam, kad šā likumā minētā informācija nosūtīta pretendentiem un pagājis arī termiņš sūdzības iesniegšanai par iespējamajiem pārkāpumiem.

Sūdzību izskatīšanas komisijai ierobežos vadītāja izvēli

Likumprojektā ierosināts mainīt iesniegumu izskatīšanas komisijas izveides nosacījumus (82. pants). Pašreiz likums nosaka, ka vismaz vienam no trim komisijas locekļiem ir augstākā juridiskā izglītība (apguvis akadēmisko studiju programmu tiesību zinātnēs vai otrā līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu tiesību zinātnēs, iegūstot jurista kvalifikāciju). Likuma grozījumi šo prasību paredz konkretizēt, proti, tieši komisijas priekšsēdētājam būs jābūt ar augstāko juridisko izglītību. Uz iespējamo pretendentu loka samazināšanu norāda vēl kāda jauna prasība – komisijas vadītājam būs jābūt vismaz ar divu gadu pieredzi iesniegumu par iepirkuma procedūru pārkāpumiem izskatīšanā.

Sūdzību termiņi un izskatīšanas kārtība

Likumprojektā paplašināts 83. pants par iesniegumu saistībā ar iepirkuma procedūras pārkāpumiem termiņiem un to izskatīšanu.

Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos drīkst slēgt, ja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) Publisko iepirkumu likuma 83. panta kārtībā nav iesniegta sūdzība par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Ar grozījumiem tiek ieviests direktīvā paredzētais minimālais nogaidīšanas termiņš iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai – 10 dienas vai 15 dienas atkarībā no informācijas nosūtīšanas vai nodošanas veida.

Līdz šim ir paredzēts, ka, saņemot sūdzību, IUB ievieto ziņas par to savā mājaslapā internetā, norādot iesniedzēju, pasūtītāju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī iesnieguma izskatīšanas dienu.

"Līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā otrajā darbdienā pēc tam, kad informācija nosūtīta pretendentiem un pagājis arī termiņš sūdzības iesniegšanai. "

Grozījumi nosaka arī konkrētu termiņu, kad tas jāizdara: Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc iesnieguma par iepirkuma procedūras pārkāpumiem saņemšanas ievieto ziņas par to savā mājaslapā internetā, norādot iesnieguma iesniedzēju, pasūtītāju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī informē pasūtītāju par administratīvās lietas ierosināšanu, nosūtot paziņojumu par saņemto iesniegumu un tā kopiju uz pasūtītāja norādīto faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi. Pasūtītājs neslēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem vai administratīvās lietas izbeigšanu.

Likuma izstrādātāji atsaucas uz Eiropas Komisijas norādīto, ka pašreizējā kārtība iesniegumu termiņu skaitīšanai, kas atkarīga no paziņojuma par iepirkuma rezultātiem publikācijas internetā, neatbilst direktīvā 2007/66/EK noteiktajam, tāpēc termiņš sūdzības iesniegšanai tiek piesaistīts veidam, kādā informācija kandidātiem, pretendentiem vai metu konkursa dalībniekiem tiek nosūtīta (pa faksu, elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, nodota personīgi vai nosūtīta pa pastu). Ierosināts arī mainīt kārtību iepirkuma procedūras dokumentos iekļauto prasību apstrīdēšanai, lai pretenzija uzreiz būtu iesniedzama Iepirkumu uzraudzības birojam, nevis pasūtītājam.

Līdz šim likumā (81. pants) noteikts, ka viena no IUB funkcijām ir izskatīt iesniegumus par iepirkuma procedūru pārkāpumiem. Grozījumos iekļauta norma, ka IUB ir funkcionāli augstākā iestāde šajos jautājumos.

Likums pastiprinās normu, ar kuru pērn pieņemtajos grozījumos ieviesa sūdzības iesniedzēja drošības naudu. 81.¹ pantu, kas nosaka gadījumus, kādos sūdzības atstāj bez izskatīšanas, ierosināts papildināt ar vēl vienu nosacījumu: ja iesniegumam nav pievienots šā likuma 83.² panta otrajā daļā minētais dokuments (ka nodrošinājuma samaksu pilnā apmērā apliecinošs dokuments iesniedzams Iepirkumu uzraudzības birojam vienlaikus ar iesniegumu).

Tiesu darbiem vēl viens pants

Saskaņā ar likuma 85. pantu „Komisijas lēmuma pārsūdzēšana” komisijas lēmumu dalībnieki var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Grozījumos paredzēts, ka attiecīgo lēmumu turpmāk varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Likumprojektā iekļauts jauns – 85.1 pants „Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšana par spēkā neesošu no tās noslēgšanas brīža vai atcelšana”, kura 12 daļās ir raksturoti dažādi pārkāpumi un to apstrīdēšanas motīvi, ekonomiskās ieinteresētības vērtējumi, lēmuma apstrīdēšanas iespējas arī pēc līguma noslēgšanas, tātad gadījumi, kuros Administratīvajā apgabaltiesā varēs pārsūdzēt pasūtītāja lēmumus vai rīcību, ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās būs noslēgta prettiesiski. Šādas lietas (tās uzskaitītas šā panta pirmajā daļā) tiesa izskatīs triju mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Spriedumu, kas pieņemts par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Likuma iesniedzēji paskaidro: Publisko iepirkumu likumā iekļautais pēclīgumiskās pārskatīšanas institūts samazinās prettiesiskas rīcības gadījumus, jo šādai rīcībai būs paredzētas nopietnas sekas. Līdz ar to tiks palielināta komersantu tiesību aizsardzība. Risinājums, kas paredz privātpersonas tiesības iesniegt pieteikumu par prettiesiski noslēgta iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža, izbeigšanu no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža vai līguma termiņa saīsināšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā ir izvēlēts, ņemot vērā, ka:

  1. lietas apstākļu izvērtējums galvenokārt ir saistīts ar pasūtītāja rīcības publisko tiesību jomā tiesiskuma pārbaudi, t.i., tiesai ir jāpārbauda, vai ir pieļauti publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi;
  2. lietderīgāk visus jautājumus ir risināt viena tiesas procesa ietvaros, nenodalot pasūtītāja rīcības publisko tiesību jomā izvērtēšanu no lēmuma par minētās rīcības rezultātā noslēgtā līguma turpmāku spēkā esamību vai izpildi dažādos tiesas procesos (administratīvajā procesā un civilprocesā);
  3. risinājuma iespējamība ir pamatota arī tiesību doktrīnā (sk., piemēram, E.Danovska rakstu “Iestādes lēmuma un civiltiesiska līguma mijiedarbība”, publicēts „Jurista Vārdā” 2009. gada 28. jūlijā);
  4. ņemot vērā nepieciešamību aplūkojamos strīdus izskatīt ātri, kā arī to iespējamo būtisko finansiālo ietekmi, kā tiesa, kurā strīdi izskatāmi, noteikta Administratīvā apgabaltiesa.

Jauna pieeja autotransporta iepirkumiem

Publisko iepirkumu likumprojektā saskaņā ar direktīvu 2009/33/EK iekļauti īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā, nosakot pienākumu pasūtītājam autotransporta līdzekļu iepirkumos ņemt vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi. Likums tiek papildināts ar jaunu – 46.1 pantu, kurā noteikts, ka „Pasūtītājs, rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, ņem vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi, izvērtējot vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu.”

Šīs prasības pasūtītājs izpilda vienā no šādiem veidiem:

  1. tehniskajās specifikācijās iekļauj enerģijas un vides rādītājus attiecībā uz katru no minētajiem ietekmes aspektiem, kā arī, ja nepieciešams, citiem ietekmes uz vidi aspektiem;
  2. izvērtē enerģijas un ietekmes uz vidi faktorus, nosakot piedāvājumu vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 46. pantu (saimnieciski visizdevīgākais, ar viszemāko cenu).

Autotransporta līdzekļu kategorijas, kuru iepirkumos piemēros šā panta prasības, kā arī minēto autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku noteiks Ministru kabinets.

Ministru kabinetam būs jāpieņem arī virkne citu noteikumu, kas attiecas uz Publisko iepirkumu likuma citām normām.

"Likumā iekļautais pēclīgumiskās pārskatīšanas institūts samazinās prettiesiskas rīcības gadījumus."

Likumprojektā nav piedāvāts ieviest normas, par kuru aktualitāti valsts un pašvaldību iepirkumos, īpaši būvdarbos, līdz šim ir iestājušies nozares pārstāvji, galvenokārt attiecībā uz nepieciešamību konkursa pretendentu vērtējumā ievērot nodokļu (tostarp sociālā) maksājumu apjomu.

Pārskatītas iepirkumu līgumcenu robežvērtības

Ar 2010. gada 1. janvāri iepirkumos, kas tiek veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un likumam „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”, piemērojamas pārskatītās iepirkumu līgumcenu robežvērtības, no kurām pasūtītājiem jāievēro noteikumi par iepirkumu paziņojumu publicēšanu arī Eiropas Savienības „Oficiālajā Vēstnesī” un garāka piedāvājumu iesniegšanas termiņa noteikšanu. Savukārt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jāpiemēro likumā „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” paredzētās iepirkuma procedūras, – mājaslapā informē Iepirkumu uzraudzības birojs.

Iepirkumu līgumcenu pārskatīšana veicama reizi divos gados, ievērojot Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumā par valsts līgumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 2004/18/EK un 2004/17/EK, kā arī Publisko iepirkumu likuma 10. pantā un likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 24. panta otrajā daļā un 70. panta trešajā daļā noteikto.

Pārskatītās iepirkumu līgumcenu robežvērtības

Atbilstoši Publisko iepirkumu likumam:

līdz 31.12.2009.

no 01.01.2010.

piegādes un pakalpojumi

92 755 lati

87 888 lati

būvdarbi

3 591 633 lati

3 406 520 lati

Atbilstoši likumam „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”:

līdz 31.12.2009.

no 01.01.2010.

piegādes un pakalpojumi

287 331 lats

272 100 latu

būvdarbi

3 591 633 lati

3 406 520 lati

Avots: IUB

Ministru kabinets šā gada 5. janvāra sēdē ir pieņēmis arī attiecīgos noteikumus: „Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr.997 „Noteikumi par līgumcenu robežām””; „Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 2. maija noteikumos Nr.364 „Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām”” un „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. septembra noteikumos Nr.1068 „Noteikumi par būvdarbu koncesiju līgumcenu robežām””.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU