Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Turpmāk atlaidi drīkstēs piemērot uzņēmumiem, kas ziedo valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas; ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām.
Ar grozījumiem ir atceltas likuma normas, kas tika pieņemtas 2009. gada 16. jūnijā. Viena no tām noteica, ka nodokļa maksātāji, kuri līdz 2009. gada 30. jūnijam ziedo budžeta iestādēm vai Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskā labuma organizācijām, bija tiesīgi samazināt aprēķināto nodokli par ziedotajām summām atbilstoši likuma 20. panta noteikumiem, ziedojums nedrīkstēja pārsniegt 10 procentus no kopējās nodokļa summas. Tie, kuri ziedoja no 2009. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 31. decembrim bija tiesīgi samazināt apliekamo ienākumu par ziedotajām summām saskaņā ar likuma 8.2 pantu, bet kopējais apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkstēja pārsniegt 10 procentus no apliekamā ienākuma.
Šobrīd spēkā ir likuma noteikumi, kādi tie bija pirms vasarā pieņemtajiem grozījumiem. Pēc būtības tie ne ar ko īpašu neatšķiras, bet tomēr ir daži izņēmumi. Kārtību par ziedojumiem turpmāk nosaka likuma 20.1 pants „Nodokļa atlaide ziedotājiem”.
Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, vai citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statusam pielīdzināms statuss saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts likumiem.
"Nodokļa atlaidi nepiemēros maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem."
Nodokļa atlaidi par citā ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statusam pielīdzināms statuss saskaņā ar attiecīgās ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts likumiem, ziedotajām summām nodokļa maksātāji būs tiesīgi piemērot, sākot ar 2011. taksācijas gadu.
Kopējā nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas. Nodokļa atlaidi nepiemēros maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem. Ja nodokļa maksātājs ir pārkāpis šā likuma noteikumus vai slēpis apliekamo ienākumu, nodokļa summa tiek palielināta par šīs nodokļa atlaides summu.
Budžeta iestādes, valsts kapitālsabiedrības, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, Latvijas Republikā reģistrētās biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas vai to iestādes, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31. martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas gadā.
Manta vai finanšu līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei, sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.
Nodokļa atlaidi nepiemēro, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
Tātad likuma jaunums ir tas, ka turpmāk atlaidi drīkstēs piemērot uzņēmumi, kas ziedo:
Par ģeogrāfisko brīvību ziedojumos
Tiklab nodokļu maksātāji, bet vēl vairāk – no budžeta naudas atkarīgo nozaru pārstāvji nereti uzdod jautājumu: kāds Latvijai no tā ir labums, ja uzņēmums ziedo naudu kādai Sicīlijas SLO?! Vai tiešām jau tā smagajos krīzes apstākļos mēs piešķirsim atlaidi uzņēmumam, kas Latvijā nopelnīto naudu sūtīs uz citu ES valsti?
Varbūt ir vērts kritiskāk padomāt par to, kādu vispār labumu dod sabiedrībai un Latvijas valstij sabiedriskā labuma organizācijas. SLO statusu var iegūt jebkura biedrība vai nodibinājums, kas nodarbojas ar atpūtas, sporta, kultūras u.c. pasākumiem. Turklāt liela daļa uzņēmumu ziedo tajās SLO, kurās paši ir biedri. Valsts ieņēmuma dienesta metodiskajā materiālā par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu ir šāds piemērs:
”Kapitālsabiedrība 2008. gadā ziedo biedrībai, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Kapitālsabiedrības īpašnieks ir arī biedrības biedrs.
Konkrētā ziedojuma mērķī īpašas norādes uz īpašnieku (biedrības biedru) kā ziedojuma saņēmēju nav, un ziedojums veikts biedrības vispārējo darbības mērķu sasniegšanai atbilstoši tās statūtos norādītajam.
Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kapitālsabiedrība ir tiesīga 2008. gadā piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem, ievērojot, ka ziedojuma mērķī konkrētais kapitālsabiedrības īpašnieks (biedrības biedrs) nav norādīts kā ziedoto līdzekļu saņēmējs.”
Vai šos ziedojumus ES kāds kontrolēs? Kādiem mērķiem tie tiks izlietoti? Vai arī kādam tā būs kārtējā likumu dota iespēja uzņēmumiem „atmazgāt” naudu?
Vai nebūtu godīgāk, ja likumā tiktu paredzētas normas, kas uzņēmumiem piešķir atlaidi tikai par valsts/pašvaldību iestādēm veiktajiem ziedojumiem – skolām, bērnu dārziem, slimnīcām, poliklīnikām un fiziskām personām operāciju veikšanai, kuras par to nespēj norēķināties?
