Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ikdienā pat neiedomājamies, ka daudzās mūsu mantas dabas resursu nodokļa izpratnē ir “kaitīgās preces”.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ieņēmumi samazinās ekonomiskās situācijas ietekmē
Dabas resursu nodokļa (DRN) kopumu veido deviņas ieņēmumu pozīcijas: par resursu ieguvi un vides piesārņošanu, par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, radioaktīvo vielu izmantošanu, bīstamo atkritumu sadedzināšanu un zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, par vienreiz lietojamiem galda piederumiem, par pirmoreiz Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, par akmeņoglēm, koksu un lignītu, kā arī par virs limita noteikto apjomu un soda naudas par likuma pārkāpumiem, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Ar dabas resursu nodokli apliekamie objekti ir:
Ieņēmumu šogad mazāk
Lielāko artavu budžeta ieņēmumos dod nodokļa maksātāji par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu – pērn 4,9 miljonus latu no 9,37 miljoniem šī nodokļa kopējo ieņēmumu. Otra lielākā summa gadā tika samaksāta par preču iepakojumu – 2,14 miljoni latu. Gandrīz miljons latu ieņēmumos ir bijuši par pirmoreiz reģistrētajiem transportlīdzekļiem.
Taču šā gada piecos mēnešos atsevišķās pozīcijās nodokļa ieņēmumi sarukuši par desmitiem procentu.Viskrasāk šogad samazinājušies nodokļa maksājumi par bīstamo atkritumu sadedzināšanu un zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu (nodoklis piecos mēnešos samaksāts nepilnu 10 tūkstošu latu apmērā (pērn gada laikā – 190 tūkstoši), transportlīdzekļu reģistrāciju – nodoklī samaksāti tikai 118 tūkstoši latu (pērn gada laikā – 965,5 tūkstoši) un preču iepakojumu – 816 tūkstoši latu (pērn – 2,14 miljoni).
"Šogad atsevišķās pozīcijās nodokļa ieņēmumi sarukuši par desmitiem procentu."
Ieņēmumu samazinājums saistīts ar ekonomisko situāciju valstī, vērtē VID speciālisti. Ievērojams kritums ir automašīnu tirgū, daudz mazāks ir ievesto pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaits. (Visiem transportlīdzekļiem dabas resursu nodokļa maksājums ir vienāds – 22 lati par vienu vienību.) Videi kaitīgu preču ievedums šogad samazinājies par 40%, jo sašaurinājusies komercdarbība un arī DRN maksājumi.
Nodokli maksā alus darītāji, zvejnieki, karjeru izstrādātāji, personas, kuras Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā. DRN maksā gan juridiskas, gan fiziskas personas. Pagājušajā gadā DRN maksātāji bija 13 641 juridiska persona, šogad gada pirmajā pusē gandrīz par diviem tūkstošiem mazāk – 11 852 juridiskās personas.
Atbrīvojumus piešķir Vides ministrija
Atšķirībā no citiem nodokļu ieņēmumiem dabas resursu nodokļa ieņēmumi praktiski nemainījās arī Latvijas dinamiskās ekonomiskās augšupejas gados. VID speciālisti norāda – tas tāpēc, ka ir ļoti daudz atbrīvojumu. Proti, ja uzņēmēji piedalās apsaimniekošanas sistēmās, tad nodoklis nav jāmaksā.
Prasības, lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, un atbrīvojumu piešķiršanas kārtība noteiktas Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 446 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”.
Savukārt MK 2008. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 489 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” nosaka:
Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūlijā ir izsludināts jauns MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”. Tas aizstās 489. noteikumus, detalizējot prasības apsaimniekotājiem.
Atbrīvojumus no DNR maksājumiem piešķir Vides ministrija. Nodokļu maksātājs saņem atbrīvojumu, ja piedalās apsaimniekošanas sistēmā, par to slēdzot līgumu ar Vides ministriju. Ja tiek piemērots atbrīvojums, tā izpildi kontrolē Vides ministrija. Šo kontroles procesu nosaka vairāki normatīvie akti.
Vienreiz ceturksnī Valsts ieņēmumu dienestam tiek iesniegts saraksts ar nodokļu maksātājiem, kuri ir atbrīvoti no šiem maksājumiem. Gadījumos, kad līguma nosacījumi netiek pildīti, Vides ministrija ir tā, kas atņem tiesības uz atbrīvojumu, aprēķina nodokli, nosakot arī termiņu, cik dienu laikā nodoklis ir jāsamaksā. Ministrija arī šo lēmumu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, kura pienākums ir sekot, lai nodoklis noteiktajā termiņā tiktu samaksāts, un, ja tas nav izdarīts – maksājums jāpiedzen.
Vēl dabas resursu nodoklis tiek iekasēts atbilstoši atsevišķi pieņemtiem lēmumiem.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā, paredz, ka Vides ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam, pēc tam, kad Vides ministrija pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, rakstveidā informē par to VID un sniedz tam nepieciešamās ziņas.
Vides aizsardzības fonda administrācija informēs VID par apsaimniekošanas sistēmām, līgumu termiņiem, kā arī sniegs informāciju, ja atbrīvojums tiek anulēts, paskaidro VID speciālisti.
Daļa valstij, daļa pašvaldībām
Dabas resursu nodoklis ir viens no četriem nodokļiem (vēl iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma, azartspēļu nodoklis), kas papildina pašvaldību budžetus. Saskaņā ar likumu valsts savā budžetā simprocentīgi šī nodokļa ieņēmumus patur par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā, par dabas resursu ieguvi un lietošanu virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu, kā arī par akmeņoglēm, koksu un lignītu.
"Dabas resursu nodoklis ir viens no četriem nodokļiem (vēl iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma, azartspēļu nodoklis), kas papildina pašvaldību budžetus."
Savukārt no kopējiem nodokļa ieņēmumiem par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu valstij pienākas 40%, pašvaldībām – 60% ieņēmumu, par radioaktīvo vielu ievešanu attiecīgi 70% un 30%. Par bīstamo atkritumu sadedzināšanu un zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, visu nodokļa summu saņem attiecīgās pašvaldības.
Tad, kad ir samaksāta pilna dabas resursu nodokļa summa, VID sadala naudu konkrētām pašvaldībām saskaņā ar Dabas resursu likumā noteikto – par vides piesārņošanu, par atkritumu uzglabāšanu, resursu ieguvi to teritorijā.
Parādā arī dabas resursu nodokli nesamaksājušie
Uz 1. jūniju kopējā dabas resursu nodokļa parāda summa bija vairāk nekā viens miljons latu, no tiem aktuālie parādi – 688 tūkstoši latu, reāli piedzenamie ir 400 tūkstoši latu.
Ir uzņēmumi, pret kuriem parādu piedziņa ir apturēta sakarā ar maksātnespēju, piemēram, alus darītavai “Vārpa”, kurai bankrota procedūra tika uzsākta 2004. gada jūlijā.
Parāda summas ir dažādas un parādi ir ne tikai juridiskajām, bet arī fiziskajām personām. Piemēram, VID parādnieku sarakstā ar 100 tūkstošu latu aktuālo parādu ir fiziskā persona, kas izmanto ar granti. Arī parādi lielā mērā krājas saistībā ar nelabvēlīgo ekonomisko situāciju
Dabas resursa nodokļa kavēto maksājumu, parādu un piemērojamās sankcijas reglamentē likums “Par nodokļiem un nodevām”.
Ko neapliek ar DRN?
Videi kaitīgo preču saraksts ir ļoti apjomīgs. Ikdienā pat neiedomājamies, ka tik daudzas mūsu mantas dabas resursu nodokļa izpratnē ir “kaitīgās preces”. Jo sarakstā ir ne tikai elektriskie akumulatori, datoru monitori, bet arī rokas pulksteņi. Saraksts pastāvīgi tiek aktualizēts, jo to papildina arvien jaunu noaukumu preces.
Ar dabas resursu nodokli neapliek pārtikas produktus. Videi kaitīgais iepakojums ir plastmasa, koks, papīrs. Piemēram, ja pudele ir pilna ar alu, iepakojums ir gan alus pudele un kaste, kurā šī pudele atrodas, un arī palete, uz kuras novietota kaste. Savukārt, ja tiek pārdota tukša pudele, tad tas nav iepakojums, bet prece.
Kas jāzina, ja esmu DRN maksātājs
Protams, tāpat kā citi nodokļu likumu arī dabas resursu nodoklis ir sarežģīts jo īpaši iesācējiem uzņēmējdarbībā – mazajiem komersantiem. Pamatnosacījumus – nodokļa aprēķināšanas kārtību un atļauju saņemšanu – šajā biznesā paredz Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 404 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju”. MK noteikumiem ir deviņi pielikumi.
DRN maksātāji neskaidrību gadījumos var meklēt atbildes VID mājaslapā (www.vid.gov.lv), kā arī metodiskajos norādījumos. VID informatīvajā materiālā ir izklāstīti arī aktuālie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā.
Vides politikā ieteikta zaļo nodokļu reforma
Vides politikas 2009.–2015. gadam pamatnostādņu projektā, ko 28. jūlijā apstiprināja valdība, starp problēmjautājumiem minētas arī no Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošās prasības, kuru ieviešanai piešķirtais finansējums esot nepietiekams. Politikas pamatnostādņu izstrādātāja Vides ministrija starp pieciem risinājumiem kā pēdējo minējusi iespējamību “samazināt visu tautsaimniecības sektoru energointensitāti, izstrādājot un ieviešot tādus ekonomiskos politikas instrumentus, kas veicinātu produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, tai skaitā pārstrukturējot kopējo nodokļu slogu, t. i., realizējot zaļo nodokļu reformu”. Turpmākās rīcības plānā 2010.–2012. gadā paredzēts pilnveidot nodokļu sistēmu, lai samazinātu fosilo energoresursu un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Turpmāk vēl.
